Dzīvo kopā ar datoru, pie kura ēd, guļ, reizēm nodarbojas ar seksu. Reāla kaite - datoratkarība

Bet sākas viss gluži normāli – cilvēks kā piesiets sēž pie datora, lai izlādētu neizmantotās kaislības virtuālā formā. Par patoloģiju tas top brīdī, kad vēlme aiziet no reālās dzīves kļūst dominējoša un dators kļūst par ikdienas galveno nodarbi, mainot cilvēka psihisko stāvokli.

Speciālisti datoratkarību iedala vairākās kategorijās, proti, atkarībā no čata jeb tērzēšanas tiešsaistē, no datorspēlēm un no interneta. Ja vēlamies būt skrupulozi un precīzi, tad atkarība no interneta jāiedala vēl piecās apakškategorijās; 1) atkarība no virtuālajām attiecībām; 2) no virtuālā seksa; 3) no datora – spēles, programmēšana; 4) no informācijas vākšanas, tostarp no sērfošanas; 5) kompulsīvā atkarība – šopings, azartspēles, izsoles, biržas u. tml.

Narkoloģe psihoterapeite Ināra Vārpa teic, ka Latvijā datoratkarīgo procents nav precīzi zināms, bet, viņasprāt, tas ir milzīgs. Viņa jau daudzus gadus ārstē cilvēkus no dažādām atkarībām un atzīst, ka grūti novilkt striktu robežu, kur beidzas norma un sākas patoloģija.

Attiecībā uz datoratkarību daudzi psihoterapeiti uzskata: datoratkarība nav patstāvīga, atsevišķa kaite, parasti pacientam ir arī citas psihiskas problēmas. Piemēram, depresija vai vājas komunikācijas spējas, vai kāda cita saslimšana, kam ir vienojoši simptomi – hroniska nespēja tikt galā ar stresu un problēmām reālajā dzīvē.

Internets ir brīnumlīdzeklis, brīnumnūjiņa kautrīgajiem, kompleksu un raižu nomāktajiem. Tā ir megaplaša telpa, kur var brīvi izpausties, atrast domubiedrus un sarunas partnerus. Tomēr internets ir arī tīkls, no kura grūti izrauties.

Viena no vilinošākajām interneta iespējām ir iespēja būt anonīmam. Tieši šeit dzimst jaunas es formas. Kibertelpā tu vari būt jebkas – sieviete, vīrietis, bērns, vecmāmiņa, invalīds, varonis, pat puķkopības biedrības prezidents. Ja nepatīk viens sarunas biedrs, var pasūtīt viņu tālāk un sameklēt citu.

Cilvēki kļūst par informācijas vampīriem. Vajag vēl un vēl!

Sērfojot internetā un meklējot dažādus uzziņas materiālus, cilvēks var aizrauties un kļūt par informācijas vampīru – kad vajag vēl, vēl un vēl jaunumus.

Tomēr visbīstamākais datoratkarības faktors – kā apliecina speciālisti – par atkarīgajiem arvien vairāk kļūst bērni. Iespējams, sākumā vecāki pat priecājas: re, cik kārtīgs un mierīgs bērns, negāž podus – sēž pie datora, spēlējas. Taču pamazām un nemanāmi mazais cilvēks aiziet no sociuma. Turklāt riska grupā ir īpaši talantīgi bērni, jo viņiem visbiežāk ir ārkārtīgi labas (vai – gluži pretēji – vāji) attīstītas dažādas psihes funkcijas, un, aizraujoties ar internetu, šī disharmonija var palielināties, līdz no apdāvinātā bērna izveidojas mazs monstrs.

Ināra Vārpa skaidro, ka bērniem dators var būt gan rotaļlieta, gan patvērums. “Tur viņi paslēpjas no reālās dzīves, kas šķiet pārāk traumējoša. Veselīgas komunikācijas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks aiziet virtuālajā pasaulē. Daudziem pusaudžiem dators kļūst par sarunas biedru, izklaidi, drošību un dzīves piepildījumu.”

Ir gadījumi, kad bērni spēlē vardarbīgas datorspēles, lai izgāztu savas dusmas, aizvainojumu, atslēgtos no vientulības, ikdienas problēmām, dažreiz tāpēc, ka nav citu ko iesākt, nekas neaizrauj, nav zināmi citi brīvā laika pavadīšanas veidi. Speciālisti ir atklājuši, ka jaunieši spēj atteikties no datorspēlēm, ja viņiem ir vieta, kur justies piederīgiem un uzklausītiem.

