"Aukstā gaļa galdā un balle vismaz divas dienas!" Zelta pāris un jaunais pāris salīdzina kāzas toreiz un tagad
Laulība ir ceļojums, kas sākas ar pirmo kopīgo soli un turpinās gadiem ilgi, piedzīvojot gan priekus, gan bēdas. Šajā rakstā iepazīstināsim ar diviem īpašiem pāriem, kuru stāsti atklāj laulības daudzveidību un tās saistību ar laiku. Abi pāri nāk no Latvijas ziemeļvidzemes, un viņus vieno radniecīgas saites. Izpētīsim, kā kāzu tradīcijas un svinības ir mainījušās laika gaitā, sniedzot gan vēsturisku, gan mūsdienīgu skatījumu.
Kamēr zelta pāris, Ligita un Andrejs, ir nosvinējuši savu 50. kāzu gadadienu, viņu mazdēls Alvis kopā ar sievu Zani tikai nesen uzsācis savu laulības ceļu. Zelta pāra pieredze ļauj izprast ilgstošas mīlestības un ģimenes vērtību nozīmi, savukārt Zane un Alvis pārstāv jaunāko paaudzi, piedāvājot svaigu skatījumu uz mūsdienu kāzu tradīcijām un svinībām.
Liktenīgās satikšanās
Ligita un Andrejs iepazinās sporta nometnē, kurā Andrejs bija vadītājs. Kā viņš pats stāsta: “Ligita bija pioniere un komjauniete, bet es – pieaudzis vīrietis spēka gados. Pirms vairāk nekā 50 gadiem ierados uz sporta nometni kopā ar savu tā laika draudzeni, bet tur satiku savu nākamo sievu Ligitu.” Andrejs neslēpj, ka jaunībā bija ass zēns, un, kā viņš atzīst, tādiem puišiem bieži pievērš uzmanību naivās meitenes. "Cilvēki apkārt teica Ligitai, ka esmu bandīts un kauslis un ka ar tādiem nevajadzētu sapīties, jo viņa bija ļoti čakla meitene. Bet man neviens neko nevarēja pārmest, jo es viņu uzaudzināju. Bija jāpagaida, kamēr viņa pabeigs vidusskolu. Tad es viņu audzināju, bet tagad viņa audzina mani," viņš smejas. "Jo viss jau nāk atpakaļ, dzīve iet pa riņķi."
Tikmēr Zane un Alvis, kuri pavisam nesen apprecējās, iepazinās ar draugu palīdzību. Kā stāsta Zane: “Draudzene mani uzaicināja satikties ar savu draugu, un tur bija atnācis arī mans nākamais vīrs – Alvis.” Taču, kā atklāja Zane, pēc pirmās tikšanās viņai nekādas simpātijas neradās. Tomēr pēc pāris dienām Alvis saņēmās un uzrakstīja viņai, un tādā veidā jaunieši uzsāka savstarpējo saziņu. Lai gan abi mācījās dažādās pilsētās un sportoja – vienam brīvdienās bija basketbola spēles, otram vieglatlētikas sacensības –, viņiem nebija daudz laika, lai tiktos, tomēr tas katru satikšanos padarīja īpašu, jo, kā atzīst Zane: “Varbūt pat tas, ka sākumā netikāmies katru nedēļas nogali, bija iemesls, kāpēc neapnikām viens otram tik ātri un varējām novērtēt katru satikšanās reizi.”
Lēmums par kāzām
Zelta pāris ilgi nevilcinājās ar kāzām – gadu pēc tam, kad Ligita absolvēja vidusskolu, viņi jau bija precējušies. Deviņus mēnešus pēc kāzām ģimenē piedzima viņu pirmā meita Linda. Savukārt nesen precētajam pārim laulības ceļš bija daudz garāks – tas aizņēma 10 gadus. Kā viņi stāsta: “Šogad nolēmām precēties, jo novembrī apritēs 10 gadi, kopš esam kopā. Taču mūsu mazā meitiņa bija vislielākais motivators saņemties kāzām. Nolēmām, ka mammai vajadzētu tādu pašu uzvārdu kā tētim un meitai, lai varētu justies kā viena ģimene.”
Agrāk visu darīja vecāki, tagad jādara pašiem
Kāzu organizēšana pirms 50 gadiem bija vienkārša un balstījās uz vecāku un vedēju palīdzību. Tajā laikā jaunajam pārim neviens neprasīja, cik viesu būs un kas tiks pasniegts. Mūsdienu kāzu pakalpojumi nebija pieejami, tāpēc visu darīja pašu spēkiem. Ligitas un Andreja kāzas notika Brenguļu skolas zālē ar muzikālu ansambli, un galvenā uzmanība tika pievērsta tradīcijām un ģimenes iesaistei. Gremdējoties atmiņās par savu kāzu dienu, Ligita atceras: “Tajos laikos nebija nevienu kāzu bez vienas īpašas četrrindes, kurai es tagad atceros tikai vienu rindiņu – “Viss radu raksts uz kāzām lūgts.” Un tā arī bija – nevienās kāzās nebija mazāk par 100 cilvēkiem. Mums bija kādi 120 viesi.”
Mūsdienu pāris vēlējās nelielas un vienkāršas kāzas, tāpēc tās organizēja paši. Protams, vedēji un ģimene palīdzēja, bet pāris centās pēc iespējas vairāk darīt paši. Viņi izmantoja dažādus pakalpojumus, piemēram, fotogrāfu, dekorētāju un mūziķi. Kā pāris pats saka: “Būtībā viss tas pats, kas lielās kāzu svinībās, tikai nebija vakara vadītāja".
