Galvenais, lai jaunais LOK prezidents neko nesabojātu!

11. jūlijā notiks LOK ārkārtas Ģenerālās asamblejas sesija, kuras darba kārtībā ir LOK prezidenta vēlēšanas, iztrūkstošo LOK Izpildkomitejas (IK) locekļu ievēlēšana no LOK biedru – Olimpisko sporta veidu federāciju prezidentu vai izpildinstitūciju vadītāju vidus, un trīs LOK viceprezidentu ievēlēšana no LOK IK locekļu vidus pēc LOK prezidenta priekšlikuma. Šādā situācijā gadu pirms 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm sporta sabiedrība nonāca pēc tam, kad 17. maijā atkāpās līdzšinējais LOK prezidents Žoržs Tikmers, kurš šajā amatā tika ievēlēts 2020. gadā.

LOK piedzīvo krīzi

Žorža Tikmera krēsls pamatīgi sašūpojās šajā pavasarī, kad klajā nāca fakti par vairākiem ar Tikmera bijušo un esošo dzīvesbiedri saistītiem uzņēmumiem, kas nodrošinājuši pakalpojumus LOK un olimpiskajiem centriem. Izvērtās skandāls, kurā Tikmers apsūdzības iespējamā interešu konfliktā noliedza, kā arī izteicās, ka pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa, lai „organizētu apvērsumu” un panāktu viņa atkāpšanos no LOK prezidenta amata. Tikmers arī izteica nožēlu, ka šī kampaņa, tiekot organizēta Latvijas Basketbola savienības (LBS) vadībā, kas liekot domāt, ka tiek realizētas šauras grupas intereses, upurējot sporta nozares un olimpiskās kustības reputāciju.

LBS prezidents Raimonds Vējonis gan noraidīja runas, ka viņš pats vēloties ieņemt LOK prezidenta amatu, bet vienlaikus uzsvēra, ka Tikmeram par tādiem apgalvojumiem būtu jāatkāpjas. Savukārt Tikmers gan atvainojās LBS, gan arī pēc divām nedēļām tomēr atkāpās no LOK prezidenta amata.

Līdz ar to visu šo laiku LOK vadīja tās ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, bet nu nākamnedēļ notiks LOK prezidenta vēlēšanas. Šim amatam izvirzīti trīs kandidāti: Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Jāni Buku uz LOK prezidenta amatu izvirzīja piecas olimpiskās federācijas – Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Riteņbraukšanas federācija, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija un Latvijas Volejbola federācija. Savukārt Guntu Vlasenko par LOK prezidenta kandidāti pieteica Latvijas Airēšanas federācija, bet Andri Feldmani šim amatam virza Latvijas Modernās pieccīņas federācija.

Pāris dienu pirms LOK prezidenta vēlēšanām Jauns.lv apvaicāja dažus LOK federāciju pārstāvjus un individuālos locekļus – kādas ir viņu domas par situāciju ar LOK prezidenta vēlēšanām?

Raimonds Bergmanis: „LOK ir liela izaicinājuma priekšā”

Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Raimonds Bergmanis uzsver, ka lielākās problēmas Latvijas Olimpiskās komitejas darbā rada neskaidrā Latvijas sporta politika. Un līdz ar to nākamais LOK prezidents ir lielu izaicinājumu priekšā: „Lai kaut ko pārmainītu LOK, vispirms ir jāsaprot valsts nostāja, tās redzējums par turpmāko struktūru, kāds būs tas ceļš, kurp ejam. Nu nevar LOK prezidenta amata kandidāts izklāstīt savas darbības plānus, nezinot valsts stratēģiju. Vai tā būs viena sporta organizācija, kas sadarbojas ar valsti, un, ja viena – tad, kāda tā būs, uz kā bāzes tā tiks veidota – vai uz LOK vai uz Latvijas Sporta federāciju padomes bāzes. Tas ir ļoti būtiski saprast, kāds šis sporta sistēmas modelis ir iecerēts, kādas funkcijas šai organizācijai valsts uzticēs. Kamēr tas nav skaidrs, kāda šī organizācija būs, kādi tai būs uzdevumi, ir diezgan sarežģīti domāt par tālāko darbības plānu. Tas ir viens aspekts. Bet otrs – tas, ka tagad LOK prezidentu ievēlēs tikai uz vienu gadu, jo šīs jau ir tikai ārkārtas vēlēšanas. Un gada laikā jau neko būtisku paveikt nav iespējams, turklāt, kā jau uzsvēru, šobrīd īsti nav skaidrs, ko tad jaunais LOK prezidents vadīs – vai šīs 39 olimpisko sporta veidu federācijas, vai pilnīgi visu sportu veidu federācijas.”