Atkarība ir tikai sekas, bet cēloņi jāmeklē kaut kur citur, visbiežāk – ģimenē. “Ja bērns ģimenē nav saņēmis pietiekami daudz mīlestības un uzmanības, tad, nonākot krīzē vai stresa situācijā, viņš kļūs destruktīvs un atkarīgs. Var kļūt arī agresīvs un psihotisks,” uzskata psihoterapeite. Viņas praksē bijis gadījums, kad māte vēlējusies fiziski ierobežot dēla pieeju pie datora. “Un tad viņš, lai tiktu pie savas rotaļlietas, ar cirvi izskaldīja durvis!” stāsta Ināra Vārpa. “Un vēl kāds piemērs. Pirms vairākiem gadiem zināmam un cienījamam ārstam ārlaulībā piedzima dēls, kura audzināšanā viņš nepiedalījās. Viņš gan deva uzturlīdzekļus, tā teikt, atpirkās. Savukārt otram dēlam, kas bija dzimis laulībā, tēva mīlestības netrūka. Protams, ka ārlaulības dēls jutās atraidīts un nepilnvērtīgs, viņam trūka arī mātes uzmanības, jo viņa strādāja vairākos darbos. Zēns jutās nevienam nevajadzīgs un lieks, viņā radās depresivitāte un netaisnības izjūta, viņam bija paranoja un uzvedības traucējumi, viņš neuzticējās cilvēkiem un bastoja skolu. Kad tēvs zēnam uzdāvināja datoru, tas kļuva par viņa mīlestības objektu. Jo tā bija saikne ar tēvu, kā viņam tik ļoti pietrūka. Vēlāk, strādājot ar pusaudzi, es mēģināju, aicināju arī tēvu piedalīties kopīgajā psihoterapijā, bet viņš mani pasūtīja tālāk. Skumji. Un ko darīt šādiem bērniem?”

Matiss (10 gadi): – Man ir atkarība no datora... man visu laiku gribas ieiet draugiem.lv.

Tks (12): – Es vēlos datoru nelietot, bet tas dators mani pilnīgi spiež viņu spēlēt. Ko man darīt?

InFinitE (17): – Sveiki! Es pavadu pie datora 12 vai vairāk stundu dienā. Ar ko tas var beigties? Ar sirds mazspēju vai trombozi? Es esmu izmisumā, mani dators aizrauj. Man bail, ka tas viss var beigties ar nāvi. Ko man darīt? Palīdziet, lūdzu.

Sendy (15): – Vai man ir interneta atkarība, ja tikai nesen (pirms 4 dienām) pieslēdza to, un es tajā sēžu no rīta līdz pat vakaram?

Elīna (19): – Atzīstu, ka man ir atkarība no portāla draugiem.lv. Šī problēma man ir ļoti aktuāla, jo mācos 12. klasē, kas šogad ir jābeidz, bet, atnākot mājās no skolas, automātiski ieslēdzu datoru un pieslēdzos draugiem. Šāda problēma ir daudziem maniem vienaudžiem un ne tikai maniem vienaudžiem.

Romans (21): – Ko es varu darīt, ja man liekas, ka esmu atkarīgs no datora? Es vairs nevaru normāli dzīvot, man ir depresija, visas manas domas galvā domājas nevis parasti, bet tā, it kā es tās rakstītu uz tastatūras. Vai man jābrauc pie narkologa? Cik tas maksā, un vai mani liks slimnīcā?

Olga (16): – Kādas ir interneta atkarības sekas?

Ārste Ināra Vārpa stāsta: tikai tad, kad vecāki redz, ka pusaudzis sāk slikti mācīties, pārstāj apmeklēt sporta nodarbības, sāk izolēties, viņi meklē speciālistu palīdzību. Paši pieaugušie atkarīgie nāk daudz retāk. Lai gan saprot – tā ir problēma, tomēr tā nav pietiekami liela motivācija ārstēties.

Kiberatraitne

Klasisks gadījums, kad ārstēties piespiež dzīves partneris, kurš, kā vēlāk nereti izrādās, pats ir neviļus pagrūdis laulāto datoratkarības bedrē. Piemēram, sievas spiediena ietekmē vīrs pārstāj sēdēt krogos un pārceļas uz internetu. Sākumā viss labi: vīrs skaidrā, sēž mājās, tomēr pēc kāda laika sieva pamana – vīrs kļuvis atkarīgs no čata seksa portālos.

