Astrup Fearnley arhitektūras tūristiem

Viņa kura kontā cita starpā ir jau ikoniskais, sadarbībā ar Ričardu Rodžersu radītais Parīzes Pompidū centrs, brīnišķīgais privātā muzeja paraugs Beielera fonds Bāzelē, Pola Klē centrs Bernē, Čikāgas Mākslas institūts, Saja Tvomblija galerija Hjūstonā, kā arī topošā Vitnija muzeja jaunā ēka Ņujorkā. Kādā intervijā slavenais itālis teicis: “Mani vienmēr ir interesējuši muzeju projekti – ne tāpēc, ka tie ir svarīgi pasūtījumi, bet tāpēc, ka tie ir skaisti pasūtījumi.”

Jaunais muzejs atrodas pašā fjorda krastā, tā divus spārnus atdala ūdens. Viens no spārniem pilnībā atvēlēts pastāvīgajai kolekcijai, otrs – īslaicīgām izstādēm, kā arī muzeja kafejnīcai un veikalam. Muzeja ēkas pamatmateriāls ir koks, to klāj grandiozs dubultā stikla jumts, kas līdzinās burai. Naktī tas mirdzēs, radot iespaidu, ka jaunais pussalas iemītnieks ir dzīvs un mūžīgi mainīgs, savukārt dienā būs it kā iekšup vērsts, lai sakopotu sevī visu nebūt ne dāsno ziemeļu gaismu un atdotu to izstāžu telpām. Dabiskā gaisma bijusi viens no Renco Piano projekta fundamentiem, jo, kamēr “dabiskā gaismā māksla ir visskaistākā”, mākslīgais apgaismojums turpretī padara to plakanu. Grandiozā jumta konstrukcija savā ziņā režisē arī ekspozīciju telpu un visa muzeja apmeklējuma scenogrāfiju: izstāžu zāles variējas gan izmērā, gan griestu augstumā. Piano nepieder ego-arhitektu plejādei un intervijās vairākkārt apgalvojis, ka pēc Pompidū centra savām attiecībām ar muzejiem-statusa simboliem pielicis punktu. Arī jauno projektu arhitekts dēvē drīzāk par aicinošu “patvertni mākslai”, kurā poēzija, stāsts un atrašanās vietas radītā sajūta tiek apvienota ar funkcionalitāti.

Muzejam, kas atrodas Oslo jaunajā piekrastes rajonā Tjuvholmenā – jau iecienītā jaunu galeriju un restorānu teritorijā –, ir arī sava pludmale, laivu piestātne, Skulptūru parks un skatu tornis, no kura pēc mākslas baudīšanas nolūkoties Oslo panorāmā. “Muzejs nav kaste, tas ir savdabīgs ciemats,” apgalvo arhitekts. Astrup Fearnley muzeja kopējā platība ir 7000 kv.m, un projekta izmaksas tiek lēstas 70 miljonu dolāru apmērā.  

Pašu muzeju kā Astrup Fearnley kolekcijas mājvietu 1993. gadā dibināja divi filantropiski fondi, kurus savulaik izveidojuši Fearnley kuģu rūpnieku ģimenes mantinieki. Kolekcijas pirmsākumi saistās ar 20. gadsimta 60. gadiem, tajā pārstāvēta norvēģu un starptautiskā laikmetīgā māksla, tostarp Džefs Kūnss, Ričards Prinss, Olafūrs Eliasons, Demjens Hērsts, Sindija Šērmena u. c.

Kolekcijas esence eksponēta muzeja atklāšanas izstādē Būt kopā ar mākslu ir viss, ko mēs vēlamies. Tajā skatāma arī Kūnsa skulptūra Maikls Džeksons un šimpanze Burbulis, kas 2002. gadā iegādāta par 5,1 miljonu dolāru.

Strandpromenaden 2, 0252,Oslo

http://afmuseet.no/

Una Meistere, Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem