Latvijas pilsonību ieguvusī sportiste Kateržina Krejčī pozē atklātā fotosesijā un stāsta par čehu alu, runāšanu ar zirgiem un latviešu valodu

Ar Kateržinas vārdu grūtības ir ne tikai latviešiem, jo īsti nav skaidrs, kā tad būtu pareizi – Kateržina (tā to izrunā) vai Katerina (tā raksta čehiski, tikai ar ķekstīti virs r burta). Pati Kateržina smejoties stāsta, ka bērnībā viņa vesta pie logopēda, lai varētu iemācīties izrunāt savu vārdu. Tagad viņai šis pārbaudījums aiz muguras, taču Latvijas sporta līdzjutējiem gan vēl nāksies viņas vārdu iegaumēt, jo tieši Krejčī ir viena no lielākajām mūsu cerībām modernajā pieccīņā, kur sportisti sacenšas skriešanā, šaušanā, peldēšanā, paukošanā un jāšanā.

Pilsonības iegūšana

Kā nonāci Latvijā?

Es Čehijā trenējos pie Andreja Jefremenkova, taču vēlāk viņš aizbrauca uz Vāciju. Es viņam uz turieni sekot īsti nevarēju, lai turpinātu treniņus, jo Vācijas pilsonību būtu ļoti sarežģīti iegūt. Taču trenēties ļoti gribēju, tādēļ atbraucu uz Latviju pie viņa brāļa Mihaila Jefremenkova – visai viņu ģimenei ir raksturīgs specifisks trenēšanas stils, kas man ir ļoti piemērots. Ar citu treneri man nekas prātīgs nesanāktu, vismaz Čehijā neviena tāda trenera nebija, kas būtu man piemērots. Tādēļ atbraucu uz Latviju, te iestājos Sporta pedagoģijas akadēmijā, esmu jau ceturtajā kursā un šogad būšu bakalaurs. Apgūstu pieccīņas trenera un menedžera profesiju.

Vai uzvārdam Krejčī tulkojumā ir kāda nozīme?

Jā, šuvēja.

Ā, tad latviski tu būtu Skrodere! Tas ir izplatīts čehu uzvārds?

Ne pārāk, es nevienu citu Krejčī nepazīstu. Katrā ziņā nav tik izplatīts kā Latvijā, piemēram, Bērziņš, Liepiņš vai Ozoliņš – visi koki. (Smejas.)

Pirms pāris nedēļām ieguvi Latvijas pilsonību. Saki, vai pārbaudījumi bija grūti?

Latviešu valodas gramatiku nokārtot tiešām nebija viegli, to es vēl tikai apgūstu. Īpaši grūti ir latviski sarunāties pa telefonu, jo tad daudz ko nesaprotu. Taču drīz iešu armijā, kur viss notiks tikai latviski, un tad jau valodu labāk apgūšu.

Kur tu iesi? Latvijas armijā?

Jā, iziešu standarta 11 nedēļu karavīru apmācības kursu. Man ļoti patīk armija un tās režīms, tādēļ nolēmu pieteikties apmācībai, šīs zināšanas man noteikti noderēs vēlāk, ja kļūšu par treneri. Ikdienā jau tagad dzīvoju gandrīz vai militārā režīmā – agri ceļos, viss notiek pēc plāna, jo citādi pieccīņā neko nevar sasniegt. Vēl gan nezinu, kad tieši mācības sāksies.

Mums tev ir sliktas ziņas – mēs arī pāris dienas padzīvojām Alūksnes kājnieku skolā, kur notiek apmācība, un uzzinājām, ka viena no sarežģītākajām lietām armijā ir gultas klāšana...

Tas mani nebaida, man jau tētis iemācīja saklāt perfektu gultu. Bet labi, ka pateicāt, mājās vēl patrenēšos! (Smejas.)

Latvieši un čehi

Ar ko latvieši atšķiras no čehiem?

