Vīrietis "bremzē"? Kā panākt, lai viņš tevi apprec?
Kura no mums gan nav iedomājusies, ka būs tā vienīgā, kas spēs uzlabot vīrieti, jo ir tik pašsaprotami zināt, kā viņam būtu jārīkojas. Dalāmies pieredzē un panākumos!
Sešas mūsdienīgas un apņēmīgas sievietes netur sveci zem pūra un atklāj, kā tomēr kļūt precētai, neraugoties uz to, ka vīrietis “bremzē”.
Iespējams, kāds no piedāvātajiem variantiem tev šķitīs iedvesmojošs un atkārtošanas vērts.
1. iespēja
Ja sieviete ir tik izmisusi, ka bez precībām neiztikt, tad pašai bildināt savu izredzēto.
2. iespēja
Patiesībā vīrietim laikam vienkārši ir jāliek saprast, ka sieviete attiecības vēlas pārcelt nopietnākā gultnē. Vēlas tikt apprecēta. Varbūt pateikt skaidri un gaiši?
3. iespēja
Mans vīrs ļoti gribēja bērniņu, bet es ļoti strikti noteicu, ka mums nebūs bērna, kamēr nebūsim apprecējušies. Jo neredzu iemeslu, kāpēc negribas precēties, bet bērniņu gribas. Manuprāt, bērns ir daudz nozīmīgāks solis par precēšanos. Pagāja pāris mēneši, un apprecējāmies.
4. iespēja
Ja atrod īsto, nav jāmudina neviena puse, un abi ir gatavi apliecināt savu mīlestību arī sabiedrībai. Ja neprotas, tad varbūt vajadzētu dot nejaušus mājienus, piemēram, skatoties draugu kāzu bildes: cik skaisti un laimīgi viņi tur izskatās. Bet piespiest nav labi: vīrietis visu mūžu par to domās... Vai arī viņam kremtīs, ka pats nav spēris pirmo soli.
5. iespēja
Ja viņš pats nesaprastu, ko grib dzīvē, tad spertu pirmo soli un pati piedāvātu precēties. Tagad jau laikam tas moderni, ka sievietes bildina? Es pati gan gaidīju līdz pēdējam, ka tomēr izlems apprecēt mani.
6. iespēja
Es ik pa laikam savam draugam stāstītu par draugiem vai paziņām, kas ir apprecējušies, pēc kāzām ir ļoti laimīgi un ka viņu attiecības ir uzlabojušās. Ejot garām kāzu veikalu skatlogiem, ar interesi nopētītu kāzu kleitas vai internetā lasītu rakstus par kāzām, to rīkošanu. Mēģinātu viņu ieinteresēt.
Ko par to domā speciālists?
Ervins Alksnis, psihoterapeits:
– Jautājumi par attiecību pretrunām – viņš neprec, viņš negrib bērnu... To var panākt, ja cilvēkam pašam nav vēlmes, taču tā ir manipulācija, kas uz mirkli izdosies. Bet ko tālāk? Kas būs pēc kāda laika? Bērnu nav grūti ieņemt, daudz grūtāk ir panākt, lai bērns piedzimst laulībā. Esmu dzirdējis, ka grūtniecība ir viens no paņēmieniem, kā panākt laulību. Ja šie lēmumi nav abpusēji, iekšējā neapmierinātība agri vai vēlu izlauzīsies uz āru, jo tas nebūs bijis tā vīrieša lēmums. Šī neapmierinātība var būt šķiršanās iemesls. Es vispār uzskatu, ka attiecību pamatā ir jābūt vai nu kādam praktiskam, abiem izdevīgam iemeslam, vai arī tās ir jūtas. Cilvēkiem ir vajadzīgs kaut kas, kas starp krīzēm viņus satur kopā; tie var būt argumenti, tās var būt labas atmiņas. Šajās atbildēs mēs arī redzam to, kā mainījusies attiecību loma. Pirms simts gadiem sievietei pat prātā nevarēja ienākt, ka viņa varētu bildināt vīrieti, tagad tas šķiet pilnīgi normāli.
