Labais maita, kurā nevar neiemīlēties - Maikls Fasbenders
Viņu dēvē par labāko, ko Īrija radījusi aiz Guinness, un baironisku dēmonu apveltītu šarmētāju. Viņš nebaidās no kailskatiem un koķetē ar Holivudu, kura iznesīgajā eiropietī saskatījusi milzu potenciālu.
Nākotnes superzvaigzne Maikls Fasbenders ir iesprucis Holivudas A klases aktieru listē, piepildot pareģojumu, ko pirms gadiem izteica kāda kroga viesmīles. Viņas vaicājušas, vai svešinieks ir slavenība, un saņēmušas negatīvu atbildi, taču tad atskatījušās vēlreiz un izsaukušās: “Bet viņš izskatās slavens!”
Ar īru revolucionāru senčos
1977. gada 2. aprīlī Heidelbergā dzimušais Maikls vācu vidi ilgi neizjuta – mamma bija noilgojusies pēc dzimtās Īrijas, un, kad jaunākajam bērnam apritēja divi gadi, Fasbenderi pārcēlās uz Kilerniju. Maikls, izkarojis vietu starp Ficdžeraldiem, O`Salivaniem un Mērfijiem, pierādīja, ka zaļajā salā ir vieta arī Fasbenderam, un, puika būdams, šiverēja pa dabas takām un sen sabrukušu piļu mūriem, pa laikam iemigdams baznīcā, kuras atslēgu sargātāja gods viņam bija uzticēts.
Adele sajūsminājās par 70. gadu kino, un šo apsēstību mantoja arī bērni – amerikāņu neatkarīgais kino, slavenākā mafijas sāga Krusttēvs un vācieša Rainera Vernera Fasbindera darbi... Lai kā patiktos līdzību cienītājiem, Fasbenderus ar šo režisoru nekādas radniecīgas saites nesaista, bet ar Maiklu Kolinsu gan. Viņa, leģendāra īru revolucionāra, vārds ierakstīts Adeles dzimtas kokā, taču politika pie Fasbenderu vakariņu galda bija tabu, tāpēc Maikls par savu slaveno senci uzzināja vien knapas informācijas druskas.
Pelnrušķītes pusmāsa
16 gadu vecajam Maiklam vecāki iekārtoja istabu virs pašu restorāna, un Fasbendera dzīvē sākās neatkarība. Uz grāmatām viņš neskatītājās, ar jautājumu uzdošanu neaizrāvās, toties ar sapņošanu gan. Ja sešu gadu vecumā viņš bija pārliecināts, ka kļūs par Supermenu, un ietiepās, kad māte, baidot ar murgiem, neļāva skatīties Žokļus, tad nu, izaudzējis garus matus, cerēja kļūt par metālistu grupas ģitāristu.
Skolā Maikls bija viduvējība. Domas par arhitekta karjeru izbeidza apziņa, ka viņš pat zīmuli nespēj noturēt rokās, tad rindas kārtībā nāca doma par žurnālistiku un piedāvājums skolā iestudēt ludziņu par Pelnrušķīti. Maikls atveidoja vienu no pusmāsām, un ar to pietika, lai āķis būtu lūpā. Maikls saprata, ar ko vēlas nodarboties, un devās uz aktiermākslas nodarbībām. Pantomīma, leļļu teātris, improvizācija – Donijs Kortnijs Fasbenderam atklāja jaunu pasauli, kurā viņš jutās iederīgs. Trupiņa iestudēja pēc Kventina Tarantīno filmas Trakie suņi motīviem veidotu lugu, un pirmajā vakarā vien to noskatījās 120 cilvēku!
Izdzīvot Londonā
Pēc skolas, neklausījis vecākus, kuri vēlējās, lai viņš apgūst “pieklājīgu amatu”, Maikls devās uz Korku mācīties aktiermākslu, taču attapās kādā Londonas bārā, strādādams aiz letes. Nedēļas beigās viņš bija nopelnījis vien 15 mārciņas, un tādā nabadzībā pagāja nākamie trīs gadi, par kuriem Fasbenders vēl joprojām brīnās, kā tos pārcietis. Skarbā ikdiena lika arī saprast: “Ja tu vari izdzīvot Londonā, tu vari visu.”
Nepaguris viņš apguva dažādus akcentus un kopā ar Oksfordas Skatuves kompāniju devās tūrē ar Trīs māsām. Krievu dejas un aplausi ātri aizmirsās, un Maikls attapās bez nekā. Rūpnīcā pakoja kastes, atgriezās bārā un tad tika uzaicināts Stīvena Spīlberga producētajā seriālā Ieroču brāļi (2001.). Taču pēc tam iestājās klusuma periods, Maikls ievilka asti kājstarpē un ne vienu vien nakti pārdomāja, vai tiešām aktierkarjera ir viņa aicinājums.