Man šķiet, ka Latvijā cilvēki ir atvērtāki sarunām. Prāgā, kur es dzīvoju, piemēram, autobusa pieturā cilvēki viens ar otru nesarunājas, taču Rīgā mierīgi var viens otram kaut ko pajautāt un parunāties. Varbūt tas tādēļ, ka Latvijā cilvēku ir mazāk nekā Čehijā? Te man tiešām bijis daudz gadījumu, kad nepazīstami cilvēki uz ielas vienkārši uzsāk sarunu. Sākumā nesapratu – ko viņi no manis grib, varbūt kaut kas slikts padomā? Taču ar laiku sapratu, ka Latvijā tā ir ierasta lieta.

Čehu virtuves tev te Latvijā nepietrūkst?

Nē, mēs tāpat mājās čehu ēdienu negatavojam.

Un kā ar pašu galveno čehu dzērienu?

Ar alu? Es alkoholu vispār nelietoju. Varbūt tikai bērnībā pagaršoju no tēta krūzes, taču man nepatika. Bet visi stāsta, ka čehu alus ir ļoti labs, tādēļ jums gan to iesaku! Brauciet uz Prāgu un noteikti nogaršojiet čehu alu kopā ar cūkas stilbiņu.

Latviešu virtuvi esi apguvusi?

Te jau diezgan grūti saprast, kuram ēdienam kādas saknes. Man ļoti iegaršojās borščs – tas gan laikam skaitās ukraiņu ēdiens. Un pelmeņi – tas arī nav latviešu ēdiens. "Lido" esmu bijusi, taču, godīgi sakot, turienes ēdieni mani tā ne pārāk uzrunāja. Man kā sportistei tomēr nepieciešams sabalansēts uzturs, tādēļ es daudz gatavoju pati.

Kā tev patīk Latvijas klimats?

Auksts. Pirmajā gadā es jau septembrī zvanīju vecākiem uz Prāgu un lūdzu, lai viņi man atsūta ziemas apģērbu. Tas bija šausmīgi. Tagad jau esmu pieradusi. Un te ir ļoti svaigs gaiss. Latvijā man ļoti patīk jūra, dievinu treniņus pie jūras. Kādu brīdi pat domāju par dzīvošanu Jūrmalā, taču tas ir pārāk dārgi, arī augstskola atrodas pārāk tālu.

Un kas pie mums nepatīk?

Hmmm, jāpadomā... Sākumā, kad tikko atbraucu, vēl nezināju latviešu valodu un mēģināju uz ielas ar cilvēkiem runāt krieviski, tad jutu, ka reizēm uz mani skatās ar nosodījumu. Citreiz runāju angliski, taču tad ne visi mani saprata. Jutos ļoti neērti, un tā bija laba motivācija, lai ātrāk apgūtu latviešu valodu.

Kur vēl bez Rīgas esi pabijusi?

Jelgavā, Ventspilī, Tukumā, Daugavpilī, Siguldā... Bet vislabāk man tomēr patīk Jūrmala. Čehijā jau jūras nav, tādēļ man tā tik ļoti patīk.

Droši vien kaut kā tev te arī pietrūkst?

Ģimenes un draugu, protams. Un čehu humora – tas ir mazliet līdzīgs vācu humoram, Latvijā joki tomēr atšķiras. Taču vienmēr jau varu noskatīties kādu čehu filmu, lai uzņemtu emocijas no dzimtenes.

Kas Čehijā ir populārākais sporta veids – futbols vai hokejs?

Futbols un alus! Hokejs arī ir populārs, taču futbols tomēr populārāks. Pasaules hokeja čempionāta laikā, protams, visi skatās hokeju. Mums skolā pusfinālu un fināla laikā pat pārtrauca mācības, lai visi var skatīties hokeju.

Atrast kopīgu valodu ar zirgu

Modernā pieccīņa ir tas sporta veids, kur vari būt izcils peldētājs, šāvējs un paukotājs, taču visu var sabojāt neveiksmīga zirga izloze jāšanā. Tagad gan laikam kaut kas šajā ziņā mainījās?

