Ar grozījumiem noteikums cer stiprināt Latvijas Antidopinga biroja operacionālo neatkarību

Veselības ministrijas izstrādāto grozījumu Latvijas Antidopinga biroja nolikumā mērķis ir skaidrāk noteikt biroja kā nacionālās antidopinga organizācijas operacionālo neatkarību no citām valsts iestādēm un sporta nozares lēmumu pieņemšanā.

Līdz ar grozījumiem regulējumā skaidri noteiktas prasības birojā nodarbinātajām personām, uzsverot, ka tajā nevar darboties personas, kas ir diskvalificētas vai sodītas par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Tāpat grozīts regulējums, lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā pirmā papildinājuma - šī gada Pasaules Antidopinga kodeksa pārņemšanu nacionālajā likumdošanā.

Veselības ministrija skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas Antidopinga birojs spētu nodrošināt kodeksa ievērošanu nacionālajā līmenī un Pasaules Antidopinga aģentūra atzītu Latvijā pieņemto regulējumu un antidopinga sistēmu par atbilstošu kodeksa prasībām.

Vienlaikus ministrijā skaidroja, ka jau šobrīd birojs savas darbības un lēmumus pieņem neatkarīgi no sporta nozares un valdības, tomēr, lai stiprinātu un vēl vairāk uzsvērtu tā neatkarību lēmumu pieņemšanā, noteikumu projekts paredz grozījumus biroja nolikumā, papildinot nolikumu ar teikumu, ka "savā darbībā birojs lēmumus pieņem neatkarīgi". Šādu nepieciešamību nacionālā regulējumā ir norādījusi arī Pasaules Antidopinga aģentūra.

Jaunajā biroja nolikumā būs arī paredzēts, ka birojā ir aizliegts nodarbināt personas, kurām ir noteikts pagaidu aizliegums vai noteikta diskvalifikācija par antidopinga noteikumu pārkāpumu, kā arī aizliegts nodarbināt personas, kuras ir disciplināri, administratīvi vai krimināli sodītas par pārkāpumiem, kas līdzvērtīgi kodeksā būtu uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

LETA jau ziņoja, ka septembra vidū Pasaules Antidopinga aģentūra noteikusi Latvijai četru mēnešu laikā sakārtot normatīvos aktus, atbilstoši jaunākajai antidopinga kodeksa redakcijai.

Aģentūra publicēja sarakstu ar desmit valstīm, kurām līdz 2022.gada 14.janvārim ir jāsakārto normatīvie akti atbilstoši jaunākajai pasaules antidopinga kodeksa redakcijai. Šajā sarakstā bez Latvijas Antidopinga biroja iekļauti uzraugi arī no Grieķijas, Irānas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Uzbekistānas un trīs Beļģijas reģioniem.

Latvijas Antidopinga biroja vadītājs Mārtiņš Dimants aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas puse daudz strādājusi, lai nenonāktu jau sankcijām pakļauto valstu sarakstā, tāpēc iekļaušana tikai šajā sarakstā ir labākais no iespējamajiem scenārijiem.

Pirmais solis tika veikts jūlija sākumā, kad Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz papildināt regulējumu antidopinga jomā un pārņemt pasaules antidopinga kodeksā noteiktās prasības. Nākamie soļi ir nacionālo antidopinga noteikumu un antidopinga biroja likuma pielāgošana.

Neatbilstība pasaules antidopinga kodeksam var rezultēties ar to, ka sportisti starptautiskajās sacensībās nevar startēt zem savas valsts karoga, kā tas ir situācijā ar Krievijas atlētiem.