No laulībām purvā līdz kāzām pie ūdenskrituma Islandē: latviešu episkāko kāzu stāsti

REBEKA LIEPIŅA, Piparmētra līdzīpašniece

Laulību ceremonija pie ūdenskrituma Islandē

Ar Tomu apprecējos pagājušā gada 19. septembrī. Izvēlējāmies netipisku kāzu formātu, kas risinājās divās daļas. Sarakstīšanās jeb laulības slēgšana valsts priekšā notika tepat, Latvijā, klātesot tuvākajiem ģimenes locekļiem un draugiem, jo uzskatām, ka bez viņu atbalsta un ticības mums šādi svētki vispār nebūtu iespējami, tāpēc viņi ir pelnījuši mūsu pateicību un iespēju priecāties līdzi. Laulības slēgšana Dieva priekšā ar mācītāju notika Islandē diviem vien.

Dažas dienas, kuras pavadījām Islandē, bija miglainas, vēsas un lietainas, kas šai valstij ir tipiski, taču mūsu kāzu diena bija negaidīti silta un saulaina. Nespējām noticēt, ka esam svētīti ar tik labiem laikapstākļiem! Rīts sākās ar lūgšanu, pucēšanos un vēstuļu lasīšanu. Tad sekoja pirmais satikšanās mirklis un kāzu ceremonija, kas notika pie ūdenskrituma. Viens no negaidītākajiem mirkļiem, kas palicis atmiņā, bija atverot acis pēc pirmā skūpsta kā precētam pārim – visapkārt pulcējās priecīgi un smaidoši tūristi, dzirdējām viņu ovācijas. Tobrīd divvientulības sajūta nedaudz pazuda, par ko mēs paši arī sasmējāmies.

Pēc laulāšanās devāmies apskatīt manas mīļākās vietas Islandē, kuras iepriekšējā gadā biju apceļojusi un ar nepacietību vēlējos parādīt vīram. Vakarā kopā ar mācītāju un fotogrāfi devāmies vakariņās uz restorānu. Ceļā uz mājām mūs pavadīja ziemeļblāzma. Tas bija perfekts noslēgums mūsu dienai!
Ideja par šādām kāzām radās sen, jo sapratām, ka tas ir lielisks veids, kā apprecēties, ietaupot naudu un vienlaikus paceļot.

Atskatoties varu teiktu, ka šādi svinēt kāzas ir daudz vienkāršāk nekā apprecēties Latvijā, jo nav jāuztraucas par lielām dekorācijām un to, lai viss notiktu pēc plāna. Krāšņā Islandes daba mums nodrošināja nepārspējamas “dekorācijas”, bet plānus varējām mainīt uz vietas un darīt, ko vien vēlamies, jo bijām tikai divi vien.