Zirgi palika tie paši, taču mainījās šķēršļu skaits. It kā vajadzētu kļūt vieglāk, taču es teiktu, ka tā tomēr nav, jo katrās sacensībās daži tik un tā netiek līdz finišam. Tur viss atkarīgs no zirga, turklāt tie katrā valstī var būt citādi. Tur viss atkarīgs no zirga izlozes. Tu tiešām vari būt pārliecināts par saviem spēkiem, taču zirgs pieviļ.

Pēdējās olimpiskajās spēlēs pieccīņā bija gadījums, kad zirgs neklausīja kādu vācu sportisti, kura sarūgtinājumā to iedunkāja. Par to izcēlās liels skandāls un viņu vainoja vardarbībā pret dzīvnieku. Kā tu uz to skaties?

Jā, tā sportiste jāšanā saņēma nulli punktu, kas nozīmē, ka visas cerības uz medaļām vējā, citās disciplīnās to vairs neatgūt. Bet viņa taču tiešām pretendēja uz zelta medaļu... Skaidrs, ka tādā brīdī emocijas sit augstu vilni. Negribu šajā gadījumā nevienu nosodīt, jo nezinu, kā pati tādā situācijā būtu rīkojusies.

Tev pašai ir laimīga roka, izlozējot zirgu?

Tagad ir tāda sistēma, ka tikai pirmais sportists lozi velk ar roku, bet tālāk visu izlozē dators. Kā tur veicas? Nu, es teiktu – 50:50. Tādēļ es cenšos zirgus saprast un iemīlēt, lai varētu vieglāk nodibināt labas attiecības – tāpēc caurām dienām dzīvojos pa Kleistu sporta bāzi pie zirgiem. Baroju viņus ar burkāniem, uz sacensībām ņemu līdzi cukuru.

Tas neskaitās kā zirgu dopings?

Nē, cukurgraudiņu drīkst iedot. Mums jau pirms sacensībām dod tikai 20 minūtes, lai iepazītos ar zirgu. Ko tad daudz tur var paspēt – noglāstīt, iedot cukuru un iesildīšanās laikā veikt piecus lēcienus. Pēc tam jau jādodas distancē.

Agrāk pieccīņā šaušana bija atsevišķi no skriešanas, bet tagad jāšauj uzreiz pēc skriešanas – gandrīz kā biatlonā. Kā ir labāk?

Es atceros laikus, kad bija atsevišķi – tad gan vēl biju maza. Pašreizējā kārtība man pat liekas interesantāka, jo ir vairāk adrenalīna. Jāpadomā par elpošanu. Starp citu, sākumā es mēģināju trenēties biatlonā, taču tur vienmēr bija auksti un man nepatika.

Kādēļ izvēlējies tieši pieccīņu?

Sāku es ar peldēšanu, taču reiz kādās sacensībās iepazinos ar pieccīņniekiem, un viņi man sastāstīja, cik šis sporta veids ir interesants. Ir jau arī: te taču var gan skriet, gan šaut, bet peldēšanā tikai peldi no baseina viena gala uz otru. Tā nu pievērsos pieccīņai.

Un kuri no pieccīņā iekļautajiem sporta veidiem tev vislabāk padodas?

Skriešana un šaušana. Pieccīņā gan šauj nevis ar īstu pistoli, bet lāzera simulatoru.

Kādi ir tuvākie sportiskie plāni? Galvenais droši vien dalība olimpiādē?

Jā, olimpiāde. Un, protams, godam pārstāvēt Latviju. Ar nākamo sezonu pieccīņā sāk veidot reitingu, kuram tad jāvāc punkti. Skatīsimies, kā man izdosies.

Patlaban kurā vietā tu esi pasaules rangā?

Apmēram 25. vietā. Jāsaņemas un jātiek augstāk.