Kuri tikuši, un kam vēl jāizcīna? Latvijas ceļš līdz Tokijas olimpiskajām spēlēm

Pēc pieticīgā snieguma iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kurās Latvijas sportisti neizcīnīja nevienu medaļu, normatīvi un prasības dalībai tajās tikai pieauguši. Kāda ir pašreizējā situācija un uz ko varam cerēt šoreiz?

Lieli soļi kvalifikācijā

Olimpisko spēļu normatīvus šobrīd izpildījuši daži Latvijas sportisti, no kuriem vissekmīgāk Riodežaneiro - 4. vieta septiņcīņā - klājās Laurai Ikauniecei. Lai arī Ikauniece gadu iepriekš mocījās ar savainojumiem un šādu iemeslu dēļ šogad izlaida arī vieglatlētikas pasaules čempionātu Dohā, viņa šoreiz varētu būt uzskatāma par Latvijas komandas lielāko cerību vieglatlētikā.

Kā pirmā no Latvijas sportistiem, kura kvalificējās Tokijai, bija vesera metāja Laura Igaune, kura Dohā izcīnīja 22. vietu. Tāpat normatīvus izpildījusi šķēpmetēja Līna Mūze, kura planētas meistarsacīkstēs neiekļuva finālā, paliekot 27. pozīcijā. Nav šaubu, ka abas sportistes vēlēsies revanšēties par vilšanos pasaules čempionātā, tomēr, ņemot vērā milzīgo konkurenci, iesaistīšanās cīņā par augstākajām vietām nav garantēta.

Jāatzīmē, ka visas trīs vieglatlētes izpildījušas A normatīvu, kas garantē dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs.

B normatīvu, kas nozīmē uzaicinājumu dalībai Tokijā, izpildījušas divas Latvijas peldētājas - Ieva Maļuka un Kristīna Šteins, to izdarot, attiecīgi, 100 metros brīvajā stilā, kā arī 100 un 200 metru peldējumos uz muguras. Šeit situācija atšķiras, jo ar B normatīvu uz Tokiju doties varēs tikai viena no abām sportistēm.

Pie ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm, pateicoties panākumam Tokijas pludmales volejbola kvalifikācijas turnīrā, septembra beigās tika arī Mārtiņa Pļaviņa, kurš bija Latvijas komandas sastāvā Riodežaneiro, un Edgara Toča duets. Šajā pašā turnīrā Latvijai vēl vienu vietu olimpiskajās spēlēs izcīnīja arī Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, kurām tā kļūs par debiju pasaules lielākajā sporta forumā.

Jaunas sejas, jauni sporta veidi, jaunas cerības

Nākamgad, visticamāk, redzēsim arī vairākus olimpiskos debitantus Latvijas komandā. Patiesībā, puse Latvijas sportistu Tokijā varētu būt debitanti!

Liela cerība uz dalību olimpiskajās spēlēs ir Latvijas tenisa zvaigznēm Anastasijai Sevastovai un Riodežaneiro startējušajai Aļonai Ostapenko. Lai iegūtu ceļazīmes uz Tokiju, līdz 2020. gada jūnija sākumam jābūt starp WTA ranga 56 vadošajām tenisistēm. Šo sieviešu tenisa sezonu Sevastova ir noslēgusi 27. vietā, bet Ostapenko - 44. pozīcijā.

Tāpat Latvija pirmo reizi olimpiskajās spēlēs varētu piedalīties jāšanas sportā, kur šobrīd 2. vietu Centrāleiropas grupā konkūrā ieņem Kristaps Neretnieks. Olimpiskajām spēlēm no tās kvalificējas tikai divi labākie un punktu krāšana turpināsies līdz pat nākamā gada jūnijam, tomēr optimismam pamats ir jau šobrīd.

Latvijai ir pamats cerēt, ka Tokijā redzēsim mūsu šāvējus, no kuriem favorīti tikšanai pie ceļazīmēm ir Agate Rašmane un Lauris Strautmanis, kuriem tā būtu debija šajos sporta svētkos. Diemžēl, abiem neizdevās caur Pasaules kausu nodrošināt ceļazīmes uz Tokiju, kam trūka pavisam nedaudz, tomēr nākamā gada pavasarī gaidāmajās kvalifikācijas sacensībās tas varētu izdoties.

Par ceļazīmi uz Tokiju taekvando cīnās arī divas Latvijas sportistes - Inese un Jolanta Tarvidas. Olimpiskajām spēlēm kvalificēties iespējams, iekļūstot TOP 5 olimpiskajā rangā, tomēr mazāk nekā mēnesi līdz beigu kvalifikācijas beigu datumam, Inese ir 11., bet Jolanta 21.vietā. Tas nozīmē, ka par ceļazīmi nākamgad būs jāsacenšas kvalifikācijas turnīros, kur jāizcīna vietu vieta labāko divniekā.

