Psiholoģe Diāna Zande iedrošina jaunās māmiņas: "Iespējams, tu jutīsies vainīga, jo priecājies par atgriešanos darbā"

Domājot par abu vecāku atgriešanos darbā pēc ilgstoša bērnu kopšanas atvaļinājuma, var gadīties ieslīgt pozitīvisma purvā, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis un ģimene pie jaunās situācijas ātri vien pieradīs. Pozitīvisms par ļaunu nenāk, tomēr, ja viss nav gājis, kā plānots, neveiksme var novest pie sevis šaustīšanas. Lai no tā izvairītos, Diāna Zande iesaka rēķināties gan ar emocionāliem pārdzīvojumiem, gan praktiskām izmaiņām ģimenes dzīvē. “Svarīgi, lai gaidas būtu reālistiskas – jārēķinās ar strīdiem partnerattiecībās, emocionāliem pārdzīvojumiem no bērna puses, pastiprinātu stresu un daudz ko citu. Ja būsim gatavi tam, ka šis būs grūts posms, tad mazāk vilsimies. Diemžēl ar optimismu vien būs par maz,” skaidro Zande.

Sajūtu virpulis, kam jāgatavojas

Atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir dažādu sajūtu pārpilns laiks. Nereti tās mēdz būt pretrunīgas. Psiholoģe to pielīdzina straujajām emocionālajām svārstībām, ko sieviete piedzīvo pirmajā grūtniecības trimestrī. Kādas tās ir? No vienas puses, tu vari izjust prieku un saviļņojumu, ka varēsi veltīt laiku profesionālajai attīstībai, kas palīdzēs celt pašpārliecību, un tad ar jauniem spēkiem mesties atpakaļ mammas pienākumos. No otras puses, vari justies vainīga, jo izjūti prieku par atgriešanos darbā, kā dēļ pavadīsi mazāk laika ar mazuli. Tāpat vainas apziņu vari izjust arī par to, ka atvase turpmāk lielu dienas daļu pavadīs ar auklīti, bērnudārza audzinātāju, tēti vai vecvecākiem, ar kuriem kopā piedzīvos mirkļus, kurus tu palaidīsi garām.

Dažas māmiņas var just negatīvas emocijas arī vēlāk, kad darbā ir aizvadītas pirmās dienas vai nedēļas. Iespējams, viņas saprot, ka vairs nespēj veikt darba pienākumus ar tādu pašu jaudu kā pirms tam. Parasti šīs sajūtas gan rodas nevis tāpēc, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā būtu zaudētas iemaņas, bet gan tāpēc, ka māmiņa vairs nevēlas strādāt virsstundas. “Sievietes dzīvē gluži vienkārši ir notikusi prioritāšu maiņa, izvirzot priekšplānā savu labklājību un ģimenes dzīvi,” skaidro Zande.

Dažkārt māmiņas var arī kaunēties par to, ka, mēģinot žonglēt visas bumbiņas – darbu, attiecības, bērna audzināšanu un citus pienākumus –, rodas sajūta “es netieku galā tik labi kā citas”. Viens no bubuļiem, kas var raisīt tādas sajūtas, ir Instagram, kura saturs mēdz radīt maldinošu priekšstatu, ka citām sanāk, bet man ne, lai gan patiesībā arī viņas piedzīvo sarežģījumus, kuri gan paliek aizkadrā. 

Ne tikai tev, bet arī tavam partnerim jārēķinās ar spēku izsīkumu, nogurumu un bezspēcības sajūtu. Nereti to piedzīvo vecāki, kuri neatkarīgi no apstākļiem cenšas visus pienākumus veikt visaugstākajā kvalitātē. Citiem vārdiem sakot, perfekcionisti. Šīs sajūtas var mīties ar pacietības zudumu un biežāku aizkaitinājumu.

Savukārt pie pozitīvajām emocijām var pieskaitīt optimismu, gaidas un satraukumu par jauno dzīves posmu. Sevišķi tad, ja atgriešanās profesionālajā dzīvē sākas ar jaunu pagrieziena punktu karjerā, piemēram, jaunu darbavietu vai amatu.

Kaut arī pašām var šķist, ka šādi emocionāli kāpumi un kritumi ir dīvaini, tā nebūt nav. “Ir pilnīgi normāli, ka piedzīvotās emocijas nemitīgi mainās – pēc prieka un sajūsmas var iestāties vainas apziņa vai kauns,” psiholoģe mierina, piebilstot, ka ar to vajadzētu rēķināties.

Šīs ir tikai dažas no iespējamajām sajūtām, ko vari piedzīvot šajā laikā. Patiesībā emocionālā buķete var būt visai krāšņa, iespējams, pat tāda, kādu līdz šim nav piedzīvojis neviens cits, kurš dalījies savā pieredzē par šo laiku. “Lai gan ar šo pieredzi agrāk vai vēlāk sastopas visi vecāki, katrs to piedzīvo unikālā veidā. Nav vienas pieredzes buķetes, ko varētu uzskatīt par etalonu tam, kā šajā laikā jājūtas,” atklāj psiholoģe. Tev var rasties sajūta, ka esi iemesta emocijām pārbagātos amerikāņu kalniņos, un tikpat labi tu vari šo laiku izdzīvot arī pavisam mierīgi, bez lielām sajūtu svārstībām un pilnīgā līdzsvarā ar sevi, mazuli, partneri un apkārtējo pasauli.

