ASV basketbola izlase, Duplantiss un Baltijas intrigas: kam jāseko līdzi Parīzes olimpiskajās spēlēs?

ASV basketbola izlase

Pavisam noteikti Parīzes olimpiskajās spēlēs nebūs zvaigžņotākas komandas par ASV izlasi vīriešu basketbola turnīrā. Lebrons Džeimss, Stefens Karijs, Kevins Durants, Žoels Embīds, Entonijs Deiviss, Džeisons Teitums, Devins Bukers un jaunie spīdekļi kā Entonijs Edvardss un Tairīss Halibērtons vedīs ASV cīņā par 17. olimpisko zeltu vīriešu basketbolā (un piekto pēc kārtas). Pārbaudes mačos ne bez grūtībām apspēlēta Vācija, Dienvidsudāna un Austrālija, pārliecinošāk pieveikta spēcīgā Kanāda, bet sagrauta, iespējams, galvenā konkurente Serbija.

Grupā ASV būs jācīnās pret Serbijas, Dienvidsudānas un Puertoriko izlasēm. 28. jūlijā amerikāņi olimpisko kampaņu sāks pret Serbiju, 31. jūlijā turpinās pret Dienvisudānu, bet grupu turnīru noslēgs 3. augustā pret Puertoriko. Ceturtdaļfinālu sasniegs visu trīs grupu divas labākās komandas, kā arī divu grupu labākās trešo vietu ieguvējas. Kuras var būt lielākās ASV konkurentes? Ja ASV uzvarēs, tad Kevinam Durantam ir iespēja kļūt par četrkārtējo olimpisko čempionu – viņš zeltu izcīnījis 2012., 2016. un 2020. gada olimpiskajos turnīros. Traumas dēļ Durants nepiedalījās nevienā pārbaudes spēlē un visdrīzāk izlaidīs olimpiskā turnīra sākumu.

Pasaules basketbola spilgtāko zvaigžņu netrūkst arī citās izlasēs - serbiem Nikola Jokičs, kanādiešiem Šejs Gildžess-Aleksandrs, grieķiem Jannis Adetokunbo, bet frančiem jaunais supertalants Viktors Vembanjama. Savukārt sieviešu basketbola turnīrā pēc sestā olimpiskā zelta dodas ASV basketbola leģenda Daiena Taurasi un ilggadējas komandas biedrenes Sjū Bērdas apsteigšanu medaļu kopsaitā. Liela varbūtība, ka viņai tas izdosies.

Armands Duplantiss

Pasaules rekordists kārtslēkšanā būs galvenā zvaigzne vieglatlētikas sektorā. Pēdējos gads ASV dzimušā zviedra vienīgais konkurents ir viņš pats un pasaules rekordi, kurus cenšas labot teju katrās sacensībās. 2024. gada 20. aprīlī viņš pēdējo reizi laboja savu rekordu, Dimanta līgas sacensībās Ķīnā tiekot pāri 6,24 metru augstai barjerai. Pagaidām viņš triumfējis vienās olimpiskajās spēles, kas noticis pēdējās Tokijā. Kopš 2018. gada viņš dominē vīriešu kārtslēkšanā, uzvarot visās sacensībās – Eiropas čempionātā, pasaules čempionātā, Dimanta līgā, kā arī Eiropas un pasaules čempionātos telpās. Kārtslēkšanas sacensības gaidāmas 3. un 5. augustā. Vispirms notiks kvalifikācija, bet 5. augusta vakarā – lielais fināls.

Vieglatlētikas stadionā netrūkst arī citu izcilu atlētu. Dāmu 100 metru sprintā spīdēs amerikāniete  Šakari Ričardsone, 200 metros uz piektajām olimpiskajām spēlēm devusies pēc vismaz devītās medaļas devusies jamaikiete Anna Šellija Freizere-Praisa, kuras galvenā konkurente varētu būt tautiete Šerika Džeksone. 400 metros ar barjerām lieliskajai nīderlandietei Femkei Bolai pretī stāsies Tokijas čempione Sidnija Maklaflina-Levorne. Pērn Rīgā pabijusī kenijiete Feita Kipjegona ir galvenā favorīte 1500 metros. Tāpat augstlēkšanā redzēsim tikko pasaules rekordu sasniegušo ukrainieti Jaroslavu Mahučihu, bet septiņcīņā beļģieti Nafisatu Tiāmu. Tāpat vesera mešanā trīskārtējo olimpisko čempioni polieti Anitu Voldarčiku.

