Viss bija tik skaisti, un tad viņš pazuda. Kāpēc mēs goustojam?
Ja tu šobrīd meklē savu otro pusīti, it īpaši iepazīšanās lietotnēs, tad visticamāk esi piedzīvojis, ka kāds tevi nogousto (no angļu val. ghosting), vai arī tu esi bijis tas, kurš to izdara. Bet kāpēc mēs tā darām?
Goustošana nozīmē negaidīti, bez jebkādiem skaidrojumiem, pārtraukt ar otru cilvēku kontaktu. Piemēram, jūs iepazīstaties kādā lietotnē, sākat sarakstīties, izlemjat tikties. Pēc randiņa viss šķiet tik jauki, sarakste turpinās, līdz vienu dienu šis cilvēks izlemj vairs neatbildēt, nerakstīt, nezvanīt.
Mūsdienās šāda rīcība jau ir gandrīz kļuvusi par normu. Bet kāpēc? Kā norāda "Newsweek," jaunākais pētījums liecina, ka cilvēki, kuri nogousto, to nedara tāpēc, ka ir cietsirdīgi vai vienaldzīgi, bet tas ir izdzīvošanas mehānisms.
Klīniskais psihologs Čārlijs Heriots-Meitlends (Charlie Heriot-Maitland) savā jaunākajā grāmatā "Controlled Explosions in Mental Health "("Kontrolētas eksplozijas garīgajā veselībā") apraksta, ka goustošana ir līdzīga prokrastinācijai. Mēs izlemjam šādi rīkoties, jo šādā veidā mūsu nervu sistēma vēlas mūs pasargāt.
Goustošana, kā psihologs dalījās ar "Newsweek," sniedz mums tūlītēju atvieglojuma sajūtu, atbrīvojot no stresa vai bailēm, bet tajā pašā brīdī rada ilgtermiņa problēmas.
"Nervu sistēma prioritāri izvēlas to, kas šķiet drošākais tagad, pat ja šī izvēle lēnām grauj attiecības ilgtermiņā," saka Heriots-Meitlends.
Piemēram, tiem, kuriem ir bail tikt atstumtiem, izvēlas to izdarīt pirmie, lai paliktu kontrolē par situāciju. Izvēle nogoustot tiek pieņemta, lai izvairītos no trauksmes, konflikta vai kauna sajūtas. Klusēšana uz to brīdi šķiet kā vislabākais lēmums, vēsta psihologs.
Bet šādi pastāvīgi rīkojoties var nonākt pie tā, ka izveidot attiecības vispār neizdodas. Lai pārtrauktu šo ciklu, ir nepieciešams saprast, vai uz šādu rīcību pamudina bailes vai neapmierinātās vajadzības. Tikai apzinoties iemeslu, var iemācīties bez bailēm veidot kontaktus un nebaidīties pazaudēt to ar tiem, kuri mums ir nozīmīgi.