Tikšanās ar mākslinieku Stīvu Makvīnu, kurš kino bija nolēmis debitēt ar drāmu par IRA varoni Bobiju Sendsu, Fasbenderam bija liktenīga. Bads (2008.) bija izaicinājums Maiklam kā fiziski, tā morāli, jo viņa māte bija dzimusi Ziemeļīrijā un politiskā situācija tur vēl joprojām nestabila. Lai vai kā pirmizrāde zibenīgi iekurbulēja Fasbendera karjeru, balvas par Bobija portretu sekoja cita citai, un tikai retais neatļāvās pavaicāt, kā tas bija – izskatīties pēc kaulu kambara? Filmas noslēgumā 183 cm garais aktieris svēra vien 59 kilogramus, prese viņu salīdzināja ar Kristianu Beilu, un viņš pats smējās, ka no iepriekšējai lomai uzaudzētajiem muskuļiem izdevies atbrīvoties ar melleņu, sardīņu un riekstu diētu. Vislielākais kreņķis par to bija tēvam, kurš daudzās Eiropas valstīs bija strādājis par pavāru, visu ģimeni padarot par gardēžiem.
Konors un citi nelieši
Nākamā nozīmīgā loma Fasbenderam bija Andreas Arnoldas drāmā Akvārijs (2009.) – viņš jutās laimīgs, ka “pietiek dzīvošanai, darot to, kas patiešām patīk”. Nospēlējis dīkdieni Konoru, kurš paved savas draudzenes nepilngadīgo meitu un atgriežas pie sievas, Fasbenders izbaudīja aplausus – filma saņēma balvu Kannās un Maiklu salīdzināja ar Marlonu Brando. Tad sekoja dažas šausmenes un piedāvājums strādāt ar Tarantīno Bēdīgi slavenajos mērgļos. “Ja godīgi, es izmantotu iespēju strādāt ar Tarantīno pat tad, ja manam varonim būtu jāpasaka vien trīs rindiņas. Kurš gan tā nedarītu?” vēlāk Fasbenders smējās, priecājoties, ka viņa leitnantam Ārčijam Hikoksam bija cits liktenis.
Kad uzvirmoja runas, ka Deivids Kronenbergs grasās veidot filmu par Zigismundu Freidu un Karlu Jungu, Fasbenders saausījās. Izteicis vēlmi tikties ar Maiklu, režisors drīz sēdēja ar aktieri kādā Toronto krogā. Apstiprināts lomai un izlasījis kaudzi materiālu par psihoanalīzes pirmsākumiem, Maikls no biogrāfiskas drāmas ielēca literatūras klasikā – viņam piedāvāja Ročestera lomu Šarlotes Brontē romāna Džeina Eira ekranizācijā, un viņš, protams, piekrita.
Dēmonu plosītais vienpatis, kura mājas bēniņi glabā noslēpumu, Fasbendera izpildījumā atsvabinājās no teatrālisma, un viņš parādīja, ko domā par romānu, kas tik mīļš ir viņa mātei un māsai. Vēsturiskajās drāmās viņš ir ideāls, nebaidās no varoņiem, kuri nav perfekti, un viņa bravurīgais pašpuikas tēls iet rokrokā ar noslēpumainiem, mazliet bīstamiem tēliem.
Taču arī Maiklam ir gadījušies misēkļi. Intuīcija nenostrādāja, piekrītot dažām Holivudas šausmu filmām, taču – “no kļūdām neizbēgsi”, ir pārliecināts Fasbenders, kurš lateksa kostīmiņā drasējis arī pa X cilvēki: Pirmā klase uzņemšanas laukumu un atšķirībā no daudziem kolēģiem nelaužas uz skatuves, bet paliek uzticīgs kino. “Arī man patīk sēdēt ar lielu popkorna turzu rokās un skatīties izklaidējošus gabalus,” viņš saka, taču daudz interesantāk esot piedalīties neatkarīgajā kino, kas piedāvā sociālo aspektu. “Bet tas ir ideāls, deja ar diviem partneriem,” viņš atklāj savu sapņu karjeras balansu. Un pagaidām Fasbenderam izdevies noturēt līdzsvaru.
Raupjais mačo
Šogad viņš pārcēlās uz Losandželosu, un Fasbendera rokās bija laba munīcija: Bēdīgi slavenie mērgļi, Džeina Eira, Bīstamā metode un Kauns, par kuru viņu nominēja Zelta globusam un kas aktierim sagādāja Volpi kausu Venēcijā. Fasbenders gan skumstot pēc metro, motocikla un draugiem, viņam pietrūkstot pat visu to lietu, kuras ienīdis, dzīvodams Londonā, bet Eņģeļu pilsētas laikapstākļus, protams, Londona izkonkurēt nevar.