Šādi gadījumi ir populāri visā pasaulē, pat ieviesies jauns termins cyberwidow, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – kiberatraitne. Tā ir situācija, kad vīrs nomaina sievu pret datoru. Datoratkarīgais bieži vien līdz pat nakts vidum aizsēžas iepazīšanās portālos, kas savus apgriezienus uzņem vēlās vakara stundās, lai agri no rīta lēktu augšā, jo datorā jāizlasa pēdējās vēstules. Tā dienu no dienas datoratkarīgais kļūst arvien noslēgtāks, sāk melot, vēloties noslēpt savus virtuālos sakarus, nomaina pieejas paroli, lai citi netiktu klāt, bet, ja kāds viņu patraucē onlainā, var kļūt dikti nikns.

Turklāt šī sērga nešķiro – par datoratkarīgajiem kļūst gan vīrieši, gan sievietes. Arī uz kiberāķa noķertajam daiļajam dzimumam mainās uzvedība, un mīļā, agrāk maigā sieva kļūst vēsa un negriboša, jo, aizraujoties ar virtuālo seksu, zūd seksuālā interese par reālo partneri. Beigu galā šis pasākums vainagojas ar sasistu sili – datoratkarīgi cilvēki vairs nevēlas piedalīties ģimenes dzīvē. Ja arī kaut ko dara, tad bez entuziasma un intereses. Te gan vietā speciālistu viedoklis: datoratkarība un kiberseksuāla tieksme bieži vien ir tikai simptomi problēmai, kas ģimenē radusies jau krietni agrāk.

Tomēr, tomēr datoratkarība vairākumā gadījumu ir vīriešu liga. Datoratkarīgo vīriešu ir daudz vairāk nekā atkarīgo sieviešu. Interesanti, kāpēc? Psihoterapeite narkoloģe Ināra Vārpa šo fenomenu skaidro ar abu dzimumu psiholoģiskajām īpatnībām. “Vīrietis pēc sava dabas ir mednieks, viņam jādabū trofeja, tāds ir viņa iekšējais uzstādījums. Tāpēc arī datorā un internetā viņš cenšas kaut ko nomedīt – sakarus, informāciju, virtuālos īpašumus vai uzvaras datorspēlēs.”

Tomēr ārste vēlreiz uzsver – runājot par jebkuru atkarību, pirmām kārtām jārunā par atkarīgu personību. “Dators un internets pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Viens kļūs atkarīgs, bet cits – ne. Atkarība faktiski ir infantilitāte, t. i., atkarīgais ir nenobriedusi personība, kam ir grūtības integrēties un sadarboties reālajā dzīvē. Par piemēru varam ņemt kaut vai ziņu portālu komentētājus, kas ar saviem komentāriem kā šakāļi uzbrūk citiem, bet dzīvē, iespējams, ir klusi un nedroši. Faktiski portāli ir lielā psihiatrija, tur daudzi komentāros demonstrē savas slimības,” piebilst psihoterapeite.

Ināra Vārpa stāsta, ka izplatīta esot arī situācija, kad viena atkarība tiek nomainīta pret citu. Alkohols, azartspēles, nikotīns tiek samainīts pret datoru. “Tāds atkarīgais ir kā mazs zēns – agrāk spēlējās ar šņabja pudelēm un kazino fiškām, tagad – ar datoru.”

No netīrīguma līdz garīgai nāvei

Datoratkarīgajam jārēķinās ar nopietnām fiziskām, garīgām un sociālām sekām, ja viņš turpinās sēdēt garas stundas pie datora. Fiziskas sekas – no ilgas sēdēšanas elpošana kļūst pavirša, kā dēļ rodas sirds hipoksija, nepietiekama asinsrite orgānos, acu gļotādu distrofiskie traucējumi, atrofējas muskuļi, rodas mugurkaula skolioze, migrēnas tipa galvas sāpes, sāpes mugurā, plaukstas locītavā, miega traucējumi u. tml. Datorā iekritušajiem raksturīgi arī ignorēt personīgo higiēnu un aizmirst regulāri paēst. Turklāt viņiem neattīstās iemaņas un pieredze, kas ir saistītas ar maņu orgāniem, reālā dzīve paliek otrā plānā, cieš arī kognitīvās funkcijas.

Ilgstoši sevi izolējot no dzīves, no kontaktiem ar cilvēkiem, pasaules, citiem atpūtas veidiem un nodarbēm, iestājas sociālā un garīgā degradācija un ciešanas. Tas var beigties ar intelektuālu un garīgu nāvi.

Internetatkarība patiešām ir objektīva, nopietna patoloģija, kas ietekmē un izmaina visu cilvēka dzīvi. To vairs nepārvalda saprāts un griba, bet gan slimīgā tieksme palikt virtuālajā pasaulē.