Dzīvesstils
2023. gada 12. novembris, 07:12

Latviete Baiba stāsta par dzīvi Ēģiptē: “Sākumā man bija nenormāli bail!”

Jauns.lv

Agrāk, dzīvojot Latvijā, latvietei Baibai Kovaļkovai bija milzīgas bailes no niršanas zem ūdens, taču, aizbraucot uz Ēģipti, viņai izdevās šīs bailes pārvarēt. Tagad jau vairāk nekā gadu Baiba dzīvo kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā, regulāri nirst un pat plāno kļūt par niršanas instruktori. Patlaban viņa nevar iedomāties savu dzīvi bez niršanas.

Baiba intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pirmo reizi Šarm eš Šeihā ieradās kopā ar māsu – abas toreiz negribēja sagaidīt jauno gadu Latvijā.

Pēc tās reizes Baibai ļoti iepatikās Ēģiptē un viņa sāka lidot uz šo valsti aizvien biežāk, līdz pagājušā gada septembrī pārvācās uz dzīvi Šarm eš Šeihā, taču māsa palika dzīvot Latvijā.

“Viņai šeit bija nedaudz par daudz vīriešu uzmanības. Tās šeit sākumā bija daudz un dikti. Tagad daudz vietējo iedzīvotāju mani jau pazīst un tik ļoti vairs nebāžas virsū.” Sākumā, ejot cauri tirdziņam, viņa saņēma ļoti lielu vietējo pārdevēju uzmanību: “Nāc, apskaties, nopērc!”

foto: no privātā arhīva

Ļoti draudzīgi, īpaši pret tūristiem

Vietējie iedzīvotāji īpaši mēģina uzrunāt tūristus. “Es kopumā esmu ļoti draudzīga, vienmēr viņus pasveicinu un pasmaidu. Tiesa, viņi var pārprast, kāpēc esmu tik draudzīga.

Daudzi man saka: “Tu nesmaidi tik daudz apkārt!” Bet es atbildu: “Es nevaru! Es redzu priecīgus cilvēkus, un man gribas pasmaidīt pretī.””

Visi viens otru sveicina

Kopumā ēģiptieši ir daudz smaidīgāki nekā Latvijas iedzīvotāji: “Viņi smaida daudz vairāk.”

“Latvijā es sešus gadus dzīvoju dzīvoklī [Rīgas centrā]. Reti kurš kaimiņš mani pasveicināja. Vārdus viens otram mēs vispār nezinājām. Bet te apkārt ir izveidojusies kopiena, kurā viens otru zina. Visi viens otru vienmēr pasveicina. Kaut arī kāds cilvēks būs ieklīdis apkaimē un tikai ies garām, viņš pasmaidīs un sasveicināsies.

Arī aizejot uz veikalu, pārdevējas vienmēr novēlēs jauku dienu un pajautās, kā iet. Latvijā, pasakot “Labdien,” pārdevējs var sarauties, jo ir šokā - neviens nekad to viņam nesaka.”

Pagaidām arābiski prot tikai pieklājības frāzes

Pagaidām Baiba īsti neprot vietējo arābu valodu: “Ar valodām man iet ļoti grūti. Es cenšos, bet pat krieviski īsti nemāku runāt. Mazliet saprotu.

Tas, ka es nezinu vietējo valodu, ir viena no lielākajām problēmām. Gribētos zināt. Citreiz satieku kādu cilvēku, viņš liekas tik ļoti interesants, ka es gribētu uzsākt sarunu, bet mēs vienkārši nevaram nekādi sarunāties.”

Šobrīd Baiba prot arābiski sasveicināties un atvadīties, kā arī dažas nelielas pieklājības frāzes.

foto: no privātā arhīva

Vietējie iedzīvotāji uzstājīgi māca arābu valodu

“Arābu valoda ir ļoti grūta. Es tikai tagad esmu nedaudz sapratusi, kā vispār tiek būvēti teikumi arābiski. Tos veido it kā no otras puses, piemēram, teikums: “Lai tev jauka diena,” arābu valodā ir: “Diena jauka lai.”” Tādējādi ārzemniekiem ir grūti saprast, kurš vārds jāsaka pirms kura.

