Mākslīgais intelekts: draugs vai ienaidnieks? Noderīgi AI rīki, ko izmantot jau šodien

Mājaslapu chatboti, kas cenšas atrisināt klientu problēmas, Aleksas un Siri, kas zina, kādu mūziku ieslēgt nomierinošam efektam, un citi sīkumi jau ir kļuvuši par ikdienas aktivitāšu daļu. Tomēr nemainīgs ir jautājums – vai mākslīgais intelekts ir mūsu draugs vai ienaidnieks?

Mākslīgā intelekta pirmsākumi

Varētu šķist, ka mākslīgais intelekts ir 21. gadsimta aktualitāte, tomēr tā līdz galam nav. Pirmoreiz pasaule par šo konceptu uzzināja Dartmutas konferencē 1956. gadā, kad Džons Makartijs konferences apmeklētājus iepazīstināja ar ideju par inteliģentu iekārtu izstrādi. Tolaik ideja guva ievērojamu interesi, tāpēc jau pāris gadus vēlāk dienasgaismu ieraudzīja pirmās programmas, kas fokusējās uz teorēmu pierādīšanu un loģikas uzdevumu risināšanu. No uzdevumu risināšanas entuziasti ātri vien ķērās pie komunikācijas uzlabošanas, un pirmais čatbots, vārdā Elīza, kurš mācēja uzturēt sarunu, balstoties uz ieprogrammētiem modeļiem, tika izveidots 1966. gadā. Dažādu iemeslu dēļ pasaule uz pārdesmit gadiem piemirsa par mākslīgā intelekta attīstību, pie šī jautājuma atgriežoties vien deviņdesmitajos gados. Spilgtākais piemērs no tā laika mākslīgā intelekta ražojumiem ir uzņēmuma IBM izveidotā šaha spēles simulācija, kurai izdevās apspēlēt šaha lielmeistaru Gariju Kasparovu. Kopš tā laika arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mašīnmācībai; arī daudzi lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Microsoft, Google un Meta, pastiprināti investē, lai savās darbībās ieviestu arvien vairāk mākslīgā intelekta datu analīzei un klientu apkalpošanai. Mūsdienās ar mākslīgo intelektu visbiežāk saprotam dažādas datorsistēmas, kas ir spējīgas paveikt tik sarežģītus uzdevumus, kas agrāk bija pa spēkam tikai cilvēkam. Radniecīgs koncepts ir mašīnapmācība, kas sevī ietver situācijas, kur nav iespējams sistēmā iestrādāt konkrētu algoritmu funkcijas veikšanai, taču, tai sniedzot arvien vairāk piemēru, sistēma būs spējīgāka piedāvāt pareizu atbildi uz līdzīga rakstura problēmu.

Vai tas tiešām atņems mums darbu?

Viens no biežākajiem raižu iemesliem attiecībā uz mākslīgo intelektu ir mūžīgā neziņa – kas notiks tālāk? Vai tas tiešām pārņems lielāko daļu profesiju un daudzi amati izzudīs? Teorētiski bažas ir saprotamas. Dizaineri un mākslinieki uztraucas, ka viņu radošums nebūs nepieciešams, jo programmas var sekundes laikā radīt neskaitāmas versijas, finansisti redz, ka jau tā varenajai Excel programmai pievienojas tikai vēl prasmīgāki rīki, kamēr tulki nopūšas ikreiz, kad ierauga jaunu aplikāciju, kas sola ar mašīntulkojumu atrisināt visas tulkošanas vajadzības.

Realitātē jau tik traki nemaz nav. Vēsturiski izsenis, attīstoties dažādām tehnoloģijām, cilvēki baidījās par sava amata nākotni. Kad attīstījās pirmās ražošanas iekārtas, likās, ka nu gan manuāla iesaiste nemaz nebūs vajadzīga. Kad tika radītas dažādas grāmatvedības programmas, grāmatveža profesija neizzuda, bet gluži otrādi – praktizējošu grāmatvežu skaits tikai pieauga. Katrai mašīnai, programmai un ierīcei ir nepieciešams kāds, kas to vada un pārvalda. Līdzīgs scenārijs gaidāms arī mākslīgā intelekta pasaulē, kurā profesijas neizzudīs, taču to pienākumi mainīsies. Ieguvējs būs tas, kurš mācēs mākslīgo intelektu izmantot savā labā, uzdot programmām īstos jautājumus un pareizi interpretēt atbildes. Vēl mākslīgajam intelektam, vismaz šobrīd, trūkst emociju un cilvēcīgā faktora, kas ir svarīga sastāvdaļa visos darbos, kas saistīti ar cilvēku izglītošanu, apkalpošanu un aprūpēšanu. Kamēr robotos vēl nav iestrādātas emocijas, pakalpojuma saņēmējs labprātāk izvēlēsies tādu pakalpojuma sniedzēju, kuram piemīt arī emocionālā inteliģence.

