Lielo biznesu satrauc bezatkritumu dzīvesveids
Pasaulē pieaugot atbildīgam patēriņam un "zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveida popularitātei, uzņēmējos, jo sevišķi lielā biznesa pārstāvjos, rodas paniskas sajūtas – kamēr vieniem rūp planētas nākotne, viņi vairs nav droši par savu.
Apģērbu uzņēmuma "H&M" šefs Karls Johans Pērsons intervijā "Bloomberg" paudis bažas, ka jaunā kustība pat apdraud sabiedrību. “Jā, tas var novest pie nelielas ietekmes uz apkārtējo vidi, bet tam būs šausminošas sociālās sekas,” brīdina Pērsons.
Biznesa pamatā pusvergu darbaspēks
Pēc viņa vārdiem, ekoloģiskās problēmas ir svarīgas, bet nevajagot aizmirst arī par darba vietām, veselības aprūpi un visiem pārējiem labumiem, kas rodas līdz ar ekonomisko izaugsmi.
Pērsons tikai noklusē, ka lielākie ieguvēji ir uzņēmumu akcionāri, kamēr rūpnīcu strādnieki Āzijā šajā barības ķēdē ir apakšā. Daudz vairāk vinnē pat pārdevēji rietumvalstu veikalos un pircēji, kurus interesē lēti pirkt un izmest bez nožēlas. "H&M" drēbes pasaulē ražo 1,6 miljoni strādnieku, kas, piemēram, Bangladešā saņem 45 centus stundā – ar astoņu stundu darbadienu mēnesī neiznāk pat 100 eiro.
Apģērba ražošanas nozare pasaulē šobrīd ir vērta 2,27 triljonus eiro – cilvēki iepērkas arvien biežāk, piepildot kompāniju īpašnieku maciņus, taču reizē radot arī vairāk tekstilatkritumu. Pasaulē gadā saražo 100 miljardus apģērba gabalu, un, kaut arī te ieskaitītas arī zeķes un šalles, 7,7 miljardiem cilvēku tas ir daudz.
Lielākoties atkritumos
Ideju ražot dārgāku un kvalitatīvāku preci, vienlaikus paaugstinot algas, Pērsons nepiemin. Tikmēr Eiropas Savienībā vien gadā atkritumos nokļūst 5,8 miljoni tonnu tekstila atkritumu – apģērbs, gultas veļa, dvieļi. Vēl sliktāk ir ASV – 10,5 miljoni tonnu. Vidējā amerikāņu ģimene gadā saražo 37,5 kilogramus lieko drēbju un 85% izmet atkritumos, pārstrādei vai labdarībai nododot tikai 15 procentus.
Kamēr klimata aktīviste Grēta Tūnberga pasaules līderus gāna par “nozagto bērnību”, arī daļai viņas vienaudžu ir pavisam citas likstas – aptauja Lielbritānijā atklājusi, ka 17% jauniešu nevar otrreiz uzvilkt apģērbu, ar kuru nopozējuši Instagram bildēs.
Patlaban pasaulē tikai viens procents drēbju pārtop par jaunu apģērbu, kamēr 73% nokļūst atkritumos. Pārējo izmanto vēl citādi, piemēram, matraču pildījumam.
ANO Eiropas Ekonomikas komisija aplēsusi, ka apģērba ražošana rada ap 10% ogļskābās un citu gāzu emisiju – piecreiz vairāk nekā aviācija. Tikai viena kokvilnas krekla ražošanai nepieciešami 2700 litri ūdens – tik daudz viens cilvēks izdzer vairāk nekā divos gados.
Lielfirma pāries uz ekodrēbēm
Tomēr ir uzņēmumi, kas mēģina pielāgoties zaļajām vēsmām. Spānijas koncerns "Inditex", kas apvieno "Zara", "Pull&Bear", "Bershka", "Massimo Dutti" un citus zīmolus, sola līdz 2025. gadam tirgot tikai ekoloģiskas drēbes, saražotas pēc ilgtspējīgas attīstības principiem. Par to jūlijā akcionāru sapulcē paziņoja Inditex izpilddirektors Pablo Isla.
Visa izmantotā kokvilna un lini būšot bioloģiski audzēti, vai arī apģērbs (tostarp no poliestera) būšot ražots no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem vai ar minimālu kaitējumu videi. Visā pasaulē, arī Latvijā, Inditex ir 7490 veikalu. No nākamā gada tajos visos solīts uzstādīt kastes nonēsātajam apģērbam, kā to jau dara "H&M".