“Vietējie iedzīvotāji, kas darbojas niršanas centrā, visu laiku man saka un māca dažādas frāzes. Cilvēki ir ieinteresēti, lai es iemācītos valodu, ja te dzīvoju. Ja es nezinu valodu, viņi nedusmojas, bet viņu uzskats ir šāds: ja tu dzīvo šeit, tev vajag zināt valodu. Viņi mēģina ar mani runāt arābiski, kamēr man pielips.” 

Grib iemācīties rakstīt, bet tas nav tik viegli

Ja ar runāšanu Baiba vēl kaut kā tiek galā, tad par lasīšanu vai rakstīšanu arābu valodā latviete pagaidām pat nesapņo.

“Rakstība man šobrīd pavisam neiet. Es centos mācīties, bet tad sapratu, ka, piemēram, burts L rakstās kaut kā, bet, ja tam pieliek burtu A un raksta LA, tad L burtu raksta citādāk. Ar to man ir ļoti lielas grūtības. Cerams, kādreiz iemācīšos! Es to gribu, bet viegli nav.”

foto: no privātā arhīva

Mēģina saklausīt atsevišķas frāzes un vārdus

Bieži vien Baiba izmanto aplikāciju “Duolingo”. “Nezinu, vai tur īsti var kaut ko iemācīties. Varbūt vārdus atšķirt – kur tie sākas un beidzas.”

Sākumā latvietei likās, ka ēģiptieši vienkārši ātri ber visus vārdus kopā, bet ar aplikācijas palīdzību iespējams nedaudz sadalīt frāzes un skaņas. “Ja pievērš uzmanību un mācās, tad nedaudz var redzēt atšķirības, kur kas ir.”

Ja nevar nekā citādi, tad izmanto “Google Translate”

Pārsvarā Baiba saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem izmanto angļu valodu. Tāpat viņa lieto atsevišķas krievu valodas frāzes, jo daudz ēģiptiešu runā krieviski. “Citreiz man šķiet, ka daudz vairāk šejienes cilvēku runā krieviski nekā angliski.

Kad viņi nerunā ne krieviski, ne angliski, tad palīdz aplikācija “Google Translate”. Tā šeit ļoti labi noder. Esmu bijusi ekskursijās, kur ir kāds no vietējiem iedzīvotājiem, un mēs vienkārši sarunājamies ar “Google Translate” palīdzību. Ar aplikācijas starpniecību var notikt vesela saruna, varam izrunāt visu!”

foto: no privātā arhīva

Priecājas, dzirdot latviešu balsis

Līdz šim Baiba Šarm eš Šeihā nav sastapusi nevienu latvieti, kas tur dzīvotu patstāvīgi. “Es arī īpaši nemeklēju. Ja satikšu, tad satikšu, bet speciāli nemeklēju.”

Taču viņā rodas īpašas sajūtas, kad ielās izdzird latviešu tūristu balsis. Parasti vasarā latvieši nebrauca uz Šarm eš Šeihu, bet rudenī un ziemā viņu ir diezgan daudz. “Rudens sākumā es gaidu mirkli, kad sadzirdēšu kādu latvieti.”

Ilgojas pēc ģimenes un lietus

Vai Baibu nevelk atpakaļ uz Latviju? “Ir ļoti grūti būt prom no ģimenes, piemēram, svētku laikā. Arī telefonsarunas nevar būt ar apskāvienu.”

“Pietrūkst arī lietus un Latvijas daba. Man ļoti patīk Latvijas meži, tādu šeit nav. Šovasar, kad Latvijā daudz lija, visi man rakstīja un činkstēja par to. Es teicu: “Jūs man nesakiet to, man pietrūkst lietus! Es labprāt izbaudītu to.”

foto: no privātā arhīva

Priecājas pat par nelielu smidzināšanu

Ēģiptē līst ļoti reti, visbiežāk rudenī un ziemā. “Laikam pa visu šo laiku Ēģiptē tikai vienreiz esmu redzējusi lietu. Pagājušajā pavasarī nedaudz lija, bet tā bija tikai piecu minūšu neliela smidzināšana. Vietējie iedzīvotāji arī priecājās par to.

