Cīņa vēl nav beigusies! Protesta pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas rīkotāji atklāj, kas notiks tālāk

Rīgā Doma laukumā pulcējās vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet protesta akcijas noritēja arī citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī -, kā arī ārvalstīs, tostarp Londonā, Parīzē, Vašingtonā un Toronto.

Rīkotāji uzsvēra, ka tas parāda sabiedrības vienotību un nelokamību iestāties par cilvēktiesībām un demokrātiju. Viņi atzīmēja, ka Saeimas lēmums uz gadu atlikt jautājuma izskatīšanu nozīmē, ka "cīņa vēl nav beigusies", un tiks turpināts darbs, lai "deputātiem vairs nešķistu iespējams rīkoties pretēji sabiedrības interesēm".

Centrs "Marta" cer, ka pieredzētā solidaritāte palīdzēs deputātiem saprast, ka "ar cilvēku dzīvībām, cieņu un valsts tēlu spēlēties nedrīkst".

Ceturtdien aizvadītās protesta akcijas izmaksas tiek lēstas 8350 eiro. Organizatori nodrošināja visu nepieciešamo pasākuma drošībai un norisei - gaismas, skaņu, skatuvi, ģeneratorus, apsardzi, medicīnisko palīdzību, rāciju īri. Tika nodrošināta arī plakātu druka, lai aicinājums piedalīties sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrību.

Visas izmaksas tika segtas no ziedojumiem, centra "Marta" līdzekļiem un uzņēmēju atbalsta. Sešu dienu laikā saziedoti 5140 eiro, kas nosedza lielāko daļu organizatorisko izmaksu. Ziedoja gan privātpersonas, gan uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas. Daļa līdzekļu tiks novirzīti "Marta" klientiem.

Protesta organizēšanā ieguldītas 432 stundas brīvprātīgā darba, piedaloties 15 nevalstiskajām organizācijām un citiem brīvprātīgajiem, informēja centra pārstāvji.

Kā ziņots, šoruden opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" Saeimā iesniedza likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un to atbalstīja ne tikai citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei" -, bet arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošajā koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Ar balsu vairākumu likumu izdevās pieņemt.

Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima šonedēļ prezidenta izbrāķēto likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, savukārt protests, kas notika ceturtdien, Doma laukumā pulcēja aptuveni 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" par aicinājumu Valsts prezidentam likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parakstījās vairāk nekā 67 000 cilvēku.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.