Latvijas ugunsdzēsējs - godalgots kultūrists Hermanis Plisko: "Tā ir cīņa pašam ar sevi"

“Es to saucu par skaistumkonkursu,” joko kultūrists, “Nozīme ir tam, kā sportists sevi pasniedz. Un nevar, kā es saku, uz skatuves iziet klimpā.”

Ugunsdzēsēju komandai Hermanis Plisko pievienojies pirms 25 gadiem. Pirmos gadus strādājis kā ugunsdzēsējs, un viņa pienākumos bija ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbi, palīdzības sniegšana iedzīvotājiem, dzīvniekiem u. c. Tagad viņš ir galvenais cilvēks, kurš uzrauga, lai vienotais ārkārtas palīdzības numurs 112 darbotos iespējami labāk. “Lai cilvēkiem, kas zvana, nebūtu ilgstoši jāgaida, kamēr tiek pacelta klausule, un tiktu operatīvi saņemta palīdzība,” paskaidro Hermanis, norādot, ka VUGD ir četras funkcijas: civilā aizsardzība, glābšana, ugunsdzēsības uzraudzība un arī atbildība par numura 112 funkciju. Vienlaikus viņš ir arī bodibildinga čempions – ar šo hobiju sācis aizrauties, pirms vēl kļuva par ugunsdzēsēju.

Ugunsdzēsējs ugunsdzēsējam ir psihologs

“Gandarījums darbā ir tad, kad tu izglāb cilvēku. Piemēram, ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēks pēdējiem spēkiem sēž uz daudzstāvu nama palodzes, un tu paspēj viņu nocelt. Viņš ir izturējis dūmus, karstumu un sagaidījis glābējus. Taču citi neiztur un… nolec. Tas ir liels izmisums, ja cilvēku neizdodas izglābt,” stāsta Hermanis Plisko. “Runājot par pašreizējo darba posmu –atbildu par saņemtajiem zvaniem uz vienoto palīdzības tālruni 112 . Dispečers saņem zvanu, un viņam jāmēģina ar šo cilvēku uzturēt sarunu, stāstīt, ko darīt un ko nedarīt, turklāt fonā viņš dzird visu, kas zvanītājam notiek apkārt. Emocionālā slodze šajā darbā ir ļoti liela, un ir gadījumi, kad dispečere pēc tam sēž un domā – ko es varēju darīt citādi? Šajās situācijās lēmumi ir jāpieņem ļoti strauji, bet, ja tomēr neizdodas cilvēkam palīdzēt… Par laimi, šādi gadījumi nav bieži.”

Vai ir sanācis darba dēļ raudāt? Pēc šī jautājuma Hermanis ietur pauzi, tad sāk stāstīt par Zolitūdes traģēdiju, kad lielveikalam Maxima 2013. gadā iegruva jumts, laupot dzīvību 54 cilvēkiem, tai skaitā trīs glābējiem. “Pēdējais cilvēks, ko izglābām, bija pirmais, kuru atradu. Tas bija vīrietis, vārdā Mārtiņš. Konstrukcijas bija tā sakritušas, ka Mārtiņu ātrāk nekādi nevarēja izvilkt. Viņš visu glābšanas darba posmu bija iespiests zem konstrukcijām. Turklāt bija novembris, auksts,” atminas glābējs. Lai Mārtiņa ķermenis neatdzistu, pūtuši silto gaisu, kā arī skaidrojuši cietušajam situāciju; viņš visu glābšanas laiku bijis pie apziņas. “Mārtiņš visu izturēja. Pēc tam tika veiktas daudzas operācijas, un cilvēks dzīvo.” Hermanis piemin lielo upuru skaitu un kolēģus, kuri gājuši bojā. “Bija smagi. Smagi…” viņš nopūšas un izstāsta, ka VUGD darbiniekiem ir pieejami Iekšlietu ministrijas psihologi, apmācītas atbalsta personas, kā arī VUGD kapelāns. “Bet ar gadiem ir izveidojies tā, ka arī ugunsdzēsējs ugunsdzēsējam ir psihologs.”

Hermanis turpina stāstu par savu profesiju: “Varbūt ģimenes locekļiem, sievām, draugiem liekas – ak vai, ak vai, kāds darbs! Taču mēs apzināmies, kur mēs ejam un ko darām. Ja esi grāmatvedis, tad esi grāmatvedis un atbildi par skaitļiem. Ja esi ugunsdzēsējs, tad apzinies, ka ir uguns, ūdens, iespējami sprādzieni, iekrišana, atdzišana. Ja ugunsgrēks notiek ziemā mīnus grādos, tad pēc stundas viss ir jau apledojis un tu pats vari gūt traumu paslīdot. Darbā kolēģi ir sastrādājušies. Protams, ja ieejam dūmu pilnā posmā un galā kāds neiznāk, tad nākas satrūkties, taču tā ir darba situācija. Vai notiek sprādziens un kādam trāpa sejā. Ja pareizi noreaģē, kopumā lielas traģēdijas notiek reti.”