2020.gada Olimpiskajās spēlēs būs arī pieci jauni sporta veidi, no kuriem divos, iespējams, redzēsim arī Latvijas sportistus.

Starp šiem jaunajiem sporta veidiem ir 3x3 basketbols, kurā ceļazīmes uz Tokiju varēja iegūt caur FIBA Federāciju rangu, tomēr Latvija vadošajā četriniekā tomēr neiekļuva. Līdz ar to, kvalifikācijas turnīrā 2020. gada pavasarī piedalīsies arī Latvijas izlasi veidojošie Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš. Domājams, ka viņu izredzes nokļūt olimpiskajās spēlēs vērtējamas gana augstas, tomēr, ja tas neizdodas pirmajā kvalifikācijas turnīrā, tad paliks vēl viena iespēja.

Par olimpisko sporta veidu kļuvis arī karatē, kur Eiropas spēļu uzvarētājam Kalvim Kalniņam ir labas izredzes pārstāvēt Latviju. Lai arī olimpiskajām spļeēm kvalificējas ranga TOP 4, visticamāk, Kalniņa dalība 2020.gada olimpiskajās spēlēs noskaidrosies kvalifikācijas turnīrā Parīzē, kurš notiks nākamā gada maijā. Vietu olimpiskajās spēlēs iegūs turnīra trīs labākie sportisti.

Viss vēl priekšā

Arī citi sportisti savu Tokijas olimpisko sapni vēl nav izsapņojuši - kvalifikācija olimpiskajām spēlēm noslēgsies tikai 2020. gada vasarā. Uz vietu Latvijas olimpiskajā komandā joprojām var cerēt aptuveni 50 sportisti. Un jāatceras, ka ikviens sportists olimpiskajās spēlēs vietu izcīna, nevis tur nonāk sagadīšanās rezultātā.

Izredzes nonākt Tokijas stadionos vieglatlētikā saglabājas caur IAAF World Athletics pasaules rangā ieņemto vietu. Jāatzīmē, ka katrā vieglatlētikas individuālajā disciplīnā no katras valsts varēs piedalīties ne vairāk kā 3 sportisti, kas palielina Latvijas sportistu iespējas nonākt Tokijā.

Šobrīd teorētiski uz dalību Olimpiskajās spēlēs var cerēt 14 Latvijas vieglatlēti. Raksta sagatavošanas brīdī starp vīriešiem rangā augstākās vietas ieņem šķēpmetēji Rolands Štrobinders un Gatis Čakšs, bet sieviešu konkurencē aiz Ikaunieces un Mūzes nākošās ir skrējēja Līga Velvere un šķēpmetēja Madara Palameika.

Pludmales volejbolā bez abiem minētajiem pāriem, kuri startēja kvalifikācijas turnīrā, no Latvijas šobrīd cerības startēt Tokijā ir vēl Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam. Olimpiskajām spēlēm iespējams kvalificēties FIVB pasaules rangā, ieņemot vietu TOP 15. Raksta sagatavošanas brīdī, neviens no trīs Latvijas duetiem tajā neatrodas - Pļaviņš/Točs dala 16. vietu, bet Samoilovs/Šmēdiņš ir 19. vietā. Graudiņa/Kravčenoka starp dāmām ir 22.vietā. Par laimi, Latvijai ir izcīnītas jau divas augstāk minētās vietas.

Riteņbraukšanā pēc dažām dienām tiks publicēts UCI nāciju rangs, kurā Latvija šobrīd ieņem 30.vietu. Tas nozīmē, ka 15. novembrī varētu oficiāli kļūt zināms, ka mums šosejas riteņbraukšanā Tokijas olimpiskajās spēlēs būs divas vietas. No tām vienu, visticamāk, iegūs valsts vadošais riteņbraucējs Toms Skujiņš, bet pie otras tiks Krists Neilands vai Emīls Liepiņš.

Vēl nesen Latvijai tik produktīvajā BMX riteņbraukšanā situācija vairs nav tik spīdoša. Lai iegūtu vienu vietu OS, UCI valstu rangā jābūt starp TOP 11. Šobrīd starp vīriešiem esam 14.vietā, bet starp sievietēm - 13. pozīcijā. Līdz ar to cerības, ka 2020.gadā Tokijā redzēsim Vinetu Pētersoni, Vanesu Buldinsku vai Kristenu Krīgeru, ir pagalam niecīgas.

