Hokejs
2024. gada 12. janvāris, 10:47

“Tās ir savādas sajūtas,” Bļugers sentimentāli atgriežas Pitsburgā, dodas vakariņās un aizved uzvaru

Māris Siliņš

Jauns.lv

Teodors Bļugers pirmo reizi pēc aizmanīšanas no “Penguins” komandas atgriezās Pitsburgā, kur sākās viņa NHL spēlētāja karjera, un nu jau kā Vankūveras “Canucks” uzbrucējs aizveda uzvaru.

“Canucks”, pateicoties komandas uzbrukuma pirmās zvaigznes Eliaša Petersona vārtiem, pagarinājumā izcīnīja uzvaru ar 4:3 (3:1, 0:1, 0:1, 1:0). Latvijas uzbrucējs šajā mačā uz ledus pavadīja 15 minūtes un 46 sekundes, kuru laikā divreiz meta pa vārtiem, pielietoja vienu spēka paņēmienu un iekrāja neitrālu lietderības koeficientu. Vankūverai tā bija jau ceturtā uzvara pēc kārtas izbraukumā. Ballīte sākās Ņujorkā, kur viens pēc otra tika sakauti “Devils” (6:4),, “Rangers” (6:3) un “Islanders” (5:2), turpinājums sekos jau rītvakar Bufalo pret “Sabres”.

Rietumu pingvīni – cik daudz viņi ir?

Vankūveras šī sastāva modelis lielā mērā būvēts ap spēlētājiem un personālu, kuri vairāku iepriekšējo gadu laikā bija “pingvīnu” melnā darba darītāji un daudzu uzvaru kaldinātāji. “Rietumu pingvīni atbraukuši”, pirmsspēles dienā pie pretinieku ģērbtuves, saticis “Canucks” galveno treneri Riku Toketu, jokoja Pitsburgas kluba zvaigzne Jevgeņijs Malkins. Katrā jokā ir daļa patiesības. Šajā – pat ļoti daudz. Tokets no 2014 līdz 2017. gadam strādāja Pitsburgā kā Maika Salivana asistents un izcīnīja divus Stenlija kausus. “Canucks” hokeja operāciju prezidents Džims Razerfords tolaik šādu pat amatu ieņēma Pitsburgā, bet pagājušajā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā trīs sezonas bija “Penguins” vārtsargs. Viņš 2022. gada vasarā par “Canucks” ģenerālmenedžeri iecēla zviedru Patriku Alvinu, kurš iepriekš 16 gadus strādāja “Penguins” sistēmā - vispirms kā Eiropas skauts, vēlāk jau kā ģenerālmenedžera asistents, pieliekot roku pie trīs Stenlija kausu izcīnīšanas. Savukārt Alvins jau bija tas, kas uz Vankūveru vienu pēc otra aicināja spēlētājus, kuri Pitsburgā bija zvaigžņu Sidnija Krosbija un Jevgeņija Malkina ieroču nesēji un komandas mugurkauls. Starp tiem arī mūsu Teodors Bļugers, kurš Pitsburgā ieradās tūdaļ pēc “Penguins” līdz šim pēdējā paceltā Stenlija kausa. Pirms šīs sezonas Tedim blakus tika dabūts viņa kādreizējais Pitsburgas maiņas biedrs Sems Lafertijs. “Canucks” aizsardzībā spēlē bijušie “pingvīni” Īens Kouls un Marks Frīdmans, otrais vārtsargs ir Keisijs Desmits. Ar to vēl nebūs gana – Toketam darbā ar aizsargiem palīdz Sergejs Gončars (četras sezonas kā Pitsburgas spēlētājam un izcīnīts Stenlija kauss 2006. gadā, pēc karjeras beigām “Penguins” aizsdardzības treneris ar izcīnītiem Stenlija kausiem 2016. un 2017. gadā) un Maiks Jeo (“Penguins” trenera asistents 2009. gadā ar izcīnītu Stenlija kausu); no Pitsburgas uz Vankūveru pārcēlušies spēlētāju personāla direktors Skots Jangs un fiziskās sagatavotības treneris Alekss Trinka. Šķiet, šajās pārmaiņās slēpjas atbilde, kāpēc “Canucks” no Rietumu konferences pastarīšiem ir pārvērtušies par šobrīd otrās vietas īpašniekiem visā NHL tabulā.

Kopīgas vakariņas ar pretiniekiem

Bļugeram, kuru iepriekšējā sezonā “Penguins” aizmainīja uz Lasvegasu, šī bija pirmā atgriešanās Pitsburgā. Tāpat, kā Semam Lafertijam, kurš gan vienu spēli pret savu bijušo komandu jau bija aizvadījis Čikāgas “Blachawks” rindās. “Tā ir dīvaina sajūta. Daudzus gadus mēs bijām šajā arēnā, tikai blakus ģērbtuvē. Sāksies spēle un gan jau šīs sajūtas varēšu nolikt kaut kur malā” Tedis sarunā ar kādu brīdi neredzētajiem un sen pazīstamajiem Pitsburgas žurnālistiem norādīja un sentimenta noti. Par to, ka šie vīri bija “Penguins” dvēseles, apliecina arī tas, ka Bļugers, Lafertijs, Desmits devās kopīgās vakariņās ar sešiem “Penguins” spēlētājiem uz “Il Pizzaiolo” restorānu.