Ielūgumus nodod no rokas rokā
Tāpat kā pirms 50 gadiem, arī mūsdienās pāri ielūgumus uz savām kāzām visiem viesiem nodeva personīgi, no rokas rokā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka zelta pāris ielūgumus drukāja tipogrāfijā, savukārt mūsdienu pāris tos veidoja paši, jo vēlējās tiem piešķirt personisku pieskārienu un īpašu emocionālo vērtību.
No tradicionālām divu dienu kāzām līdz mūsdienu ģimeniskām svinībām
Agrāk kāzas tika svinētas vismaz divas dienas, ja ne pat ilgāk. Tā arī atzina mūsu zelta pāris, kuri paši vairs īsti neatceras, cik precīzi dienas tika svinēti svētki, bet tās bija vismaz divas dienas. Protams, svinību laikā netrūka arī neplānotu gadījumu – piemēram, kāzās trīs reizes ieradās ātrā palīdzība. Tomēr kopumā svinības bija ļoti omulīgas un sirsnīgas, kupli apmeklētas, ar tradicionāliem rituāliem un lauku kapelas pavadījumā.
Savukārt jaunākais pāris svinēja svētkus tikai vienu dienu. Svinības bija vienkāršas, bet mīļas un ģimeniskas, galvenokārt ar tuvākajiem cilvēkiem līdzās. Svinību laikā tika ievērotas gan ierastās paražas, gan arī iepriekš sagatavotas izklaides, kurās tika iesaistīti viesi un pats jaunais pāris.
Ko lika galdā?
Ligita un Andrejs atklāja, ka viņu jaunības laikos nevienās kāzās nebija iespējams iztikt bez cūkas un piena teļa, jo šiem ēdieniem bija obligāti jābūt uz galda. Tajos laikos galdā bija jābūt arī aukstajai gaļai. Vai mūsdienās var iedomāties, ka kāzās uz galda būtu aukstā gaļa? Saimnieces sagatavoja visu divas dienas pirms svinībām, vārīja un cepa, jo toreiz visu darīja pašas.
Nesen precētais pāris ieradās svinību vietā, kur viņus sagaidīja pie saklātiem galdiem, kurus apkalpoja viesmīles. Uz galda bija vienkārši saimes ēdieni – kartupeļi, dārzeņi, cepetis, zandarts, dažādi salāti un uzkodas. Viesi visa vakara gaitā varēja brīvi izvēlēties dzērienu, ko baudīt svētku laikā. Protams, bija arī kāzu kūka, kuras pirmo gabaliņu kopā sagrieza un nobaudīja jaunais pāris.
Tradicionālās vērtības pret moderniem rituāliem
Vaicājot par to, kādas tradīcijas tika ievērotas kāzu svinību laikā, zelta pāris pārliecinoši atbildēja, ka tika ievērotas visas tradīcijas un rituāli, jo Andreja mamma bija liela tradīciju piekritēja. Bija mičošana, pušķu mešana, 15 vārti uz ceļiem un daudz kūjenieku.
Nesenajās kāzās tika ievērotas dažas tradicionālas paražas, piemēram, līgavas nešana pāri tiltam un simboliska mičošana. Tomēr vairāk uzmanības bija pievērsta mūsdienu aktivitātēm un uzdevumiem, ko jaunajam pārim bija sagatavojuši vedēji.
Kāzu izmaksas: pārmaiņas laika gaitā
Kāzu izmaksas pirms 50 gadiem bija ievērojami zemākas, un lielāko daļu izmaksu sedza ģimene. Ligita un Andrejs neslēpj, ka paši iegādājās tikai drēbes un gredzenus, bet visu pārējo, ieskaitot “traki klātos galdus”, apmaksāja viņu mammas.
Mūsdienu pāris norāda, ka kāzas pilnīgi noteikti izmaksā dārgāk nekā agrāk, jo viņi paši piedzīvoja, kā strauji cēlās izmaksas visam, kamēr plānoja savas kāzas. Daļu kāzu izmaksu jaunais pāris sedza paši, bet daļu apmaksāja vecāki.
Kāzu gadadienas: svinības un plāni
Kamēr jaunais pāris vēl tikai plāno, kā svinēs savas kāzu gadadienas, zelta pāris atklāj, ka viņi savā 50. kāzu gadadienā gremdējās nostalģiskās sajūtās. Andrejs speciāli sameklēja to, ko viņi baudīja jaunības gados – "Sovetskoje Šampanskoje", nopirka to, uzlika uz galda istabā, un abi laimīgi iedzēra tieši viņu 50. kāzu gadadienā. Turklāt šajā īpašajā dienā pāri apciemoja viņu vedēji, lai apsveiktu viņus skaistajos svētkos.
Dzīve nav rožu lauks
Intervijas noslēgumā tika vaicāts, ko katram pārim nozīmē laulība. Ja gados jaunākais pāris atklāja, ka viņiem laulība ir divu cilvēku mīlestības apliecināšana vienam pret otru un solījums rūpēties vienam par otru, kopā būt visās dzīves situācijās, tad zelta pāris uzsvēra, ka viņiem laulība ir ģimene un būt visiem kopā. Galvenais ir bērni, mazbērni un mazmazbērni. Protams, arī cienīt vienam otru, ik pa laikam “kost mēlē” un dažreiz paklusēt, jo, kā saka Ligita: “Dzīve nav rožu lauks, kur viss ir tikai skaisti.”
Vairāk kāzu stāstus, padomus, idejas un vērtīgus ieteikumus, kā plānot jūsu sapņu kāzas lasi tēmā Kāzu ceļvedis.