Tikmēr vīriešu vidū 100 metros galvenais favorīts ir Noā Lailss, kurš nekautrējas izrādīt izbrīnu, kāpēc nacionālās basketbola asociācijas čempioni sevi sauc par pasaules čempioniem. Amerikāņa viens no galvenajiem konkurentiem varētu būt Tokijas čempions Marsels Lamonts Džeikobss un tautietis Kristians Kolmens. Norvēģis Jākobs Ingebritsens ieradies Parīzē pēc vēl viena 1500 metru olimpiskā čempionu titula, kamēr viņa tautietis Karstens Varholms 400 metros ar barjerām. Mājinieku cerība desmitcīņnieks Kevins Maiers varētu vēl nebūt atguvis labāko kondīciju pēc savainojuma, kamēr kenijiešu veterāns Eliuds Kipčoge centīsies vēlreiz apliecināt, ka ir viens no visu laiku labākajiem garo distanču skrējējiem pasaules vēsturē, kamēr viņa tautietis Deivids Rudiša būs galvenais favorīts 800 metros. Viens no saldajiem ēdieniem noteikti būs Tokijas zelta duelis augstlēkšanā (toreiz abi tika atzīti par olimpiskajiem čempioniem) starp katarieti Mutazu Esu Baršimu un itāli Džanmarko Tamberi.

Citas zvaigznes

Kā jau ierasts, spilgti sportisti būs redzami arī citos sporta veidos. Sieviešu futbolā karjeras pēdējās sacensības aizvadīs viena no izcilākajām spēlētājām brazīliete Marta, kamēr Spānijas izlases rindās varam vērot vienu no pēdējo gadu labākajām pussardzēm Aleksiju Puteljasu un pagājušā gada pasaules labāko futbolisti Aitanu Bonmati. Tikmēr vīriešu turnīra lielākās zvaigznes varētu argentīnietis Hulians Alvaress, marokānis Ahrafs Hakimi un Tjerī Anrī vadītās Francijas uzbrukuma līderis Aleksandrs Lakazets.

Golfa zālājā spīdēs abi pasaules ranga līderi amerikāņi Skotijs Šeflers un Ksanders Šaufele un kādreizējais ranga līderis Rorijs Makilrojs, bet dāmām kādreizējās čehu tenisa zvaigznes Petra Kordas meita Nellija, kura pašlaik ir pārliecinoša līdere sievietēm. Vingrošanas sacensības izrotās četrkārtējā olimpiskā čempione amerikāniete Simona Bailsa, bet riteņbraukšanā teju visa pasaules elite ar beļģi Remko Evenepūlu,  viņa tautieti Tokijas čempionu Matjē van der Pūlu un mājinieku cerību Žuliānu Alafilipu priekšgalā.

Sporta veids pulcējies arī tenisā – sieviešu pasaules ranga līdere poliete Iga Švonjteka pēdējo trīs sezonu “French Open” tituliem “Roland Garros” kortos cer pieplusot arī olimpisko zeltu, ko viņai traucēs izdarīt amerikāņu talants Korija Gofa, tunisiete Onsa Žabēra un daudzas citas. Kamēr vīriem, iespējams, pats interesantākais būs dubultspēles, kur pārī ar pašreizējo vienspēļu pasaules otro raketi Karlosu Alkarasu kortā izies leģendārais “māla karalis” Rafaels Nadals. Būs interesanti pavērot, vai šādam tandēmam varētu vispār atrasties konkurenti. Savas pēdējās sacensības Parīzē aizvadīs brits Endijs Marejs, kamēr serbs Novāks Džokovičs beidzot cer tikt pie olimpiskā zelta.

Baseinā lielākie spīdekļi varētu būt amerikāņu peldētāja septiņkārtējā olimpiskā čempione Keitija Ledecki un viņas tautietis arī septiņkārtējais olimpiskais čempions Keilebs Dresels, 22 gadus vecais franču talants Leons Maršāns un britu daiļlēcējs Toms Deilijs. Handbola laukumā 40 gadu vecumā varēsim redzēt kādreizējo pasaules labāko spēlētāju Serbijā dzimušo francūzi Nikolu Karabatiču, bet volejbolā par pasaules labāko šī sporta veida pārstāvi dēvētais francūzis Earvins Ngapets. Tikmēr viena no jaunākajām pasaules sporta superzvaigznēm 15 gadus vecā britu skeitbordiste Skaja Brauna pēc Tokijas bronzas Parīzē cer uz zeltu – kā jau, divkārtējai X spēļu čempionei piederas.