Fasbenders smejas, ka viņa vizuālais tēls ļauj būt gan nelietim, gan varonim, jo zilās acis, platais smaids un nenoslēpjamais šarms ir laba reklāmas izkārtne. Patiesībā viņš ir ideāls cigarešu reklāmu tipāžs – kalsns un taisnu muguru, izteiktiem sejas vaibstiem un apaudzis ar bārdas rugājiem. Arī fotosesijās Maikls neizskatās pēc Holivudas drēbju pakaramā, bet nevērīga intelektuāļa, par kuru sajūsmā ir fotogrāfi, jo ar Fasbendera seju nemaz neesot iespējams uztaisīt sliktu bildi!
Vaicāts, kāda ir dzīve kā slavenībai, Maikls ir neizpratnē, jo viņš to neizjūtot un varot vienā mierā pastaigāties pa pilsētu, neviena neatpazīts. Viņš arī nesaprotot, kā adekvāti reaģēt uz tik daudzajiem komplimentiem par paša darbu. Maiklam ir sava karjeras formula: “Talants sastāda vien mazu procentu, lai gūtu panākumus. Ir tik daudz talantīgu cilvēku, kurus nekad neredzēsim uz ekrāna vai teātra skatuves. Ir jābūt iespējai – jāsatiek cilvēki, kuri grib ar tevi strādāt, un jāatrod scenārijs, kas ir ideāls tieši tev,” viņš saka, apzinoties, ka pašam ir paveicies.
Kad 2010. gadā Kilernijas mērs lūdza, lai Fasbenders piedalās pilsētas svētku parādē, viņš to uztvēris kā joku. “Es tur sēdēju un māju ar roku gluži kā slavenība, taču es uzaugu kopā ar ikvienu, kas bija pūlī. Viņi sauca manu vārdu, un es saucu viņu vārdus,” viņš ne bez smaida stāsta. Daudz labprātāk par popularitātes apcerēšanu aktieris grimst detalizētās sarunās par savu aizraušanos ar auto un motosportu. Jā, un par savu Porsche 550 Spyder viņš vairs neskumst – kas sasists, tas sasists.
Par prieku mammai
Fasbenders smejas, ka ir neirotiķis, un Maikla kolēģi ir pārliecināti, ka viņš ne vien savus varoņus padara par neliešiem, bet izdara arī tā, ka skatītāji viņā iemīlas. Tāds labais maita, kurš, vaicāts par drosmi uz ekrāna atkailināties, mūždien joko, ka sākot apsvērt domu darba līgumā iekļaut punktu, ka ar plikumiem ir gana, taču uzreiz atceras kādu epizodi no bērnības. Mamma vienmēr purpinājusi, ka sievietes pa ekrānu drasē kailas, bet vīrieši aizslēpušies aiz biksēm. “Mamma vienmēr par to žēlojās, sakot, cik tas nejēdzīgi. Tad nu es izģērbjos par prieku tev, mammu!” saka Fasbenders, gan vienlaicīgi priecājoties, ka mamma uz Kauna pirmizrādi neieradās. Tas viņai būtu par daudz. Toties uzņemšanas laukumā viņš iepazinās ar aktrisi Nikolu Beharī, kura nu ir pārņēmusi stafeti uz Maikla sirdsdāmas lomu – pēc Lenija Kravica meitas Zojas un aktrises Līsi Endrjūsas.
Par privāto dzīvi viņš klusē, kaut apzinās, ka tās publiskošana tomēr pieder darbam, kas “nudien ir labu labais – tas nav grāvjus rakt!” Arī tuvākā nākotnē lāpstu cilāt viņam nevajadzēs, jo Fasbenders atkal strādās ar Stīvu Makvīnu, un Divpadsmit gadu verdzībā būs drāma par kādu ņujorkieti, kuru 19. gadsimta vidū nolaupa un padara par vergu Amerikas dienvidos. Filmā spēlēs arī Breds Pits, un vēl vienā projektā abu vārdi būs ierakstīti līdzās. Tā būs drāma Advokāts, kurā filmēsies arī Havjērs Bardems. Vēl Fasbenderam ir prātā ideja par mitoloģisku īru varoni, kā arī biogrāfija par rakstnieku Tomasu Volfu – viņa literāro aģentu atveidos Kolins Fērts. Tā, lūk, – nu viņš tiešām ir slavens.
Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem
