Ar ko īpašs ir ilgi gaidītais Eiropas čempionāts futbolā

No Glāzgovas līdz Baku par viņiem brīnījās

Covid-19 pandēmija krietni aizēnojusi rīkotāju ieceri par "turnīru, kas kalpo kā tilts starp nācijām un tuvina čempionātu līdzjutējiem, kas veido nozīmīgu asinsriti futbolā". Ļoti liels izaicinājums rīkotājiem būs plašā turnīra ģeogrāfija, turklāt loģistiku un skatītāju pārvietošanos ietekmēs Covid-19 ierobežojumi un valstu atšķirīgie noteikumi un pieejas pandēmijas ierobežošanai. Un tas papildus arī ierastajām rūpēm par drošību un līdzjutēju vardarbīgu sadursmju riskiem, kas gan iepriekš minētā iemesla dēļ, visticamāk, būs krietni mazāki.

Nevar aizmirst arī par sīkumiem, piemēram, dažviet krietni atšķirīgo likumdošanu, kultūras īpatnībām un valodas barjerām, taču ir cerības, ka visa Eiropa runās vienā - futbola - valodā.

Sākotnējā iecere bija turnīru rīkot 13 dažādās Eiropas pilsētās. Kā pirmā no dalībniecēm izstājās Brisele, jo bija iekavējusies "Eurostadium" būvniecība, bet šī gada aprīlī no saimnieču saraksta tika svītrots Dublinas vārds - Īrijas galvaspilsēta nebija pārliecināta, vai jaunajos apstākļos varēs nodrošināt skatītājus tribīnēs. Līdzīga iemesla dēļ mačus neuzņems Bilbao, kuru aizstāja Sevilja. Tomēr meistarsacīkšu ģeogrāfija ir gana plaša - no Glāzgovas līdz Baku un no Seviljas līdz Sanktpēterburgai - krustām šķērsām pāri visai Eiropai.

Bez šīm četrām pilsētām čempionāts piestās arī Romā, Minhenē, Budapeštā, Bukarestē, Amsterdamā, Kopenhāgenā un visbeidzot Londonā. Kājbumbas meistari savus stiķus rādīs stadionos ar vēsturi, kā piemēram, olimpiskajā stadionā Romā un "Hampden Park" Glāzgovā, tā arī tādās pavisam jaunās arēnās kā Ferenca Puškāša vārdā nosauktais stadions Budapeštā. Stadioni gatavi uzņemt skatītājus no 25 līdz 100% no savas ietilpības, izņemot "Allianz Arena" Minhenē, kur klātienē mačus varēs apmeklēt apmēram 20% no 75 000 sēdvietu lielā stadiona.

Otro reizi 24 izlašu formāts

Finālturnīrs ar 24 izlašu dalību norisināsies otro reizi pēc kārtas, bet pirms tam no 1996. līdz 2012.gadam meistarsacīkšu pēdējā fāzē piedalījās 16 valstsvienības.

Pirms pieciem gadiem titula ieguvēja tika noskaidrota tikai papildlaikā, kurā Portugāle ar 1:0 uzvarēja Franciju, pirmo reizi vēsturē izcīnot zelta medaļas. Uzvaras vārtus portugāļiem guva tosezon Svonsī "City" paspārnē bijušais un "Lille" komandai izīrētais uzbrucējs Eders, kuru karjeras līkloči aizveduši uz Maskavas "Lokomotiv" un tālāk prom no Portugāles izlases, proti, valstsvienībā viņš nav spēlējis kopš 2018.gada. Tomēr viņa vārds Eiropas futbola vēsturē paliks spožiem burtiem ierakstīts, un kurš būs "nākamais Eders", uzzināsim pusnaktī ap 11. un 12.jūliju[L1], kad slavenajā Vemblija stadionā Londonā noslēgsies 2021.gada čempionāta fināls.

Lai izlasēm būtu pieejams plašāks futbolistu loks, tās turnīram pieteikt varēja līdz 26 spēlētājiem, kas ir par trim vairāk, nekā sākotnēji paredzēts. Spēles dienas pieteikumā nevarēs būt vairāk par 23 futbolistiem. Tāpat komandas vienā spēlē varēs izdarīt piecas maiņas.