Lielāks lietus te ir reizi gadā, bet to man kaut kā nekad nav paveicies piedzīvot. Pagājušajā gadā, kad lija lietus, es biju aizbraukusi uz Latviju. Te vienu dienu līst kārtīgi, tad ir nelieli plūdi un paiet laiks, kamēr visu sakopj.”

Kopumā Šarm eš Šeiha ir diezgan zaļa pilsēta, jo tajā ir daudz tūristu un apstādījumi tiek regulāri laistīti. Viesnīcu un populārāko apskates vietu apkārtni cenšas apzaļumot, lai tūristiem būtu patīkamāka uzturēšanās.

Atlidoja un vienkārši iemīlējās

Kāpēc Baiba par savu dzīvesvietu Ēģiptē izvēlējās tieši Šarm eš Šeihu? “Atlidoju un iemīlējos valstī un pilsētā! Esmu bijusi Kairā, bet tur man nepatika. Es laikam īsti neesmu pilsētu cilvēks. Iepriekš gana daudz dzīvoju Rīgā, laikam pilsēta man šobrīd pietiek ilgiem gadiem.

Man patīk, ka te ir tūristi, ka te var satikt cilvēkus no visas pasaules, ka te var uzzināt visu ko, kas notiek viņu dzīvesvietās un kādi cilvēki ir visapkārt riņķī. Tas ir interesanti šeit, Šarm eš Šeihā.

foto: no privātā arhīva

Draudzīgā nirēju kopiena

Es bieži pavadu laiku niršanas centrā uz laivām un daudz runāju ar nirējiem. Viņi ir ļoti draudzīgi cilvēki.”

Lielākā daļa nirēju ir vīrieši, taču arī sieviešu ir ļoti daudz. “No tūristiem nirst gan vīrieši, gan sievietes, bet no instruktoriem vairums ir vīrieši. Sievietes šo profesiju izvēlas mazāk, jo nav īsti viegli to izmācīties. Ir dažādas peldēšanas pārbaudes un daudz kas cits. Ir jāpiemīt spēkam.”

Tāpat nirējiem vajadzīga laba veselība. “Jā, ir jārūpējas par sevi.”

Izdevās pārvarēt milzīgas bailes

Atbraukušos tūristus, kas vēlas nirt, pārsvarā ielaiž tikai piecu metru dziļumā, un instruktors viņus visu laiku uzmana. “Open Water” un “Advanced Open Water” niršanas apliecības var nokārtot pāris dienu laikā, bet, lai nirtu profesionālā līmenī, vajadzīgas pamatīgākas mācības.

“Man bija vajadzīgas daudzas reizes, līdz es jutos droša un pārliecināta par sevi zem ūdens.” Laika gaitā Baibai arī izdevās pārvarēt milzīgās bailes, kas sākumā saistījās ar niršanu zem ūdens.

“Laikam man ļoti noderēja tas, ka es nevis vienkārši niru, bet gan tas, ka sāku mācīties arī niršanas apliecības saņemšanai. Ieguvu arī tehniskās zināšanas – zināju, ko un kad darīt, un tas deva pārliecību, ka viss būs kārtībā.

Tagad nevar iedomāties savu dzīvi bez niršanas

Niršana man iepatikās tik ļoti, ka tagad, kad pāris dienu nenirstu, jūtos pilnīgi kā narkomāns – iekšas trīc, kā vajag atpakaļ ūdenī,” Baiba smejoties stāstīja.

Niršanas iespēju trūkums ir viena no lietām, kas viņai pietrūkst, ciemojoties Latvijā. “Viena no pirmajām lietām, ko daru, kad atlidoju atpakaļ [no Latvijas uz Ēgipti], ir tā, ka esmu ūdenī. Uzreiz ir zvans niršanas centra vadītājam: “Kad ir tuvākā niršanas reize? Kur es varu pievienoties?””

foto: no privātā arhīva

Brauciet šurp, dzīvosim kopā!

Baibas dzimtā puse ir Dobele, bet pēdējos 10 gadus Latvijā viņa dzīvoja Rīgā. Vai viņa varētu pavadīt visu savu atlikušo mūžu Ēģiptē, kur mīt patlaban? “Šobrīd liekas: jo ilgāk te dzīvoju, jo ilgāk varētu šeit nodzīvot.

