Cita pasaule
2023. gada 2. decembris, 07:29

Gaišreģis Ilmārs Briedis atzīst, ka ir delikāts: "Ja kārtis rāda, ka cilvēks drīz mirs, es to nesaku"

Uldis Liepkalns

"Patiesā Dzīve"

“Es galvenokārt strādāju ar Taro kārtīm – Ūdensvīra laikmeta melnajām kārtīm, kuras man ir no 2000. gada. Šādas kārtis esmu redzējis arī melnajām raganām,” teic gaišreģis Ilmārs Briedis. Viņš iesaka cilvēkiem mācīties vēsturi, jo tā esot vislabākā dzīves skolotāja.

“Dzīvē daudz kas atkārtojas – viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala,” filozofē Ilmārs Briedis. “Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vispār neko nevēlas dzirdēt par ezoteriskām lietām. Ja tādam pateiksi, ka viņš ir noskausts vai nolādēts, var pat ar dūrēm mesties virsū. Vēlāk gan izrādās, ka tā ir taisnība. Gadās arī otrādi.

Daži klienti, jau nākot pa durvīm iekšā, stingri uzstāj, ka viņiem uzlikts lāsts.

Protams, es jau varētu teikt – jā, tev ir lāsts, un es to noņemšu. Taču es vispirms pārliecinos, vai tiešām tas lāsts ir uzlikts. Reizēm to var labi noskaidrot ar kārtīm.”

Gaišreģis norāda, ka, strādājot ar cilvēkiem, viņš diezgan daudz izmanto sakāmvārdus. “Esmu pārliecinājies, ka tajos ir daudz patiesības. Sakāmvārdi ir ne tikai tāpēc, lai mēs par tiem pasmaidītu, bet lai pievērstu uzmanību, jo tur ielikta liela gudrība. Tāpat kā tautasdziesmās, kas satur gan zināšanas, gan praktisko maģiju. Starp citu, maģijas rituālos bieži vien tiek izmantotas tautasdziesmu divrindes vai četrrindes.”

Kāršu licējs domā, ka maģijas zināšanas nevajadzētu brīvi izplatīt grāmatās un internetā. “Mēs jau nezinām, kā cilvēki izmantos šīs zināšanas. Piemēram, šodien viņi to visu palasa aiz ziņkārības, bet vēlāk kādā dusmu brīdī vērš šīs zināšanas pret citiem. Iespējams, pēc tam viņi to nožēlo, bet sliktais darbs jau izdarīts. Un tā vairojas slimības, jo cilvēki neprot uzmanīgi apieties ar maģiju. Piemēram, ne visi spēj izturēt šķīvīša dancināšanu, vienam otram pēc tam jādodas pie psihologa vai psihiatra.”

Kārtis jāvelk ar kreiso roku

Izrādās, viens no veidiem, kā uzlabot savu likteni, ir nomainīt vārdu.

“Vārdam un uzvārdam ir liela nozīme. Vairākiem cilvēkiem, kuriem ir smagi klājies, esmu ieteicis piemeklēt otru vārdu.

Reizēm tas notiek pavisam automātiski, piemērojoties lietu kārtībai. Piemēram, ja Inta Liepiņa apprecas un kļūst par Intu Bērziņu, pamainās arī viņas dzīve. Viņa ieiet citā dzimtas kokā.

Darbā ar cilvēkiem man ir svarīgs kontakts. Atnāk pie manis Jānis un jautā, kā viņam tuvākā mēneša laikā ies ar darba lietām. Es iedodu kārtis, kuras viņš samaisa. Pēc tam tās turu vēdekļa veidā un aicinu izvēlēties piecas kārtis. Jānis izvelk un noliek uz galda. Es apgriežu otrādi un sāku stāstīt, kā viņam ies ar darbu. Kārtis jāvelk ar kreiso roku, jo tā ir zemapziņas roka. Un jautājumiem nepieciešams pielikt klāt termiņu, lai ir konkrētība. Reizēm var būt kāda nobīde par nedēļu vai divām, bet ne vairāk.”

Briedis uzskata, ka nepieciešams stingri nošķirt gaišreģus no dziedniekiem. “Gaišreģi ir tie, kas pareģo nākotni, izmanto savu intuīciju un strādā ar visu ko – kārtīm, kauliņiem un pat ar kafijas biezumiem. Dziednieks nosaka slimības, izgatavo zālītes un palīdz cilvēkam atveseļoties. Kā redzu, tagad daudzi dziednieki kļuvuši arī par gaišreģiem, lai gan agrāk tādi nebija.  

Vispār es ar dziedniecību diezgan maz nodarbojos. Es uzskatu, ka dziedniekam nepieciešama arī medicīniskā izglītība, lai viņš pārzinātu gan klasisko, gan alternatīvo medicīnu. Gadās, viens otrs dziednieks nepārzina anatomiju un nezina, kur atrodas, piemēram, vairogdziedzeris.”