Skolotāju bubulis

Līdz ar ChatGPT parādīšanos arvien vairāk skolēnu atviegloti uzelpo, ka garu literāro darbu lasīšana un to analīze vairs nav problēma – ChatGPT taču visu apkopos un uzrakstīs mājasdarbu skolēna vietā. Tas, protams, uztrauc gan vecākus, gan skolotājus – kā lai mazina skolēnu atkarību no robota, ja tas ir tik viegli un bez maksas pieejams? Balstoties uz robotiem, pakāpeniski mazinās arī paša skolēna vēlme kaut ko darīt, domāt un iedziļināties. Savā ziņā par nedomāšanas upuriem kļūstam mēs visi – ja iepriekš visus neskaidros jautājumus varējām uzjautāt mātei Googlei, taču tur tālāk jāizvēlas starp pieejamajiem avotiem, tagad uz katru jautājumu atbildi varam rast kaut vai Snapchat aplikācijā vai nezināmas dziesmas nosaukumu noskaidrot caur kameras aplikāciju.

Lai gan ChatGPT ir drauds skolēna darbaspēju attīstībai, mākslīgajam intelektam ne vienmēr ir slikta ietekme. Ar tā palīdzību arī skolotājam ir daudz vieglāk apkopot mācību materiālus, izstrādāt kontroldarbus un izaicināt skolēnus. Arī interaktīvi un vizuāli materiāli ir daudz vienkāršāk “ražojami” ar robota atbalstu. Tādēļ, lai gan mākslīgais intelekts var šķist mazliet bīstams skolēna intelektuālajai attīstībai, tomēr, ja ar to apietas prātīgi, tas var būt labs mācību procesa palīgs.

Veselīga skepse – vai mēs līdz galam šo intelektu saprotam?

Nelielas problēmas gan sākas brīdī, kad parokamies dziļāk mākslīgā intelekta dzīlēs. Pētījumi atklājuši, ka šobrīd mēs vairs līdz galam nezinām, kādas atbildes mākslīgais intelekts ģenerēs un kā to prognozēt. Mākslīgā intelekta “smadzenes” ir būvētas, balstoties cilvēka smadzeņu līdzībās. Taču, tā kā mākslīgais intelekts no citām programmām atšķiras ar to, ka tas pats mācās no laika gaitā iegūtās informācijas, arī tā zināšanas ir neprognozējamākas.

Dažas mākslīgā intelekta aplikācijas arī mēdz parādīt savu “raksturiņu”. Reizēm, uzdodot ChatGPT kādu laikietilpīgāku uzdevumu, programma var paziņot, ka šis uzdevums ir pārāk sarežģīts un varbūt pasūtītāju tomēr var iepriecināt, veicot kādu vienkāršāku uzdevumu. Daži mākslīgā intelekta eksperti ziņo, ka tas ir atkarīgs no komunikācijas veida, ko izvēlamies izmantot sarunā ar robotu. Lai gan māņticīgajiem patīk būt pieklājīgiem, sasveicināties, pateikties un atvadīties no robota, lai uzlabotu izglābšanās iespējas robotu apokalipses gadījumā, realitātē skarbāka valoda un konkrētākas pavēles noved pie “paklausīgāka” robota. Maigāka vārdu izvēle sniedz robotam brīvāku vaļu un arī vēlmi kaulēties par paveicamā darba apjomiem.

Digitālais ierocis

Ir tik daudz interesantu aplikāciju, kas pārveido seju, balsi un dažādus citus personu identificējošos datus. Telefona aplikāciju reklāmās bieži pavīd programmas, kas liek zīdaiņu sejām dziedāt amerikāņu popdziesmas vai ļauj ar mākslīgi ģenerētu balsi kādu telefoniski izjokot. Lai cik vilinošas un jautras šīs ķēmošanās neliktos, silti ieteicams turēties pretī kārdinājumam un savus personas datus šādām vietām nesniegt. Nekad nevar zināt, kur šie dati nonāk, kā tie tiks apstrādāti un glabāti turpmākai lietošanai. Ar balss un sejas datiem iespējams panākt efektu, it kā cilvēks teiktu konkrēto lietu, tādēļ šādus datus bieži izmanto propagandas un datu piekļuves mērķiem. Piemēram, ja mākslīgā intelekta rīkam ir pieejami lietotāja balss un vizuālie dati, telefona uzlaušanas gadījumā zinoši krāpnieki var sejas un balss datus izmantot, lai videozvanā kādam kontaktam iestāstītu par draudošām briesmām un nepieciešamu ātru naudas pārskaitījumu uz kontu kādā Āfrikas valstī. Izklausās pēc fantastikas filmas? Ar mākslīgo intelektu šādi krāpšanas gadījumi var kļūt arvien biežāki.

