Vai tas tiešām ir iespējams? Stāsts par NHL rekordu, kas iespējams, nekad vairs netiks pārspēts
Kolumbusas “Nationwide Arena” 2000. gada 29. decembra spēlē Nacionālās hokeja līgas (NHL) jaunpienācēja Kolumbusas “Blue Jackets” uzņēma Karolīnas “Hurricanes”. Pirmā perioda beigās viesu komandas uzbrucējs Gregs Kēlers piecēlās no rezervistu soliņa un devās laukumā. Viņa mamma Ketija mājās, Kanādas Ontario provinces Skarboro pilsētā bija pieplakusi pie televizora ekrāna, gaidot sava dēla lielā sapņa piepildījumu.
25 gadu vecumā viņš tikko bija izsaukts no Starptautiskās hokeja līgas (IHL) Sinsinati kluba “Cyclones”, lai debitētu pasaules spēcīgākajā hokeja līgā.
Nekas neliecināja, ka taps, iespējams, nekad vairs nepārspējams rekords NHL vēsturē.
Kad Kēlers ieslidoja Karolīnas uzbrukuma zonā, mājinieku uzbrucējs Stīvs Heincs ar nūju kavēja viesu veterānu Ronu Frensisu, liekot viņam paklupt un ietriekties apmalē. Tienesis nosvilpa pārkāpumu un noraidīja Heincu.
Pēc laukumā pavadītajām četrām sekundēm Kēlers atgriezās uz rezervistu soliņa, zinot, ka viņa maiņa ir beigusies — viņš nebija paredzēts komandas vairākuma realizācijas sastāvā. Perioda laikā bija brīži, kad viņš varēja atgriezties laukumā, taču daudzie noraidījumi (spēlē kopumā 56 minūtes) viņam liedza šādu iespēju, jo viņš nebija paredzēts arī mazākuma izturēšanas maiņā.
Vairs viņš šajā spēlē laukumā nedevās. Kaut gan nākamajās divās spēlēs viņš bija iekļauts sastāvā un iesildījās ar komandu, laukumā viņš neiznāca, bet pēc nedēļas viņu nosūtīja atpakaļ uz Sinsinati. Tobrīd viņš vēl nespēja iedomāties, ka ar to viņa NHL karjera būs beigusies. Tā ilga četras sekundes, un viņam tā arī pat neizdevās pieskarties ripai.
Salīdzinājumam — otrā īsākā NHL spēlētāja karjera sanāca Ņujorkas “Islanders” spēlētājam Džefam Libijam, kurš 1998. gada 26. martā pret Pitsburgas “Penguins” laukumā aizvadīja 43 sekundes.
Nākamajā gadā IHL beidza pastāvēt, viņš aizvadīja vairākas sezonas Amerikas hokeja līgā (AHL) un Apvienotajā hokeja līgā (UHL), gadu uzspēlēja arī Itālijā, reiz viņu izsauca uz vienu spēli NHL klubs Nešvilas “Predators”, taču laukumā viņu neizlaida. 2007. gadā Kēlers noslēdza spēlētāja karjeru.
Lai cik tas nebūtu savādi, Kēlers itin nemaz nenožēlo, ka viņa NHL karjera bija tik īsa. “Es vēlos, kaut [galvenais treneris Pols Moriss] man būtu devis mazliet vairāk iespēju,” viņš izteicās izdevumam “The Athletic”. “Taču man par to nav nekāda aizvainojuma vai rūgtuma. Acīmredzot, tam bija iemesls. Es tikai nezinu, kas tas bija par iemeslu, un laikam nekad neuzzināšu. Tas nekas.”
Uz notikušo Kēlers raugās filozofiski. “Negrasos te činkstēt,” viņš sacīja. “Es nenožēloju notikušo”. Varbūt tikai vasaras treniņos vajadzēja cītīgāk piestrādāt sporta zālē, bet citādāk viņam nekas slikts nav sakāms par spēli. Tieši otrādi. “Man tā deva dzīvē lielu priekšrocību,” viņš atzina.
Tagad viņš ir atgriezies Toronto apkaimē. Par bonusu, ko viņš nopelnīja ar kluba līguma parakstīšanu, viņš nopirka nelielu lauku māju un strādā par mehāniķi, kurš veic apkures un gaisa kondicionēšanas ierīču uzstādīšanu un remontu. Viņa abi bērni, 17 gadus vecais Džeksons un 14 gadus vecā Lilī spēlē hokeju. Ironiski, ka pirms dažiem gadiem Lilī kā jaunā spēlētāja bija izraudzīta, lai dotos uz ledus pirms Toronto “Maple Leafs” spēles savā arēnā. Viņa stāvēja uz ledus, klausoties valsts himnu, tieši pretī pretinieku komandas spēlētājiem. Tā bija Karolīnas “Hurricanes” — komanda, kura viņas tētim "dāvāja" šīs leģendārās četras sekundes.