Sarunās ar klientiem gaišreģis cenšas būt delikāts. “Ja kārtis uzrāda, ka cilvēks drīz aizies pa skuju taku, es to nesaku. Tādā situācijā aicinu aiziet pie medicīnas speciālistiem un pārbaudīties. Pēdējā laikā vīriešiem viena no populārākajām slimībām ir prostatīts. Diemžēl visas tās slimības, kas tiek pagrūstas malā, ar laiku progresē.

Reizēm cilvēki man prasa – cik ilgi es dzīvošu?

Tādos gadījumos es painteresējos, cik ilgi nodzīvojuši viņa vecvecāki. Ja man atbild, ka vecvecāki nodzīvojuši gadus astoņdesmit, deviņdesmit, un es redzu, ka kārtīs neatklājas briesmīgas slimības, saku klientam, ka arī viņš nodzīvos aptuveni tikpat, cik vecvecāki. Ir tāds ezoterisks atzinums, ka mums piemīt daudz kas no vecvecākiem. Ne jau velti vecmāmiņām un vectētiņiem mazbērni ir tik mīļi; bieži vien vecvecāki, raugoties uz mazbērniem, redz sevi bērnībā. Vecvecāki un mazbērni savstarpēji pievelkas.”

Nākotne vislabāk atklājas pilnmēnesī

Kāršu licējs stāsta, ka aptuveni 70 procentos gadījumu viņa pareģojumi piepildās. “Reiz pie manis vērsās kāda sieviete, 28 gadus veca. Sievietei bija problēmas ar veselību, turklāt viņai nevarēja būt bērnu. Es paskatījos kārtīs un sacīju, lai par to neuztraucas – bērni viņai būs. Pēc pusgada sieviete vēlreiz atnāca pie manis un stāstīja, ka toreiz pēc vīzītes gājusi mājās un domās mani lamājusi. Kā tad tā? Rīgā ārstu konsīlijs viņai skaidrojis, ka bērnu nevar būt, bet kaut kāds gaišreģis stāsta, ka bērni būs.

Kad sieviete ieradās pie manis otro reizi, viņa jau bija gaidībās. Tas tikai nozīmē, ka kārtis reizēm var pateikt vairāk un precīzāk nekā lielie profesori.

Pēdējos gados tā uzreiz atbildes nesniedzu. Vairāk uzticos kārtīm, tāpēc no sākuma izlieku tās un tikai tad atbildu uz jautājumiem. Lai strādātu ar kārtīm, jābūt intuīcijai. Tehniku var iemācīties, taču, ja zemapziņa neko nesaka priekšā, ar tehniku būs par maz. Ja cilvēks apguvis tikai tehniku, bet nav intuīcijas, viņš var pateikt tikai konkrētās kārts nozīmi, neko vairāk. Taču kārts vienmēr pasaka vairāk, bet, lai to uztvertu, jābūt intuīcijai.

Es parasti izlieku piecas kārtis, ar tām pilnīgi pietiek. Ja ļoti vajag, piesviežu vēl kādu klāt.

Piecas kārtis ļoti labi norāda uz esošo situāciju, problēmām un grūtībām, sniedz padomus, kā rīkoties, un atklāj loģisko iznākumu. 

Klientiem parasti atbildu uz katru jautājumu, nevis vispārīgi stāstu dzīves scenāriju. Klients sagatavo jautājumus, un par katru tiek izliktas kārtis. Viņš pats samaisa kāršu kavu, un šajā procesā tiek ielikts jautājums. Tad no kārtīm uztaisu vēdeklīti, klients izvēlas piecas kārtis, kuras arī sniedz nepieciešamās atbildes.

Sevišķi labi kārtis atklāj nākotni pilnmēness laikā, jo tas pastiprina cilvēka zemapziņas darbības. Tad vēl ir konkrētas pirmdienas, kurās labi atklājas nākotne. Kārtis nav ieteicams likt svētdienās un baznīcu noteiktajos svētkos. Tas attiecas arī uz citām maģiskām darbībām.”

Kā neizvilkt velna kārti

Gaišreģis silti iesaka cilvēkiem tikt vaļā no atkarībām. “Lai nav tā, ka izkrīt tumšās kārtis, kas sola nepatīkamas lietas. Lūk, velna kārts, kas norāda uz dzeršanu, pīpēšanu, narkotikām, spēļu zālēm un prostitūciju. Ja cilvēkam, kuram ir problēmas, izkrīt šī kārts, aicinu atklāt, kāda tad ir saistība ar iepriekšminētajām lietām. Un cilvēks bieži vien arī pasaka, jāuzdod tikai piemērots jautājums piemērotā laikā un vietā.

Pret dzeršanu un pīpēšanu es vēl varu cīnīties, bet pret spēļu zālēm un narkotikām nespēju.

Man nesanāk. Ja tāds cilvēks piezvana, es atvainojos un iesaku meklēt palīdzību citur. Narkotikas un spēļu zāles – tas ir vēl briesmīgāk nekā dzeršana un pīpēšana. Kad biju seminārā Vīnē, tur kāds jauns cilvēks stāstīja, ka jau bija atmetis spēlēšanu, bet reiz, ejot garām spēļu zālei, kājas pašas ienesušas iekšā. Un viņš atkal atsācis spēlēt.”