Arī juridisko aspektu jomā speciālisti vēl netiek gudri, ko darīt ar autortiesību jautājumiem. Šobrīd jebkuram satura veidotājam, kas savā saturā izmantojis mākslīgā intelekta radītu materiālu, uz to ir jāievieto atsauce, lai lasītāji zinātu, ka saturs var nebūt pilnībā uzticams. Taču vienotas skaidrības par to, kurš ir īstais mākslīgi ģenerētā satura īpašnieks – mākslīgā intelekta platformas īpašnieks vai satura veidotājs – vēl nav.

Noderīgi rīki

Lai gan pret mākslīgā intelekta platformām jāizturas ar pietāti un rūpīgi jāizpēta, kur katrai aplikācijai “aug kājas”, ir vairākas aplikācijas, kas neprasa vairāk par reģistrāciju ar e-pastu un kuru izmantošanas iespējas var atvieglot gan ikdienas dzīvi, gan darba pienākumu veikšanu. Šķietami šobrīd populārākā mākslīgā intelekta lietotne ir jau minētais ChatGPT, kas apkopo informāciju, atbild uz jautājumiem, ģenerē tekstu un dara visādas citas ar tekstuālu materiālu saistītas lietas, taču tā nebūt nav vienīgā. Ir arī daudz citu rīku, kas var noderēt ne tikai darba laikā, bet arī ārpus tā – ikdienā:

1. Grammarly – rakstīšanai ļoti noderīgs rīks, kas palīdz izlabot gramatikas un stila nepilnības. Sevišķi lietderīgs, kad jāraksta svešvalodā – pamanīs tādus potenciālus labojumus, kas apburs pat cilvēkus, kuriem tā ir dzimtā valoda.  Latviešu valodā Grammarly diemžēl vēl nav pieejams, taču angļu valodā aplikācija jūtas kā zivs ūdenī.

2. Animoto – prezentāciju un video rullīšu izveidotājs. Izveidot prezentāciju filmiņas formātā nekad nav bijis tik viegli, jo ar Animoto nevajag mācēt ne filmēt, ne montēt. Iespējams sarakstīt vēlamo tekstu, ko robotam ierunāt pa virsu, kā arī ģenerēt foto un video vienotam video koptēlam. Platforma ir bez maksas, un tā piedāvā gan iepriekš sagatavotus dizainus, gan iespēju brīvi izpausties pēc savas patikas.

3. Any.do – produktivitātes uzlabotājs. Bieži vien kaut kādi lielāki plāni, piemēram, ceļojuma plānošana, sastāv no dažādiem mazākiem uzdevumiem. Lai nekas neaizmirstos un prātā aizķertos pat sīkākās detaļas, Any.do katram lielajam uzdevumam piedāvā automātiski ģenerētus mazākus uzdevumus, kas varētu ietilpt lielā plāna izpildē. Vienīgais mīnuss – aplikācija saprot un savus piedāvājumus sniedz tikai angliski.

4. Sanebox – labākais rīks, lai sakārtotu “piepēm” un vēstulēm aizaugušu elektronisko pastkastīti. Sanebox izfiltrē, ar kuriem kontaktiem visbiežāk sazinies, uz kādiem mārketinga vai spama e-pastiem nereaģē. Šī gan ir maksas aplikācija, taču pašnodarbinātajiem, influenceriem un citiem, kam pastkastīte kūp 24 stundas diennaktī, virtuālā tīrība var būt katra centa vērta.

5. ChatGPT – daudzreiz jau aprunāts un izrunāts, taču šīs aplikācijas iespējas nebeidz pārsteigt. Sarežģīts un garlaicīgs lekcijas materiāls – iekopē, un aplikācija apkopos svarīgāko. Slinkums meklēt atbildi uz jautājumu Googlē – aplikācija zinās visu. Nepieciešams sacerēt atbildi uz e-pastu – ChatGPT to uzrakstīs pat latviski. Maksas versija ļauj ģenerēt arī attēlus, taču arī bezmaksas versija, kas spēlējas ar tekstu, šķiet prātam neaptverama.