6 lietas, par kurām aizdomāties Bērnu aizsardzības dienā!
Bērnu aizsardzības diena daudzās pasaules valstīs tiek uzskatīta par īpašu kopš 1950.gada, taču tās pirmssākumi meklējami vēl senākā pagātnē, kad 1925.gadā Ženēvā norisinājās konference, kurā cilvēki sāka aizdomāties par to, kas īsti ir bērnu labklājība. Arī mēs Latvijā 1.jūnijā tiekamies dažādos pasākumos, kas veltīti ģimenēm ar bērniem. Konsultē klīniskā psiholoģe Sanita Aišpure.
ŠODIEN plkst.12:00 visā Latvijā dosimies Māmiņu Kluba Lielajā pastaigā, tas nozīmē, ka mūs gaida aizraujoša diena kopā ar saviem mīļajiem. Taču, kamēr vēl līdz Lielajai pastaigai ir laiks, parunāsim par ģimenes vērtībām – kas tās ir un kā mēs uz tām raugāmies.
Bērna drošība
Tas, vai mazulis jūtas droši pasaulē, kurā viņš dzīvo, ir atkarīgs no mums – māmiņām un tētiem, vai mēs atsaucamies uz bērna vēlmi pēc drošās piesaistes.
"Kad bērniņš ir mazs, mamma un tētis reaģē uz viņa vajadzībām. Viņi iedod to sajūtu bērnam, ka tad, kad vērsīsies pie pasaules, tevi neignorēs,"atklāj psiholoģe. "Tas bērnam iedod bazālo drošības sajūtu, atvērtības pakāpi, ar kuru iet pasaulē. Cik lielā mērā uzticēsies, atklāsies, cik lielā mērā tiks galā ar grūtībām. Tā ir tā ceļa maize, emocionālā nabas saite, kuru vecāki pirmajos dzīves mēnešos līdz 3 gadu vecumam, īpaši mamma, iedod savam bērnam."
Tāpēc ļoti svarīgas ir mammas sajūtas – ja mēs jūtamies pietiekami labas mammas, mēs spējam bērnā radīt drošības sajūtu. Tomēr vērts atcerēties par galējībām, tās nekad nav labākais risinājums, tāpēc mums jāmēģina izvairīties būt pārāk aprūpējošām un gādīgām vai arī pārāk visatļaujošām, patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.
Veselīgas attiecības ģimenē
Veidojot ģimeni, mēs savā ziņā vēlamies izdzīvot ilūzijas, ka šī savienība, kuru esam radījuši, būs harmoniska, saprotoša un atbalstoša. Taču brīdī, kad saprotam, ka bez strīdiem attiecības nav iespējamas, piezogas vilšanās sajūta – vai patiesi mēs saviem bērniem varēsim iemācīt to, ko nozīmē veidot veselīgas attiecības.
Turpina Sanita Aišpure: "Mēs nedzīvojam lineāru dzīvi, mums ir kāpumi un kritumi, prieki, bēdas, skumjas, kā dabā mainās gadalaiki, tā cilvēkam mainās emocijas, tas veselīgais ir, ja vecāki, gan bērni iemācās, ka visas emocijas, kas rodas ir normālas, drīksti viņas izpaust, drīksti ar viņām dalīties, tev nav vienmēr jātēlo, ka esi stiprs, priecīgs."
Bērni bieži sevi vaino pie vecāku strīdiem. Vecāku pienākums ir skaidrot bērnam, ka arī strīdi ir normāli un tas nebūt nav saistībā ar bērniem. "Strīds, salīgšana, buča- ja bērns redz šo secīgumu, tad bērnam strīds vai krīze nebūs kā katastrofa."
Arī grūtības ir vērtība
Tādas uzpūstās vērtības, kuras parādījušās mūsu sabiedrībā, ir uzskati, ka visi cilvēki ir veiksminieki, visam jānotiek nevainojami. Tāpēc bieži vien mēs nobīstamies no tā, ka mūsu dzīvē pietrūkst šī perfektuma, mēs nobīstamies no grūtībām un izvēlamies bēgšanas plānu, lai gan ielūkošanās grūtībām acīs var stiprināt ģimeni un palīdzēt bērniem sajust stabilitāti.
"Ejot cauri grūtībām, mēs varam iemācīties, kas ir grūtības, apzinot, ka ir ģimene, kura nepametīs tikai tāpēc, ka esi vājš," iedrošina nebaidīties klīniskā psiholoģe.
Vai materiālās vērtības ir patiesās vērtības?
Dzīvojot mūsdienu sabiedrībā, mēs tiecamies pēc labklājības, kuru izprotam kā stabilus ienākumus, ar kuru palīdzību varam nodrošināt visu nepieciešamo sev un saviem bērniem. Protams, tam visam ir nozīme, taču tikai tad, kad vairs neesam bērni.
"Manuprāt, aiz vārda "bērna labklājība" slēpjas tāda liela pietāte un sirds gudrība, domājot par bērna emocionālajām vajadzībām. Ne velti ir teiciens – pie bagātīgi klāta galda, ja sēžam sastrīdējušies, mums tas ēdiens negaršos, mēs varam dzert avota ūdeni, ēst maizi, bet, ja starp mums virmo mīlestība, tam būs cita garša," secina Sanita Aišpure. "Esiet gudri, neskrieniet pēc zelta vērdiņa, tas reizēm aizved tālu no sevis un ģimenes."
Laiks ir vērtība
Bērnam daudz svarīgāk par kārtējo jauno iegādāto rotaļlietu ir iespēja sajust mammas un tēta klātbūtni. Būt kopā un dalīties savās sajūtās, priecāties par to, ka mēs – mammas un tēti esam gatavi rotaļāties, uzklausīt, iedziļināties un izprast sava bērna vajadzības, nesteidzinot viņu kļūt pieaugušam pirms laika. Taču diemžēl lielākoties mēs nevaram apgalvot, ka mums ir laiks, kuru veltīt saviem bērniem.
Būt patiesam pret sevi un citiem
"Mēs varam darīt, mūsuprāt, lielas lietas, bet īstenībā varam darīt mazas lietas katru dienu, bet ar lielu mīlestību un ar lielu atbildību, ja mēs kaut kur ieliekam sirdi, tas nekad nevarēs pazust," nosaka psiholoģe.
Mēs reizēm nenovērtējam to, kas mums ir, uztveram viens otru kā pašu par sevi saprotamu un tad brīnāmies, kāpēc mēs nejūtamies laimīgi. Patiesībā viss ir rokas stiepiena attālumā, tikai jāiemācās to saskatīt un novērtēt.