Ilmārs Briedis brīdina, ka gaišredzību nekādā ziņā nedrīkst izmantot loterijās, totalizatoros un spekulācijās vērtspapīru tirgū. “Tas ir stingri noliegts, jo var slikti beigties. Ja ar to nodarbosies, agri vai vēlu tev parādīsies velna kārts un tu iesi bojā. No šīm lietām turos pa gabalu, neesmu pat mēģinājis. Cik naudas ir, tik man arī pietiek. Esmu sapratis, ka ir svarīgi būt apmierinātam ar to, kas ir. Ja tu visu laiku raudāsi, ka nav naudas, tās arī nebūs, bet, ja būsi apmierināts, tad nauda turēsies.”

Sarunās ar gaišreģi ļaudis visbiežāk interesējas par ģimeni, darbu un attiecībām.

“Pēdējos gados vēl nācis klāt jautājums par radiniekiem ārzemēs. Protams, interesējas arī par veselību, bet šis jautājums, lai cik tas būtu dīvaini, ir pēdējā vietā. Atceros, pie manis reiz viesojās kāda kundze, kura izrādīja interesi par daudziem savas dzīves aspektiem, bet, kad pajautāju, vai interesē arī veselība, viņa atbildēja, ka pašās beigās, ja paliks brīvs laiks. Tas mani izbrīnīja. Ja jau viņai nebūs veselības, visi pārējie jautājumi automātiski svītrojas nost. Tā gadās.

Cilvēki uztraucas par saviem bērniem, darbu un mājlopiem, bet paša veselība ir pēdējā vietā. Un, kad kārtīs paskatās viņu veselību, tur nekas labs neuzrādās.  

Ir kāda kārts, kas norāda, ka cilvēkam ir kaut kas lieks. Tas ir zižļu septītnieks, vijolnieks. Konkrētās situācijās tas varētu nozīmēt slimību. Ja šāda kārts izkrīt pie grūtībām, tad reizēm tā norāda uz kādu smagu slimību, piemēram, vēzi.

Vairāk nekā divdesmit gados man ir iegūta pietiekami liela pieredze, lai saprastu katras kārts nozīmi. Arī to nozīmi, kuru citi nemaz nezina. Tas nāk tikai ar laiku, kad daudz kas ir pieredzēts. Piemēram, ir gaišā sarkanā kārts, kuru nav pieņemts saistīt ar kaut ko negatīvu, taču mana pieredze liecina, ka šī kārts var norādīt uz pašnāvību. Ja tādu izvelk, vēlāk sarunā atklājas – vai nu pats klients ir domājis ar pašnāvību, vai arī to izdarījis kāds no viņa radiniekiem.”

Piramīdu noslēpumainā vērtība

Ilmārs Briedis teic, ka viņš ne visu ir gatavs darīt pēc klientu lūguma. “Piemēram, es nemeklēju nozagtās mantas. Šajās lietās bieži vien ir citādi, nekā cilvēki stāsta. Reiz zvanīja cilvēks un interesējās par kādu pazudušu sievieti. Es pateicu, ko domāju. Vēlāk piezvanīja pazudušās sievietes kaimiņi, sieva ar vīru, stāstīja, ka esot tuvi draugi, tāpēc interesējoties par sievietes likteni. Vēlāk viņi piezvanīja vēlreiz – kādā vasaras vakarā. Viņi ierosināja, vai mēs visi nevarētu aizbraukt uz manis norādīto mežu un pameklēt. Pulkstenis bija jau vienpadsmit vakarā. Es nobrīnījos, vai tiešām jābrauc naktī uz mežu, un atteicos. Vēlāk uzzināju, ka tieši viņi pazudušo sievieti bija nobeiguši. Labi, ka neielaidos tajā dīvainajā nakts braucienā. Kā mēs zinām no dzīves un filmām, visgrūtāk ir nogalināt pirmo reizi, pēc tam jau vieglāk. Iespējams, es būtu nākamais.”

Gaišreģis atklāj, ka viņam esot kāda iecere – uzbūvēt piramīdu.  “Tā būtu paredzēta galvenokārt diviem nolūkiem – lai uztvertu un pārraidītu enerģiju. Agrāk pasaulē bija vienots piramīdu tīkls, tās atradās daudzās pasaules vietās. Ar piramīdām ir veikta virkne eksperimentu, kas pierāda to brīnumaino iedarbību. Piemēram, ja piramīdā ieliek gaļu, tā kādas divas nedēļas nebojājas, tur var glabāt un uzlabot produktus. Ja slims cilvēks ieiet piramīdā, slimība neprogresē, bieži vien pat ir uzlabojumi.

Katrai piramīdai ir savs enerģētiskais lauks, kas maina cilvēka apziņu un palīdz atveseļoties. Šādā piramīdā cilvēki varētu meditēt vai vienkārši atpūsties – tas būtu ļoti svētīgi.”