Mači varēs notikt, ja izlasē būs vismaz 13 veseli jeb Covid-19 negatīvi spēlētāji, no kuriem vismaz vienam būs jābūt vārtsargam. Ja masveida uzliesmojumu gadījumā nebūs pieejami 13 futbolisti, mačus varēs pārcelt par divām dienām. Ja arī pēc 48 stundām nebūs iespējams aizvadīt spēli, izlasi varēs izslēgt no čempionāta.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Futbola svētki būs ne tikai Eiropā, jo nedēļas nogalē Brazīlijā sāksies Dienvidamerikas prestižākais izlašu turnīrs "Copa America", kura finālmačs paredzēts dienu pirms Eiropas čempionu noskaidrošanas. Futbola izlašu vasara gan nesākas un nebeidzas ar Eiropas čempionāta finālturnīru. Pagājušajā svētdienā tika noskaidroti Eiropas čempioni U-21 vecuma grupā, bet vasaras turpinājumā būs arī olimpisko spēļu futbola turnīrs, kurā gan arī ir vecuma ierobežojums un kurš nepulcē spožākās zvaigznes.

A apakšgrupa - Itālija, Šveice, Turcija un Velsa

Itālijas izlasē karjeru noslēdzis slavenais vārtsargs Džanluidži Bufons, tomēr "Gli Azzurri" bez veterānu padoma neizpaliks - valstsvienībā ir pieredzējušie aizsargi Leonardo Bonuči un Džordžo Kjellīni. Gana bagātīgas karjeras aiz muguras ir arī uzbrucējiem Čiro Immobilem un Lorenso Insinjem, bet aug arī jaunā maiņa Federiko Kjēzas personā. Svarīga loma spēles veidošanā ir starpsodalaukumu pussargam Nikolo Barellam. Itāļu optimismu pirms čempionāta vairo stabilie rezultāti pārbaudes spēlēs - divas pārliecinošas uzvaras ar kopējo vārtu attiecību 11:0.

Šveices izlasei ir spēcīga aizsardzības līnija, taču vairākiem spēlētājiem šosezon nav bijusi pietiekama spēļu prakse klubos, piemēram, Džerdanam Šaķiri. To gan nevarētu teikt par Šveices izlases kapteini Granitu Džaku, kurš ir Anglijas premjerlīgas kluba Londonas "Arsenal" pamatsastāva vērtība.

Turcijas izlasē lielākais devums uzbrukumā tiek gaidīts no komandas kapteiņa Buraka Jilmaza un Hakana Čalhanolu, kamēr kvalifikācijā rezultatīvi spēlējušais Dženks Tosuns finālturnīrā traumas dēļ nespēlēs.

Velsa pirms pieciem gadiem sasniedza pusfinālu, taču reti kurais gaida, ka viņiem šo sniegumu izdosies atkārtot vēlreiz. Velsiešu lielākie vilcējspēki ir uzbrucējs Gerets Beils un pussargs Ārons Remzijs, taču ieguldījumu rezultāta veidošanā var gaidīt arī no Daniela Džeimsa.

B apakšgrupa - Beļģija, Dānija, Somija un Krievija

FIFA Pasaules ranga līdere Beļģija ir viena no favorītēm uz titulu un pelnīti - spēcīga vidējā līnija ar Kevinu de Brujni un Edinu Azāru sastāvā var apgādāt uzbrukuma galvgalī esošos Romelu Lukaku un Drīsu Mertensu, bet par vārtu drošību rūpējas Tibo Kurtuā. Tiesa, de Brujne UEFA Čempionu līgas finālā guva deguna lūzumu, tāpat traumatisks ir Azārs, kas rada bažas par to, vai beļģi realizēs savu potenciālu.

Dānijas izlases līderis ir produktīvais pussargs Kristiāns Ēriksens, taču uzbrukumā problēmas var radīt Martina Brētvaita un Jusufa Pulsena mazā rezultativitāte un spēļu prakses trūkums. Savu talantu lūkos apliecināt pussargs Andreass Skovs Olsens, bet par vārtu drošību rūpēsies 1992.gada Eiropas čempione Pētera Šmeihela dēls Kaspers.