Raimonds Bergmanis vērš uzmanību arī uz to, viņaprāt, tas ir ļoti bīstami, ka šobrīd ir šāda nestabilitāte, kad notiek galvenais sagatavošanās posms Parīzes olimpiskajām spēlēm. „Latvijas Olimpiskajai komitejai ir svarīga joma dažādu jautājumu risināšanā. Lai sportisti kvalificētos spēlēm, katra nianse, katrs sīkums ir ļoti būtisks. Tā ir sadarbība ar starptautiskajām federācijām, tie ir ilgstoši un stabili sakari, ko ne tikai jāsaglabā, bet jāattīsta vēl vairāk. Lai mēs varētu godam pārstāvēt savu valsti Parīzē, katrs sīkums ir būtisks, bet... jebkurai jaunai vadībai ir nepieciešams laiks, lai iestrādātos. Šobrīd laika ir maz, tikmēr LOK ir bez vadības, nav skaidra valsts nostāja, kā arī vēl kāds būtisks aspekts – Starptautiskās Olimpiskās komitejas nostāja agresorvalsts jautājumā. Ja SOK izlems, ka Krievijas sportisti varēs piedalīties olimpiskajās spēlēs, tad Latvija, iespējams, nestartēs. Tā kā jautājumu ir daudz, problēmas ir stipri niansētas, tāpēc šobrīd LOK ir ļoti liela izaicinājuma priekšā. Tas nav tik vienkārši – ievēlēsim citu prezidentu, un viss notiks!” uzskata Bergmanis.

Vai viņš saskata Latvijas sporta sabiedrībā kādu spēcīgu personību, kas spētu saliedēt LOK biedrus? „Domāju, ka tādi ir, tikai, vai viņi vēlas to darīt, ir tam gatavi?” atbild Latvijas Šaušanas federācijas prezidents. 

Zintis Ekmanis: „To nedrīkstēja pieļaut!”

„Es par to pat nevēlos izteikties! Tādai situācijai vispār nevajadzēja notikt, to nedrīkstēja pieļaut! Šīs jukas nenāk par labu visam Latvijas sportam. Skumji, ļoti skumji,” pikts ir Latvijas Bobsleja federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, turpinot: „Protams, neviens nav ideāls, ikviena līdzšinējā prezidenta darbībā bija kādi trūkumi... Atceros, tāpēc arī 2012. gadā izvirzījām LOK prezidenta amatam Jāni Kolu. Toreiz gan vēlreiz ievēlēja Aldonu Vrubļevski, taču pēc tam sadarbība uzlabojās, par ko liecina arī sasniegtie rezultāti bobslejā. Bet tas, kas notiek tagad?! Vai starp kandidātiem redzu, par ko varētu balsot? Neizteikšos. Jo, kā jau uzsvēru, līdz šādai situācijai nevajadzēja nonākt. Vai redzu kādu, kurš spētu būt spēcīgs līderis un apvienot sporta sabiedrību darbam kopīgiem mērķiem? Nē! Šobrīd tāda cilvēka nav!”

„Esmu izgājis visas trīs stadijas – esmu bijis augsta līmeņa sportists, esmu bijis treneris, kas sagatavojis augsta līmeņa sportistus, tagad esmu sporta funkcionārs, kura vadībā izcīnītas olimpiskās un pasaules čempionātu medaļas. Tas liecina par to, ka mēs tomēr kaut ko darām pareizi, taču mūsos neieklausās. Ja uzklausa, tad rīcība tik un tā neseko. Piemēram, šobrīd cīnos par to, lai tad, ja iegūtu sarīkot iespēju Siguldā sarīkot olimpisko spēļu sacensības bobslejā, mums vispār būtu kāda komanda, lai tajās piedalītos! Mums ir zināšanas un pieredze, un tās esam pierādījuši arī ar darbiem. Salīdzinājumā ar citiem, kuri tikai runā un sola. Bet mēs darām un ar konkrētiem rezultātiem, regulāri konkurējot pasaulē visaugstākajā līmenī! Diemžēl visas šīs neskaidrības un jukas problēmas tikai pastiprina,”

Signe Luika: „Tas ir traģiski sportam!”