Rekordu skaitam

Tokijas olimpiskajās spēlēs tika sasniegti 26 pasaules rekordi - vieglatlētikā, svarcelšanā, peldēšanā, klinšu kāpšanā, šaušanā un treka riteņbraukšanā. Visgaidītākie varētu būt pasaules rekordi vieglatlētikā un peldēšanā. Tokijā pasaules rekords tika sasniegts sieviešu trīssoļlēkšanā (15,67 metri – Julimara Rohasa), 400 metru barjerskrējienā vīriešiem (45,94 sekundes – Karstens Varholms), 400 metru barjerskrējienā sievietēm (51,46 sekundes – Sidnija Maklaflina). Savukārt peldēšanā rekordi tika iegūti tādās disciplīnās kā 100 metros tauriņstilā vīriešiem (49,45 sekundes – Keilebs Dresels), 4x100 metru stafetē vīriešiem (3:26,78 minūtes – ASV), 200 metros brasā sievietēm (2:18,95 minūtes – Tatjana Šēnmeikere), kā arī 100 un 200 metru stafetēs sievietēm. Pavisam noteikti jauni rekordi tiks gaidīti gan vieglatlētikā, kur izcelties var jau minētais Armands Duplantiss, kā arī citi. Tāpat tos gaidīs peldēšanā, kas olimpisko spēļu programmā ir nozīmīgs sporta veids. Par rekordiem var parūpēties arī citi sporta veidi.

Medaļu tabulai

Olimpiskajās spēlēs tiek skaitītas arī izcīnītas valstu medaļas. Tokijā par uzvarētāju šajā ailē kļuva ASV, kas kopumā ieguva 113 godalgas – 39 zelta, 41 sudraba un 33 bronzas. Otro vietu medaļu tabulā izcīnīja Ķīna ar 38 zelta, 32 sudraba un 19 bronzas medaļām, bet trešajā vietā ierindojās Japāna, kam bija 27 zelta, 14 sudraba un 17 bronzas. Medaļu tabulā augsti vērtē izcīnītās zelta medaļas, līdz ar to var būt, ka tās valstis, kam būs vairāk zelta medaļu, bet mazāk godalgu summā par dažām citām, var atrasties tabulā augstāk. Tā ir Japānas gadījumā, kas ar 58 medaļām kopumā ir trešajā vietā, bet gan Lielbritānijai (64 medaļas), gan Krievijas Olimpiskajai komitejai (71 medaļa) kopā izcīnīto cēlmetālu daudzums bija lielāks. Bukmeikeru prognozēs visvairāk medaļas Francijā izcīnīs ASV (koeficients 1,16), kam seko Ķīna (koeficients 4,5) un Francija (koeficients 67).

Igauņu un lietuviešu veiksmēm

Ierasti ir aktuāls jautājums – kura no Baltijas valstīm izcīnīs visvairāk medaļu. To noskaidros šajās dienās. Lielāko delegāciju uz Parīzi aizvedusi Lietuva. Tā uz Francijas galvaspilsētu devusies ar 50 sportistiem. Igauniju pārstāvēs 24 sportisti, kas tādējādi ir mazākais skaits no Baltijas valstīm. “Nielsen” satura veidotāja “Gracenote” savā prognozē visvairāk medaļas no Baltijas atvēlējusi tieši Lietuvai – veselas piecas. No tām trīs varētu būt zelta, un pa vienai sudraba, kā arī bronzas medaļai. Šādā izteiksmē tas ļautu lietuviešiem ieņemt augsto 33. vietu medaļu kopvērtējumā. Latvijai tika prognozēta viena sudraba godalga, iespējams, ar to domājot 3x3 basketbola izlasi, bet Igaunijas sakarā pagaidām nav prognozēta neviena medaļa. Kā veiksies praksē, redzēsim tuvākajās 2 nedēļās. Lietuvas lielākās sporta zvaigznes Parīzē būs pasaules rekordists diska mešanā Mīkols Alekna (leģendārā Virgīlija Aleknas dēls) un sportistes karjeru lieliski atsākusī Londonas spēļu čempione Rūta Meilutīte. Arī igauņi savus lielākos sporta spīdekļus redz peldēšanā un vieglatlētikā – 17 gadus vecās peldētājas Eneli Jefimovas (šī gada Eiropas čempione 100 metros brasā), Eiropas čempiona desmitcīņā Johanesa Erma un 400 metru barjerskrējēja Rasmusa Magi (4. vieta šī gada Eiropas čempionātā) personās.