Es valkāju kedas pie vasaras kleitas, lai iekļautos sabiedrībā, nevis - jo pašai patīk

Konsultē kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Diāna Zande.

Nav viena konkrēta uzdevuma, kuru izpildot kļūsi apmierināta ar savu dzīvi. Sajūtu, ka dzīve ir dzīvošanas vērta, mēs būvējam līdz pat mūža beigām. Lai justos apmierināta ar savu dzīvi, svarīgi ir četri elementi: sevis pieņemšana, prasme pārvaldīt emocijas, jēgpilnu attiecību veidošana un personīgā izaugsme.

Kāda tu patiesībā esi?               

Sevis pieņemšana nozīmē ne tikai to dzīves pušu akceptēšanu, kas tev patīk, bet arī to, kas nepatīk. Tā ir godīgu un atklātu attiecību veidošanai pašai ar sevi, bez slēpšanās, nolieguma, apzinoties gan savas vājās vietas, trūkumus un zaudējumus, gan stiprās puses, pieredzi un uzvaras. Ja spēj ieraudzīt savas dzīves paleti ar visām tajā esošajām krāsām – tām, kuras citiem gribas rādīt, un tām, kuras labāk būtu noslēpt –, tad vari teikt, ka vairāk vai mazāk esi kontaktā ar sevi.

Dzīves laikā mēs veidojamies, maināmies, daudz ko paslaukām zem paklāja un gana daudz izliekam apskatei, ja ar to lepojamies. Lai sevi pieņemtu, jāveic sevis un savas dzīves revīzija. Tas nav stundas jautājums, pat vienā dienā to izdarīt nav iespējams – un arī nav vajadzības. Tomēr atlicini laiku, lai izvētītu sevi – vispirms izskatu, bez slēpšanās atzīstot, kas tev sevī patīk un nepatīk. Izanalizē savas kļūdas, ko esi pieļāvusi nezināšanas dēļ vai tāpēc, ka tev trūka prasmju vai laika. Vienkārši konstatē tās kā faktus, no kā mācīties; nevajag sevi tāpēc kārt pie lielā zvana. Pieraksti savas prasmes. Tam nav jābūt nekam grandiozam, tas var būt arī kāds šķietams sīkums, piemēram, atkārtota orhideju uzziedināšana. Būtiski apzināties arī savas vērtības.

Iespējams, analizējot savu dzīvi, secināsi, ka mēdz izdarīt izvēles, kas īsti nemaz nav tavas, bet gan sabiedrībā valdošu tendenču noteiktas, piemēram, tu esi sākusi valkāt sportiska stila apavus ar svārkiem un kleitām, jo tas patlaban ir modē, lai gan tev labāk patīk, kā kleita izskatās ar kurpēm. Vai arī tu katru rītu sev stāsti, ka esi veiksminiece, lai gan ir dienas, kad nemaz tā nejūties, tāpēc šis apgalvojums tev vēl vairāk sabojā garastāvokli. Centies no savas dzīves izravēt to, ko neizjūti kā savu, tāpēc ka apmierināta vari būt vienīgi savā, nevis svešā ādā, – pat tad, ja tavu ādu klāj rētas.

Jāpiebilst, ka mums katram ir savi ierobežojumi. Ar dzīvi apmierināti cilvēki nav atbrīvoti no raizēm un sāpēm, piemēram, vecums, finanšu resursi, veselības stāvoklis, iepriekšējo izvēļu sekas. Apzinoties savus ierobežojumus un tos pieņemot, ir vieglāk koncentrēties uz to, kas tavā dzīvē ir, nevis uz to, kā tev nav.

Īstu attiecību labirints

Kāda ir tava emocionālā pasaule – tu dziļi pārdzīvo, ilgi nespēj nomierināties, bet varbūt slēp un kontrolē savas emocijas? Lai izprastu un vadītu emocijas, svarīgi būt kontaktā ar sevi, jo tikai tā tu vari saprast un atzīt, ko jūti, un tikt galā ar situāciju, nevis iekrist jūtu un emociju grāvī. Tie cilvēki, kuri ar skaļiem saukļiem apgalvo, ka citiem viņi jāpieņem tādi, kādi viņi ir, nepazīst savas emocijas un nevēlas tās regulēt. Būt attiecībās ar šādiem cilvēkiem ir grūti. Neesi viena no viņiem!

Vienīgi esot kontaktā ar sevi un savām emocijām, mēs mērķtiecīgi varam veidot jēgpilnas attiecības ar cilvēkiem, kuri mums ir svarīgi. Tie, kuri sevi nepazīst, attiecības veido, vadoties no bērnībā noskatītā parauga, ko rādījuši vecāki. Mūsdienās moderni klausīties arī dažādu guru padomos, kuri bārsta skaistus citātus, ko tu vari izlasīt arī sociālajos tīklos un kas reti ataino reālo dzīvi.

Īstas attiecības nozīmē godīgumu vienam pret otru arī tad, ja šis godīgums nav skaists. Manipulācijām šādās attiecībās nav vietas, lai gan noklusēt un nepateikt daudzas no mums iemācījušās ģimenē, kur to sauca par sievietes gudrību.

Jēgpilnās attiecībās tev ir jābūt iespējai saglabāt savu autentiskumu un patiesumu, rīkoties saskaņā ar savām vērtībām, pretī sniedzot tieši to pašu. Tas ietver arī empātiju un spēju ieraudzīt pasauli otra cilvēka acīm. Attiecību pamatā jābūt līdzvērtīgai apmaiņai. Izņēmums ir attiecības ar bērniem un veciem vecākiem, kuri pārsvarā ņem, nevis dod.

Ja tu savās attiecībās (runa ir gan par partnerattiecībām, gan draudzību) tikai dod un gandrīz nekad nesaņem vai saņem ārkārtīgi reti, ir pamats tās izvērtēt. Tas pats jādara situācijās, kad tev nav iespējas būt autonomai, atšķirīgai, veltīt laiku saviem hobijiem un personīgajām vajadzībām.

Dzīvesgudrības ceļš

Tikai esot labās attiecībās ar sevi, savām emocijām un jūtām, mēs piedzīvojam attīstību un izaugsmi, ko sauc arī par dzīvesgudrību. Ir reizes, kad tas nozīmē dubļu brišanu un tādu rožu plūkšanu, kam ir ārkārtīgi asi ērkšķi. Tās ir dzīves grūtības un ierobežojumi, ar ko saskaras pilnīgi visi. Neieslīgsti sevis žēlošanā un attaisnošanā – tas nedos ne attīstību, ne izaugsmi. Vienlaikus pašizaugsmes ceļš ir patiešām interesants, tas paver iespēju vērot savas personības pārmaiņas – kā tu priecājies par uzvarām jaunībā un tagad, kā pārcieti zaudējumus toreiz un pašlaik? Tie, visticamāk, ir divi diezgan atšķirīgi cilvēki.

Personības izaugsmes ceļā liels ieguvums ir prasme izkopt to, kas tev jau ir, padziļinot savas zināšanas, pieredzi un iemaņas. Vērtīga ir arī atvērtība jaunai pieredzei, kas ar gadiem kļūst arvien grūtāk realizējama, tomēr paver durvis pozitīvām pārmaiņām.