„Šie jaunie prezidenta amata kandidāti šobrīd raksturo Latvijas sporta sabiedrību. Katram ir savi plusi un savi mīnusi. Viens ir ar ilgstošu pieredzi LOK struktūrās, otrs nāk ar reformisku saukli, bet trešais runā par visu ko, tikai ne par tiešajiem LOK darbības uzdevumiem. Turklāt neviens no viņiem nepasaka – es darīšu citādāk, nekā tas bija līdz šim! Neviens nav izklāstījis konkrētus rīcības plānus, kas patiešām uzlabotu LOK darbību,” savus novērojumus pauž LOK neatkarīgais loceklis, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Signe Luika.

Viņa uzsver, lai arī kurš tiktu ievēlēts, nekādas lielās izmaiņas jaunais LOK vadītājs nepaveiks, un, cerams arī, ka šajā laika periodā ar savu darbību neko nesabojās: „Līdz nākamajām LOK prezidenta vēlēšanām ir tikai gads, tāpēc jaunajam LOK prezidentam šis būs sarežģīts laiks, jo vajadzēs sastrādāties ar jau esošo komandu. Vadīt olimpisko komiteju – tas ir ļoti nopietns darbs visos līmeņos. Gan ar sportistiem, ar visām federācijām, gan ar sponsoriem, gan ar valdību un ministrijām.”

Signe Luika ir kritiska pret šķelšanos LOK, kas noveda pie vadības atkāpšanās. „Mani izbrīna sporta sabiedrības savdabīgā izpratne par sportu un savu misiju – nu kā var atļauties nomest vadību gadu pirms olimpiskajām spēlēm! Turklāt, izmantojot apšaubāmas metodes. Izvelkot gaismā senus ētikas pārkāpumus, kas nebija nekas dramatisks un ko sporta sabiedrība nezināja. Kāpēc gan tad, kad Tikmera kungu ievēlēja par LOK prezidentu, šie opozicionāri klusēja, un viņiem nebija iebildumu? Bet tagad gadu pirms olimpiskajām spēlēm nomet vadību, taisa kaut kādu savu ķīseli. Sporta sabiedrībai primāri ir jādomā par sportu, nevis par savām interesēm un personisku nepatiku un aizvainojumiem. Diemžēl šīs situācijas dzinulis ir tieši šis aspekts – kādam kāds kaut no nodarījis, un nu, tā vietā, lai domātu tikai un vienīgi par sporta attīstību, tiek īstenota atriebība. Tas ir zems līmenis – jaukt personiskās lietas ar profesionālo darbību. Tā nav valstiska domāšana! Kā var atļauties atstāt komandu bez bosa pašā svarīgākajā brīdī!? Vai tiešām opozicionāri nevarēja pagaidīt šo vienu gadu, lai pēc tam jaunajam kandidātam nāktu ar skaidru savu redzējumu un pārdomātu turpmākās darbības plānu. LOK Ģenerālajā asamblejā opozīcija izskatījās vāja, bez nopietniem argumentiem ar nepārliecinošu kritiku un bez nākotnes vīzijas. Man tas izskatījās pēc safabricēta un dažu cilvēku personisko motīvu virzīta skandāla. Tas ir traģiski mūsu sportam,”

Signe Luika arī izsaka savas pārdomas, kāpēc vispār tāda situācija izveidojusies: „Šī deķa vilkšana katram uz savu pusi... Līdz ko nav kārtīgs saimnieks, autoritāte, kas spēj uzsist ar dūri pa galdu un pateikt, kurš te ir boss, tā parādās visādi šķeltnieki. Viļņa Baltiņa un Aldona Vrubļevska laikā tādas darbības nebija iespējamas, jo katrs no viņiem bija autoritāte, bija līderis, kuram visi uzticējās. Varbūt ne vienmēr piekrita, bet uzticējās. Tagad tāda spēcīga līdera nav. Iespējams, ka sporta sabiedrībā tāds arī atrastos, bet vai viņš gribētos uzņemties šādu lomu?”