Somijas izlase spēlēs savā pirmajā lielajā finālturnīrā, un tās neapšaubāmi spožākā zvaigzne ir "Championship" trešais labākais vārtu guvējs Tēmu Puki no Anglijas otrās līgas uzvarētājas Noridžas "City". Augstā līmenī sevi apliecinājis arī vārtsargs Lukāšs Hrādeckis.

Krievijas izlases stiprā puse ir futbolistu taktiskā daudzveidība. Uzbrukumā tiek liktas cerības uz Artjomu Dzjubu, kuram talkā varētu nākt Aleksejs Mirančuks, Deniss Čeriševs un Aleksandrs Golovins, toties nebūs ilggadējā izlases pirmā vārtsarga Igora Akinfejeva.

C apakšgrupa - Austrija, Nīderlande, Ziemeļmaķedonija un Ukraina

Austrijas izlases spožākā zvaigzne ir aizsargs Dāvids Alaba, valstsvienībā ir arī pēdējās sezonās Ķīnā spēlējušais uzbrucējs Marko Arnautoivčs, bet laukuma vidusdaļā līderis ir Konrāds Laimers. Austrija bija vienīgā komanda, kas atlases ciklā piedzīvoja zaudējumu Latvijai.

Nīderlandes izlase pēc septiņu gadu pauzes atgriezusies kādā no lielajiem turnīriem. "Oranje" sastāvā ir daudzsološie jaunie futbolisti Matijs de Lihts un Frenkijs de Jongs, bet uzbrukumā lielākās cerības saistās ar Memfisu Depaju un Džeordīno Vijnaldumu. Ir arī iztrūkumi - nespēlēs viens no pasaulē dārgākajiem aizsargiem Virdžils van Dijks un Covid-19 dēļ pirms finālturnīra no izlases tika atskaitīts Jaspers Sillesens.

Ziemeļmaķedoniju debijas čempionātā cīņā vedīs pieredzējušais Gorans Pandevs un jaunības dzirksti piešķirs Elifs Elmass.

Andrija Ševčenko vadītā Ukraina kvalifikācijā pamanījās apsteigt iepriekšējo čempioni Portugāli. Ukrainas spožākās zvaigznes ir Mančestras "City" pussargs Oleksandrs Zinčenko un Bergāmo "Atalanta" daudzpusīgais pussargs Ruslans Maļinovskis.

D apakšgrupa - Horvātija, Čehija, Anglija un Skotija

Horvātijas izlasē pēc 2018.gada Pasaules kausa fināla punktu karjerai likuši septiņi futbolisti, toties ierindā joprojām ir Luka Modričs un Ivans Perišičs. Uzbrukumā sevi apliecināt gatavi Andrejs Kramaričs un Ante Rebičs. Horvātijas izlasē pakāpeniski ienāk arī jaunā maiņa - Borna Barišičs[L2], Nikola Vlašičs un Bruno Petkovičs.

Čehijas izlases līderis ir Vesthemas "United" pussargs Tomāšs Součeks, tāpat laukuma vidusdaļā liela nozīme ir Vladimīra Daridas spēlei. Čehu bažas rada zemā rezultativitāte, ko mēģinās risināt Patriks Šiks.

Anglijas izlase ar Heriju Keinu, Rahīmu Stērlingu un Markusu Rešfordu priekšgalā ir viena no favorītēm, cerības vieš arī jauno futbolistu Fila Foudena un Meisona Mounta labā sportiskā forma. Ar nepacietību tiek gaidīts, kādu sniegumu pieaugušo futbolā var parādīt 17 gadus vecais Džūds Belinghems.

Skotijas valstsvienība spēlēs savā pirmajā lielajā finālturnīrā kopš 1998.gada. Tās redzamākais futbolists klubu līmenī ir "Liverpool" aizsargs Endijs Robertsons, bet labākais vārtu guvējs kvalifikācijā - Birmingemas "Aston Villa" pussargs Džons Makdžins.