Es labprāt pierunātu savu ģimeni: “Brauciet šurp, dzīvosim kopā!”” Viņa ļoti vēlētos, kaut būtu iespējas dzīvot netālu no vecākiem, māsas un citiem radiniekiem. “Mēs esam ļoti tuva ģimene. Arī māsīcas, brālēni, tantes un onkuļi. Gribētu, lai visi brauc šurp! Kļūsim par laimīgu ēģiptiešu ģimeni!” Protams, radiniekiem jau ir citas vietas, kur viņi atraduši savu laimi.

Pa ielām braukā gāzes balonu un ūdens pudeļu pārdevēji

Šajā brīdī mūsu sarunu pārtrauc skaļš troksnis aiz Baibas dzīvokļa loga. Viņa paskaidroja, ka tāds Šarm eš Šeihā ir novērojams divreiz dienā. “Ja dauza, tad vadā gāzes balonus – tos iespējams nopirkt. Bet, ja kāds bļauj arābu valodā, tad ved un pārdod ūdeni.”

Protams, Baibas dzīvoklī arī pa krānu tek ūdens, bet to nav ieteicams dzert. “Arī tūristiem bieži vien iesaka nemazgāt krāna ūdenī zobus. Es to daru, bet dzert gan nedzeru. Citreiz ūdens ir arī brūngans. Labāk dzert ūdeni no pudelēm.”

Vietējais krāna ūdens ir derīgs, lai tajā mazgātos, taču to nevajadzētu izmantot maltīšu gatavošanai.

Krasa atšķirība starp Dobeli un Šarm eš Šeihu  

“Pirms pārvācos uz Ēģipti, es no Rīgas devos atpakaļ uz Dobeli. Tur nodzīvoju aptuveni divus mēnešus, jo gribēju būt tuvāk ģimenei un pavadīt vairāk laika kopā ar viņiem. Dobelē varēju dzert ūdeni no krāna.

Pēc tam es atbraucu uz Ēģipti, un te man jānes mājās ūdens pudeles un jādomā līdzi, kad beigsies ūdens krājumi. Ja tā notiks, tad nevarēšu atvērt krānu un uzvārīt ūdeni kaut vai tējai. Vajadzēs nopirkt ūdeni.”

Vai vietējo ūdeni nevar izmantot arī tējas vai zupas pagatavošanai? Baiba atbildēja: “Es neriskēju. Zinu, ka ir cilvēki, kas šeit novāra ūdeni un tad dzer, bet es labāk nopērku, lai pēc tam nebūtu problēmu.”

Mammu, lūdzu, sagādā man žāvētu vistu!

Ēģiptē pieejams plašs pārtikas preču klāsts, taču Baibai ik pa laikam pietrūkst Latvijā ceptas  rupjmaizes un žāvētas vistas. “Esmu beigusi ēst gaļu un jau kādu laiku to neēdu, bet mammai teicu: “Kad es braukšu mājās, tad, lūdzu, sagādā man žāvētu vistu!””

Ik pa laikam pilsētā parādās žāvētas vistas, arī soctīklos redzams, ka kāds tirgo, bet to garša ir citādāka, nekā bija ierasts Latvijā.

foto: no privātā arhīva

Latvijai ir sava īpašā garša

Savukārt rupjmaize Baibai pietrūkst, jo Ēģiptē lielākoties pieejamas tikai dažādas baltmaizes. “Ļoti bieži pilsētā ir dažādas maizes ceptuvītes, kur var nopirkt lētu maizi, bet pārsvarā tā ir baltmaize.” Lai gan atsevišķos veikalos var iegādāties arī citādu maizi, Baiba secināja: “Latvijai tomēr ir sava garša.”

“Bet te dzīvojot, kaut kā iemācos, ka ļoti daudz ko nemaz nevajag. Var dzīvot labi arī bez daudzām lietām.”

Ēģiptē jūtas drošāk nekā Latvijā

Kopumā Ēģipte ir droša valsts. “Es šeit jūtos drošāk nekā Latvijā. Arī pati Šarm eš Šeiha ir ļoti droša pilsēta. Iebraucot šeit no visām pusēm, ir kontroles. Pilsētā ir novērošanas kameras. Visur atrodas policija - gandrīz ik uz katra stūra.