Praktiskie soļi, par kuriem nevajadzētu aizmirst

Atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nozīmē nopietnas pārmaiņas, ko var dēvēt pat par krīzi. “Krīze ir situācija, kuru mēs nevaram atrisināt, izmantojot iepriekš pielietotos problēmu risināšanas paņēmienus, tāpēc jāatrod jauns veids, kā tikt ar to galā,” Zande skaidro. Ir svarīgi atcerēties, ka šis ir pārmaiņu pilns posms visiem ģimenes locekļiem, tāpēc, lai veiksmīgi tiktu tam cauri, ir nepieciešama vairāk nekā viena diena vai nedēļa. Psiholoģe brīdina, ka vidēji tie ir pāris mēneši līdz pusgadam, kuru laikā visi kopīgi izdzīvosiet gan priekpilnus, gan sarežģītus brīžus, līdz pie jaunajiem dzīves apstākļiem pieradīsiet.  

Līdz ar abu vecāku atgriešanos profesionālajā dzīvē neizbēgama ir arī jauna pienākumu sadale. Tā kā tu uzņemies vēl vienu lomu, kuru uz laiku biji atlikusi malā, jums abiem ar partneri nāksies atkārtoti pārdalīt kopīgos pienākumus. Kurš ņems slimības lapu, ja bērns saslims? Kurš vedīs mazo uz un no bērnudārza? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kuri būtu savlaicīgi jāpārrunā. Iespējams, sarunas laikā nonāksiet pie secinājuma, ka ir jāpārdala arī iepriekš šķietami sadalītie pienākumi, piemēram, bērna nolikšana gulēt, mājas uzkopšana, gatavošana, iepirkšanās un daudzi citi.

Tāpat ir svarīgi izveidot atbalsta grupu. “Reizēm vecāki iedomājas, ka ar visu spēj tikt galā paši, taču nereti, cenšoties sev un citiem pierādīt, ka tas ir iespējams, izsūc no sevis pēdējo sulu. Tas nenāk par labu ne pašai, ne partnerim, ne bērnam. Tāpēc ap sevi jāveido “ciems”, kam vajadzības gadījumā var lūgt gan praktisko, gan emocionālo palīdzību,” iedrošina psiholoģe.

Kad būsiet izveidojuši atbalsta grupu un vienojušies par pienākumu sadali, noteikti jāpadomā par laika plānošanu. Jāieplāno gan individuāls laiks kopā ar bērnu, gan laiks tikai sev, gan partnerattiecībām. “Laika plānošana palīdz saprast, ka ir lietas, kuras mēs varam un kuras nevaram izdarīt, un būt mierā ar to, ka realitāte šobrīd ir tāda, kāda ir,” piebilst Diāna Zande.

Tā kā šīs pārmaiņas ir liels notikums arī bērna dzīvē, jārēķinās, ka viņš var reaģēt dažādi. Ir mazuļi, kas izmaiņas uztver mierīgi un bez liekiem pārdzīvojumiem, bet ir arī tādi, kas māmiņas prombūtni un jauna cilvēka ienākšanu dzīvē var uztvert saasināti. Šī iemesla dēļ ir ieteicams bērnu jau laikus pieradināt pie tā, ka tagad vairākas stundas dienā, kamēr vecāki būs darbā, par viņu rūpēsies kāds cits. Jau vairākus mēnešus pirms atgriešanās darbā pamazām uzsāciet bērnudārza gaitas vai vairākas stundas dienā pavadiet kopā ar izvēlēto auklīti vai vecvecākiem, tā radot bērnam drošības sajūtu un pakāpeniski pieradinot pie jaunajiem dzīves apstākļiem. “Ja atstāsim to uz pēdējo brīdi, kad bērnam nāksies tikt galā ar vairākiem pārdzīvojumiem vienlaicīgi – gan ar to, ka blakus nebūs mammas, gan to, ka tagad par viņu rūpēsies kāds cits –, viņš var reaģēt saasināti, padarot šo laiku vēl grūtāku,” Zande skaidro, papildinot, ka šajā laika posmā bērna dzīvē nevajadzētu ieviest vēl citas būtiskas pārmaiņas, piemēram, podiņmācību.

Domājot par praktiskiem soļiem, Diāna Zande iesaka gan iepazīties ar valstī noteiktajiem atbalsta pasākumiem māmiņām, kuras pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriežas darbā, gan izstudēt uzņēmuma politiku šajā jautājumā un izmantot to.

Lai arī šis laiks var šķist sadzīvisku un emocionālu pārbaudījumu pilns, Diāna Zande atgādina, ka visas dzīves situācijas ir pārejošas un arī šis šķietami sarežģītais posms reiz beigsies, un līkumainais dzīves ceļš iztaisnosies. “Jūs iziesiet tam cauri, tāpēc ļaujieties dzīves pārmaiņām! Es no tiesas ticu, ka jums izdosies,” iedrošina psiholoģe.