E apakšgrupa - Polija, Slovākija, Spānija un Zviedrija

Polijas izlasē līdera sniegums tiek gaidīts no viena no pasaules labākajiem futbolistiem Roberta Levandovska, kuram uzbrukuma grupā kompāniju sastādīs Pjotrs Zeliņskis, turpretī Arkadjušs Miliks savainojuma dēļ meistarsacīkstēs nepiedalīsies. Poļi var būt samērā pārliecināti par vārtu drošību - tos sargās Turīnas "Juventus" bumbu ķērājs Vojcehs Ščensnijs.

Slovākijas izlases vilcējspēks joprojām ir Mareks Hamšīks, taču 33 gadus vecā pussarga karjera šobrīd ir lejupslīdē, turklāt viņš šosezon mokās ar traumām. Aizsardzību cementēs Milānas "Inter" centra aizsargs Milans Škrinjars.

Savukārt Spānija finālturnīrā spēlēs bez spožām zvaigznēm ar sabalansētu sastāvu. Ilggadējā kapteiņa Serhio Ramosa atstāšana ārpus pieteikuma radījusi vakantu vietu jaunam līderim. Starp zināmākajiem spēlētājiem Spānijas izlasē var minēt Herardu Moreno, Alvaro Moratu, Tjagu Alkantaru, Žordi Albu un Davidu de Heu, savu lietderību mēģinās apliecināt Ferrans Torress un Pedri.

Zviedrijas izlasē Zlatana Ibrahimoviča prombūtnē uzbrukumā savs potenciāls būs jāapliecina Sansevastjanas "Real Sociedad" 21 gadu vecajam uzbrucējam Aleksandram Īzakam. Zviedrijas izlases pazīstamākais spēlētājs ir pieredzējušais pussargs Emīls Fošbergs, bet daudzsološais Dejans Kuluševskis Covid-19 dēļ nevarēs piedalīties čempionāta pirmajā spēlē.

F apakšgrupa - Francija, Vācija, Ungārija un Portugāle

Francijas izlasē pēc piecu gadu pārtraukuma Didjē Dešāna izsaukumu izpelnījies Karims Benzemā. Kopā ar Kiljana Mbapē, Ngolo Kantē, Rafaēla Varāna un Igo Lorī veidoto komandas kodolu Francijas izlase ir viena no galvenajām titula pretendentēm. Rezultāta veidošanā piedalīsies arī virkne citu spēlētāju, piemēram, Antuāns Grīzmans, Olivjē Žirū, bet sevi pierādīt lūkos Kingslijs Komans.

Atkalredzēšanās arī Vācijas izlasē, kurā pēc dažu gadu pauzes atgriezušies uzbrucējs Tomass Millers un aizsargs Matss Hummelss. Pārbaudes spēlē pret Latviju savu 100.maču izlasē aizvadījušais Manuels Noiers būs Vācijas izlases pamatvārtsargs, bet traumas dēļ čempionātā ar komandu nebūs nomināli otrā numura Marka Andrē ter Štēgena. Vācijas izlasē iekļauti arī trīs nesenie UEFA Čempionu līgas uzvarētāji - Londonas "Chelsea" titulu atnesošo vārtu autors Kajs Hāvercs, kā arī Timo Verners un Antonio Rīdigers. Jaunos un talantīgos Vācijas izlasē pārstāv Hāvercs un Džamals Musiala, savu vietu jau izkarojuši Seržs Njabrī un Līrojs Sanē, bet pārsteigt var 28 gadus vecais Kevins Follands, ja vien tiks dota iespēja.

Šīs grupas nosacītā pastarīte Ungārija čempionātu sagaida ar bažām - traumas dēļ nespēlēs pussargs Dominiks Soboslai, kuru var uzskatīt par komandas līderi. No vārtsargiem vislielākā pieredze un augstākā līmeņa spēļu prakse ir Pēteram Guļāši, bet uzbrukumā darbosies komandas kapteinis Ādams Salai.

Visbeidzot titula aizstāvētajā Portugāles izlasē starmešu gaismās būs viens no pasaules labākajiem futbolistiem Krištianu Ronaldu. Uzvaru kaldināšanā var piedalīties virkne citu spēlētāju, piemēram, Andrē Silva, Djogu Žota un Brunu Fernandešs, kā arī talantīgais Žuāu Fēlikss.