Briti Latvijā joprojām ierodas pačurāt – atziņas par Skotijas futbola fanu viesošanos Rīgā
Skotijas futbola fani pēc spēles brien pa Rīgas centru, apdraud satiksmi, kliedz, klapē pa namu logiem un čurā uz automašīnu durvīm. Pēc konfrontācijas aizmūk, apčurājot vēl arī savas bikses. Vai tūrisms un futbols ir tā vērts?
Uzreiz pateikšu, ka neesmu futbola fans. Taču esmu savas pilsētas, dzīvošanai izraudzītās apkaimes, kā arī kaimiņu līdzjutējs.
Regulāri ziņoju policijai par nekārtībām, kuras novēroju pa sava dzīvokļa logu vai uz ielas, ar vienu aci uzpasēju kopējo autostāvvietu, kur nereti pulcējas nelegālās substances – marihuānas – baudītāji, nevilcinos iztaujāt visādus būvdarbu veicējus, lai saprastu, vai darbi tiks paveikti termiņā un neērtības iedzīvotājiem – savlaicīgi pārtrauktas, kā arī visādi citādi izpaužos kā neciešams, iestīvējis paraugpilsonis.
Bet ne par to ir stāsts.
Par ko tad ir stāsts:
Ārzemju futbola līdzjutēju, teiksim tā, tradīcijas ir vispārzināmas un leģendāras.
Šķita, ka pietiekami leģendāras, lai tās Rīgas Domes (RD) pakļautībā esošās iestādes, kuru atbildība ir kārtības uzturēšana pilsētā, uzpasētu šo ar spontānu apčurāšanos publiskās vietās izslavēto tūristu pūli, taču laikam tomēr nē. Edinburgas "Hearts" fani no "Skonto" stadiona izsoļoja kā uzvarētāji un uz nebēdu līksmoja par uzvaru pret RFS.
Rezultātā pēc vakardienas futbola spēles, maršrutā “Skonto” stadions - Vecrīga, būtībā notika tāds kā “Mini Rododendrs”.
Īsāk sakot – ir gadījies kļūt par liecinieku gan populistu partijas, gan ārzemju futbola fanu iziešanai ielās un jāsaka, ka gūtie iespaidi ir pietiekami līdzīgi.
Vismaz pārsimts cilvēku, ignorējot jebkādus ceļu satiksmes noteikumus, bruņojušies ar karogiem, saukļiem un grādīgajos dzērienos nostiprinātu drosmi, maršēja pretī Vecrīgai.
Vēlā vakara stundā ar elektroskūteriem tika nepareizi šļūkāts pa automašīnām domāto brauktuvi, notika spontāna, īslaicīga un bezmērķīga pulcēšanās krustojumu vidū, kas traucēja autovadītājiem.
Bungu vietā, dziedot uzvaras dziesmas, ar dūrēm tika klapēti veikalu un citu ēku logi.
Kulminācija visam bija nemirstoša klasika – viens no pūļa jauniešiem, ar nudien neviltotu, sejas pantos nolasāmu sajūsmu par savu ideju, aši pieskrēja pie kādas ielas malā novietotas automašīnas, lai apčurātu tās durvju rokturi.
Pēc uzbļaušanas un konfrontācijas iztraucētais viesis no karalistes satrūkās, paraustīja plecus un aši aizskrēja līdzi savam baram, paspējot pačurāt arī uz savām biksēm.
Jāatkārtojas, sakot, ka izbrīnīja pēcspēles eiforijas pārņemtā pūļa absolūti nekontrolētā brišana cauri Rīgas centram, zinot to, kā mēdz uzvesties futbola fani ārzemēs.
Es nešaubos, ka netālu noteikti bija vismaz kāda Valsts policijas (VP) vai Rīgas pašvaldības policijas (RPP) ekipāža, kas izdarītu tikai labu, pavadot spiedošu urīnpūšļu nomocītos britus pa reibinošo tualešu labirintu, kas viņiem jau izsenis ir Rīga.
It kā ir bijis pat speciāls plāns, pēc kura policisti vakar ir vadījušies, patrulējot.
Būs, protams, tie, kuri teiks, ka Rīga ir augošs organisms Eiropas Savienības (ES) valstu galvaspilsētu saimē, un, ka šāda gaušanās par ārzemju tūristiem no tās iedzīvotāja ir pilnīgs provinciālisms.
“Ja vien es redzētu, kā futbolu svin citur Eiropā!”
Man absolūti neinteresē, cik pieņemtas un saprastas šādas izdarības ir citās valstīs, kurās šis sports ir dikti populārs.
Šeit ir Latvija. Tas būs pilnībā saprotami, ja mēs vienosimies nepārņemt un nenormalizēt kā šīs, tā arī citas idiotiskas ārzemnieku izpausmes.
Nevarēja arī nepamanīt, ka šajā pūlī bija arī pietiekami daudz nepilngadīgo, bērnu.
Lai tur vai kā – RPP informēja, ka vakardien neesot fiksētas nekārtības no aptuveni tūkstoša futbola fanu, kuri ieradās Rīgā piedzīvot sava kluba uzvaru.
VP atbildi vēl nav sanācis sagaidīt, taču šodienas ziņu lente liek domāt, ka nekas īpašs nav piefiksēts.
Sporta pārzinātāji arī apgalvo, ka “Hearts” kluba faniem neesot bēdīga slava, taču man tomēr šķiet, ka, ja runa ir par ārzemju futbola entuziastiem, tad šim apgalvojumam nav tik liels svars.