Šeit tūristus ļoti sargā. Ja rodas kaut mazākās problēmas, tad droši var iet pie policijas, apsardzes, un tās ļoti ātri risina. Tūristi šeit ir liela prioritāte.”

Dzīvojot Šarm eš Šeihā, Baibai nav sajūtas, ka būtu nedroši vakaros doties ārā no mājokļa. Tiesa, jāņem vērā, ka vakaros, kad noriet saule, pilsētā notiek lielākās aktivitātes.

Var būt tik karsti, ka dators jādzesē saldētavā

“Vasarā bija briesmīgs karstums. Gāju dušā, un tur nebija aukstā ūdens – tecēja karsts ūdens. Šad un tad gaisa temperatūra pārsniedza 40 grādus.

Bija dienas, kad man vajadzēja datoru un telefonu likt saldētavā uz brīdi, jo nebija citu iespēju, kā tos atdzesēt. Kad tie atdzisa, ņēmu ārā un darbojos tālāk.

Lielākajā karstumā gāja uz veikalu

Karstums šeit bija diezgan traks, bet es arī iemācījos to izmantot. Visi teica, ka esmu nedaudz traka, jo gāju iepirkties tajā laikā, kad bija lielais karstums un neviens negāja uz veikaliem, tāpēc tajos nebija rindu. Tad nebija jācīnās ar burzmu. Karstajā laikā gāju un izdarīju lietas visur, kur parasti bija rindas.”

Baiba arī veiksmīgi pierada pie dienvidu valstīs valdošā diennakts ritma, kad dienas vidū ļaudis atpūšas, bet vakaros notiek liela rosība. “Jā, tas ir iegājies. Paguļu diendusu un nakti paņemu garāku. Agrāk ceļos – līdz ar saullēktu. Tādā ziņā esmu diezgan elastīga, man nav grūti pierast.”

Viegli nokārtot dokumentus

Ēģipte ir ne tikai droša, bet arī ērta valsts ārvalstu iedzīvotājiem. Piemēram, Baibai nebija nekādu problēmu ar dokumentu nokārtošanu, lai varētu ilgstoši dzīvot Šarm eš Šeihā.

“Ielidojot šeit, ja grib uzturēties ilgāk par 14 dienām, ir jānopērk vīza lidostā. Pēc tam jābrauc uz vīzu biroju. Man ir vīza sešiem mēnešiem, tāpēc reizi šajā periodā jāizbrauc no valsts un jādodas uz vīzu biroju.”

foto: no privātā arhīva

Ēģiptē smaida pat nesmaidīgie latvieši

Baiba Ēģiptē satiek daudz latviešu tūristu. “Par latviešiem bieži saka, ka viņi nesmaida, bet šeit viņi visi smaida! Viņi ir atvaļinājumā un priecājas! Ir jauki viņiem parādīt foršas lietas un redzēt priecīgus cilvēkus.

Reiz ar draugiem runājām par šo tēmu un nospriedām: kā šeit var nebūt laimīgāki cilvēki?” Baiba ikdienā sastopas ar daudz tūristiem, kas atbrauc priecīgi, laimīgi un smaidīgi. “Cilvēks jau no tā vien uzlādējas šeit vairāk.”

Saistībā ar neseno Izraēlas un palestīniešu konflikta saasināšanos Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi brīdinājumu par situāciju reģionā. Ministrija stingri iesaka izmantot uzticamas tūrisma aģentūras, plānojot ceļojumu un ekskursijas Ēģiptes teritorijā. 

"Ņemot vērā nestabilo drošības situāciju reģionā un Ēģiptes noteiktos pārvietošanās ierobežojumus valsts teritorijā, Ārlietu ministrija aicina neapmeklēt teritorijas 50 km attālumā no robežas ar Lībiju un Sudānu, izņemot tūrisma objektus Abu Simbelā. Ņemot vērā Ēģiptes armijas īstenoto pretterorisma operāciju un eskalāciju Gazas sektorā, Ārlietu ministrija stingri aicina ceļotājus neapmeklēt Sīnāja pussalas ziemeļdaļu," vēstī ministrija.