Stipra komanda ar maziem resursiem – Latvijas sieviešu basketbolam bija jābūt Eiropas čempionātā

Latvijas izlasei līdz iekļūšanai Eiropas čempionātā pietrūka viena punkta neklātienes cīņā ar Grieķijas izlasi – tieši tik mikroskopiska bija pie sieviešu izlases stūres debitējušā Mārtiņa Gulbja atšķirība starp izdevušos un neizdevušos turnīra iznākumu. “Uz šo nevajag skatīties kā uz traģēdiju, ir jābeidz vainot apkārtējis apstākļus, un  problēma jāmeklē sevī,” LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss aicināja ieskatīties spogulī un izdarīt secinājumus, ko varam izdarīt labāk.

Lielais sports kļūdas nepiedod

Latvijas valstsvienības iepriekšējais galvenais treneris Mārtiņš Zībarts sarunā ar Jauns.lv uzskata, ka liktenīgās kļūdas tika pieļautas jau kvalifkācijas turnīra sākumā: “Latvijas sieviešu basketbola resursi vienmēr bijuši diezgan ierobežoti. Ja šajā mehānismā kaut kas nojūk, vairs nevaram parādīt maksimumu un sanāk tā, kā ir sanācis tagad. Vēsture rāda, ka kvalifikācijas turnīrā nevaram kļūdīties vairāk par vienu reizi. Šoreiz tādas kļūdas bija divas – pirmajās spēlēs pret Horvātiju un Vāciju. Kvalifikācijas turnīra sākumā visu savās rokās bija pārņēmusi ģenerālmenedžere Gunta Baško, bet uz spēli pret horvātietēm treneri varēja pieteikt tikai 11 spēlētājas. No tām trīs bija debitantes. Tā bija absolūta neizdarība. Kad Gunta devās dekrēta atvaļinājumā un pie lietu kārtošanas atgriezās Edijs Eglītis, viss sakārtojās un cikla otra puse izskatījās citādāk. Lielajā sportā kļūdas nepiedod, beigās mums pietrūka viena punkta vai vienas uzvaras, kuru vajadzēja izcīnīt pirmajā spēlē pret Vāciju. Jādomā, kam uzticēt lietas, jo LBS šoreiz izdarīja visu iespējamo – sarīkoja divus “burbuļus”, spēles pret galvenajām konkurentēm notika mājās, vasarā bija vairāk nekā divus mēnešus kopīgs treniņu darbs.”

Fināltunīrā vajadzētu cīnīties par astoņnieku

Aigars Nerips daudzu gadu garumā Latvijas izlasē bijis gan galvenā trenera amatā, gan starp palīgiem, tagad ir LBS treneru komisijā. Viņš uzskata, ka šim Latvijas izlases  modelim bija pa spēkam sasniegt Eiropas čempionātu un tur cīnīties par augstu vietu.

“Kvalifikācijas turnīra otrajā pusē Latvijas izlases sastāvs bija tuvu optimālajam un viens no spēcīgākajiem kopš 2017. gada Eiropas čempionāta Prāgā, kur tika izcīnīta ceļazīme uz pasaules čempionātu. Ar dažām izmaiņām, bet tikpat jaudīgs. Turklāt pretinieki par sastāva iztrūkumiem varēja sūdzēties daudz vairāk. Kur palika tas viens nelaimīgais punkts? Manuprāt, kvalifikācijas turnīra pirmajā pusē spēlēs pret Horvātiju un Vāciju. Šai komandai noteikti bija jābūt finālturnīrā. Redzot, kādu basketbolu spēlē citas izlases – mums būtu jācīnās par vietu astoņniekā. Ja kaut kas nav izdevies, trenerim vienmēr būs jāuzņemas atbildība par rezultātu, un var nākties samaksāt ar amata zaudēšanu,” kvalifikācijas turnīru vērtēja Nerips.

Mazi, taču pietiekami resursi

Pēc neveiksmīgā Eiropas čempionāta pirms diviem gadiem Rīgā Zībarts aicināja paskaitīt, cik tad mums vispār ir augstā līmenī spēlējošu un izlases prasībām atbilstošu basketbolistu. Šis spēlētāju loks ir pavisam mazs, un ja sanāk kā toreiz, kad savainojumu dēļ izkrita Kristīne Vītola un Kitija Laksa, bet nespēlēt izvēlējās Anete Šteinberga...

“Spēlētāju resursi mums tik tiešām nav plaši, taču, ja izdodas sapulcēt visas labākās, izdevās sasniegt arī augstus rezultātus. Astoņi finālturnīri pēc kārtas, visas jaunatnes izlases elites grupā, turklāt parasti tuvāk tabulas augšdaļai – tas liecina par stabilitāti. Ir bijušas reizes, kad U-20 izlasei trūkst spēlētāju un nākas piesaistīt pat trīs un četrus gadus jaunākas meitenes. Ir bijuši pavisam tukšie gadi bez jaunām valstsvienības spēlētājām. Tomēr lielākoties no katra dzimšanas gada pa kādai meitenei izaug līdz valstsvienības spēlētāju lokam. Varbūt nav tik spilgtas personības, kāda bija Ante Jēkabsone-Žogota, tomēr ceru, ka drīzumā sevi spilgti pieteiks jaunas spēlētājas,” par kopējo situāciju basketbola saimniecībā spriež Nerips.

Abi treneri norāda, ka pārāk vājš ir Latvijas čempionāts, kur ilgāku laiku bija tikai viena profesionāla komanda “TTT Rīga”. Tagad profesionāli strādā arī Liepājā, sarosījušās augstskolu komandas. Tas varbūt palīdzēs vairākām meitenēm palikt basketbolā un uzplaukt arī kādām vēlākam talantam. Tiesa, ne vienmēr var vilkt tiešu saikni starp nacionālā čempionāta līmeni un izlasi – ārpus nākamā Eiropas čempionāta palika arī Ungārija, kur ir četras Eiropas kausu turnīros spēlējošas komandas.