Bodibildings ir cīņa pašam ar sevi

“Katram ir savs hobijs, un manējais ir bodibildings,” teic godalgotais sportists. Ar to Hermanis sācis nodarboties vēl pirms kļūšanas par ugunsdzēsēju. “Tas bija laikos, kad uz ekrāniem Latvijā sāka parādīties fiziski spēcīgi cilvēki, piemēram, Arnolds Švarcenegers, filma Rembo. Sacensībās startēju kopš 1997. gada.” Viņš uzskata, ka bodibildings ir cīņa pašam ar sevi – prasme sevi pārvarēt. “Lai gūtu panākumus šajā sporta veidā, ir vajadzīga veselība un nauda; ar maizi un kartupeļiem vien muskuļus nedabūsi. Es brīnos par zirgiem – tie ēd tikai auzas, bet paskaties, kādi visi skaisti! Mums otrādi – gaļa un zivis tomēr ir jāēd,” smejas sportists un jokojot teic: ja ģimene teiktu, ka vajadzīgs jauns dzīvoklis, tad hobijā tik daudz ieguldīt vairs nevarētu.

Kā viņš gatavojas sacensībām? Hermanis pats sev organizē četrus piecus treniņus nedēļā, ne īsākus par divām stundām. “Neesmu profesionāls sportists un ar to nepelnu naudu, tāpēc vairāk laika ieguldīt nevaru,” viņš atzīst. Gatavošanās posmā cēlies piecos no rīta, lai izpildītu kardiotreniņu, tad devies uz darbu, pēc darba atkal uz treniņu, vēl pēc tam – uz poļu valodas kursiem. “Lai sagatavotos pludmales sezonai, es varētu celties arī vēlāk,” viņš smejas, “bet viss atkarīgs no latiņas, kuru sev izvirzi.”

Sasniegumi kultūristu skaistumkonkursā

Par savu lielāko sasniegumu sportā Hermanis Plisko uzskata dalību 2023. gada pasaules bodibildinga čempionātā, kur kļuvis par absolūto čempionu. Jautāts, kas kultūristu sacensībās tiek vērtēts, viņš smejot atbild: “Es to saucu par skaistumkonkursu. Jā, imidžs spēlē savu lomu. Taču nevar, kā es saku, iziet uz skatuves klimpā vai arī vienkārši pludmales formā – kā Džeimss Bonds iznāk no ūdens. Sacensībās ar to vien sešniekā neiekļūsi.” Sacensībās tiekot vērtētas, piemēram, ķermeņa proporcijas. “Nevar būt tā, kā rādīja astoņdesmito gadu multenēs, kad augša sportistam ir ļoti liela, bet apakšā divi tievi kociņi. Tagad ir tendence, ka arī kājām jābūt apjomīgām, labi trenētām. Vērtē muskuļu reljefu – lai tie būtu izteikti, redzami. Pusi uzvaras veido, kā izskatās sportista mugurpuse. Un vēl ir nozīme tam, kā sportists sevi pasniedz. Ja izskatīsies kā knapi dzīvs, tas nederēs. Jāizskatās veselīgam un dzirkstošam, pat ja iekšēji mirsti nost. Savā ziņā jādarbojas kā aktierim.”

Lai tiktu pie augstiem rezultātiem, gatavojoties sacensībām, bodibildinga čempions rēķina dienā apēstās kalorijas. “Ļoti daudz ēdu lasi; labi, ka veikalos tam mēdz būt atlaides,” viņš smejas. Tāpat Hermanis Plisko uzsver ģimenes nozīmi savos panākumos. “Ja ģimene mani neatbalstītu, nekur tālu es netiktu. Un ir tik patīkami, kad pludmalē man pienāk klāt sieva un pasaka – tu labi izskaties!”

Hermanis Plisko

• Izglītība: smagatlētikas treneris. Mācījies Sporta pedagoģijas akadēmijā, iegūts maģistra grāds.
• Ikdienā strādā: VUGD Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks.
• Nesenie panākumi bodibildingā:

• atklātajā Latvijas bodibildinga čempionātā NAC Latvia, kurā piedalījās sportisti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, uzvarējis divās čempionāta kategorijās – veterānu kategorijā virs 40 gadu vecuma un kategorijā līdz 175 cm Bodybuilding Class 2 (sacensības notika 2024. gada 2. novembrī);
• NAC International Mr & Mrs Universe sacensībās Vācijā kategorijā virs 40 gadu vecuma ieguva otro vietu (sacensības notika 2024. gada 30. novembrī).