Arī MTB situācija nav iepriecinoša - lai Latvija iegūtu vietu olimpiskajās spēlē, UCI valstu rangā jābūt TOP 21, bet šobrīd esam 34. vietā, tādēļ, visticamāk, Tokijā neredzēsim arī Mārtiņu Blūmu.

Riodežaneiro svarcelšanā ceturto vietu izcīnīja Rebeka Koha, kas liek cerēt, ka Tokijā no šī sporta veida arī varam sagaidīt labus rezultātus. Uz Tokijas olimpiskajām spēlēm svarcēlāji vairs netiek vērtēti pēc komandām, bet gan individuāli, tātad mūsu sportistiem savā svara kategorijā jābūt starp TOP 8 pasaulē, vai vismaz Eiropas vadošajā pieciniekā.

Koha savā kategorijā raksta sagatavošanas brīdī atrodas 5. vietā. Bet diemžēl pārējie Latvijas svarcēlāji ir ārpus nepieciešamā atstotnieka - lielākās cerības uz dalību olimpiskajās spēlēs ir Artūram Plēsniekam, kurš ir 9. vietā svara kategorijā līdz 109 kilogramiem un Ritvaram Suharevam, kurš ir 11. pozīcijā svara kategorijā līdz 81 kilogramam.

Džudo cerības uz kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm saglabā vien Jevgēņijs Borodavko, kurš IJF rangā atrodas 39. vietā. Tas nozīmē, ka līdz 2020.gada maija beigām jāpakāpjas līdz 18. pozīcijai, vai arī Tokija ies secen.

2019. gada Eiropas spēļu cīņā čempione Anastasija Grigorjeva arī mērķē uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, tomēr kvalificēties caur pasaules čempionātu neizdevās. Tas nozīmē, ka ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm nāksies mēģināt iegūt caur vienu no diviem kvalifikācijas turnīriem, kuri notiks 2020. gada pavasarī.

Nākamā gada pavasarī ar kvalifikācijas sacensībām Latvijas olimpiskās cerības izšķirsies arī kanoe un smaiļošanā. Aleksejam Rumjancevam un Robertam Akmenim tajās jāiekļūst TOP 2.

Modernajā pieccīņā labākās izredzes kvalificēties OS ir Pāvelam Švecovam, kurš tam pirms savainojuma, kas tika piedzīvots pirms Eiropas čempionāta, atradās jau visai tuvu. Vai tas izdosies - redzēsim.

Visbeidzot, vingrošanā teorētiskas cerības kvalificēties ir nule kā par Latvijas čempioni kļuvušajai Elīnai Vihrovai, tomēr tas lielā mērā atkarīgs arī no veiksmes, t.i., citu valstu sportistiem.

Viegli nebūs

2020. gada Tokijas olimpiskās spēles balstās uz trīs pamatprincipiem. Pirmais no tiem ir palīdzēt dalībniekiem parādīt savu labāko sniegumu un sasniegt savu personisko labāko rezultātu. Otrais ir vienotība vienlīdzībā, kā ietvaros netikai tā tiek pieņemta un cienīta, bet atspoguļojas arī sporta arēnā - paredzams, ka vairumā sporta veidu būs vismaz viens pārstāvis no katras valsts. Trešais ir savienošanās ar rītdienu - iespēja visai pasaulei radīt skatu uz pārmaiņām nākotnei un atstāt pozitīvu iespaidu uz nākotnes paaudzēm.

Olimpiskās spēles vienmēr bijušas vairāk nekā tikai parastas sporta sacensības, tās simbolizē ideālus un prestižu, tāpēc tajās piedalās pasaules sporta spilgtākās zvaigznes. Tam pievienojot jau minēto faktu, ka prasības kvalifikācijai, kā arī vispār konkurences līmenis, jūtami pieaugušas, tas Latvijas kontekstā rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Varam uzskatīt, ka galvenais ir piedalīties, tomēr nokļūšana olimpiskajās spēlēs nav nejaušība. Nav pārsteigums, ka šobrīd Latvijā aktualizējusies ideja par prioritāro sporta veidu noteikšanu. Vai tas nenozīmē nāves spriedumu šiem ‘'neprioritārajiem'' sporta veidiem? Vai uz OS būtu jābrauc tikai favorītiem, vai tomēr jāpiedalās pēc iespējas vairāk sportistiem? Ko Latvijas sportistiem nozīmē olimpiskie ideāli? Cik svarīgi ir sportiskie rezultāti un kāds ir to vērtējums? Kas atbild par panākumiem un kurš atbild par neveiksmēm? Atbildes meklēsim jau pavisam drīz!

XXXII olimpiskās spēles notiks no 24.jūlija līdz 9.augustam Japānas galvaspilsētā Tokijā.