Atkal ir kvantitāte un kvalitāte

Meiteņu basketbola talantīgākajām audzēknēm agrāk vai vēlāk visi ceļi ved uz Rīgu. Kopējā meiteņu basketbola ģeogrāfija nav ļoti plaša, un vienubrīd trūka audzēkņu  arī galvaspilsētas skolās. “Ja raugāmies uz jaunatnes līgu, tad 16-19 gadu vecuma grupās meitenēm ir pietiekama kvantitāte un arī kvalitāte. Situācija ir cerīgāka nekā dažus gadus iepriekš. Varētu vēlēties plašāku ģeogrāfiju, taču tas jau ir jautājums basketbola vadībai. Runas par internāta izveidi pie 47. vidusskolas ir virmojušas ilgāku laiku, tur bija pat konkrēti projekti, tomēr tie nav īstenoti. Ar mūsu mazajiem spēlētāju resursiem mēs nedrīkstam pazaudēt nevienu talantu. Daudzus gadus gājām prom no šīs internātu sistēmas, kamēr vairākās valstīs gāja pretējā virzienā. Varbūt arī mums jāpagriežas atpakaļ un jāapspriež, kādā formā panākt labāko izaugsmi,” problēmu  ieskicē Nerips. Arī viņam jaunatnes grupās ir meitenes no reģioniem, taču dzīves vietas atrašana un iekļaušanās Rīgas dzīvē paliek uz pašu spēlētāju un viņu vecāku pleciem.

Meitenes kopā ar puikām – recepte reģionu komandām

“Neesam tik bagāti, lai varētu neuzmanīgi izturēties pret kādu spēlētāju, arī masveidība laukos nav iespējama. Izcils piemērs ir Gulbenē, kur nav meiteņu komandas, bet ir talantīga 12 gadus veca meitene, kura līdz šim trenējusies kopā ar puišiem. Manuprāt, uz savu vienaudžu fona neviena cita nav tik tehniski gatava. Taču jaunatnes līgas nolikumā bija punkts, ka jauktās komandas drīkst būt tikai līdz 11 gadiem. Ko šim bērnam darīt tālāk? Braukt prom no mājām tik jaunā vecumā diez vai ir labākais risinājums, meiteņu grupas Gulbenē nav. Laiks visu saliktu pa vietām, arī to, kad šī meitene vairs nevarēs konkurēt ar puišiem. Neļaut spēlēt – tā ir kā pašnāvība, tā ir talanta pazaudēšana. Mazajās pilsētās šādas jauktās komandas būtu īpaši jāveicina, lai maksimāli saglabātu bērnus basketbolā. Līdz pamatskolas beigšanai, tomēr vajadzētu augt ģimenē un attīstīties savā vidē un tikai tad domāt par došanos prom no mājām,”  Zībarts redz veidu, kā talantīgākās meitenes pievērst basketbolam arī tur, kur nav pietiekama bērnu skaita, lai izveidotu atsevišķu grupu.

Līdzīgu ceļu gājusi arī viena no talantīgākajām U-16 izlases spēlētājām Raina Tomašicka. Viņa vairākus gadus trenējās kopā ar puišiem Jēkabpilī, tagad pārstav “Rīdzenes” komandu un bija rezultatīvākā Eiropas komandas spēlētāja NBA junioru līgas pasaules čempionātā Orlando.

Zībarts norāda, ka meitenes fizioloģiski attīstās ātrāk par puišiem un lielākā daļa 15 gadu vecumā jau ir gatavas spēlēt Latvijas čempionātā. Tas tad arī būtu vecums, kad vajadzētu domāt par centralizētu sistēmu.

Ar optimismu paaudžu maiņas priekšvakarā

Zībarts ir pārliecināts, ka Latvijas izlase iespējami labākajā sastāvā ir Top8 komanda Eiropā un tās spēku neietekmēs arī gaidāmā paaudžu maiņa: “Nebūs tā, ka Elīna Babkina, Anete Šteinberga un vēl vairākas meitenes beigs spēlēt vienā dienā. Tas būs pakāpenisks process, un tūdaļ izlasē jāienāk jaunām spēlētājām – Amerikā esošajām Dignai Strautmanei un Aleksai Gulbei, garajā galā Laurai Melderei. Turklāt sevi jau piesaka vēl jaunākas meitenes. Augstu līmeni ir sasniegusi vidējā paaudze - Kitija Laksa, Kate Krēsliņa, Paula Strautmane. Visas jaunatnes izlases ir elites grupā, un pēdējos gados neviena komanda nav cīnījusies tur par izdzīvošanu. Ja katru gadu pa kādai spēlētājai izaugs līdz lielajai izlasei, tad ar to līmeni vienai komandai noteikti pietiks. Bet jābūt tā, ka visi ir vienoti un visi ir gatavi spēlēt valstsvienībā.”

Arī Nerips uzskata, ka valstsvienībā ienāks jaunas spēlētājas, sauc tos pašus uzvārdus un izsaka optimistiskas prognozes: “Latvijai ir jātiek uz nākamo Eiropas čempionātu, un esmu pārliecināts, ka tas tiks izdarīts. Būs jāuzticas jaunajām spēlētājām. Par paaudžu maiņu mums nav jāuztraucas, taču rezultāts būs tikai tad, ja pratīsim optimizēt visus esošos resursus. Pirmām kārtām izlasē jāsapulcē visas labākās,” spriež Nerips.

2023. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs sāksies šī gada novembrī.