Kurš pelna vairāk - "cīruļi" vai "pūces"? Zinātniekiem ir atbilde
Cilvēka diennakts ritms un ienākumu līmenis ir saistīti, atklājuši Somijas pilsētas Oulu Universitātes Medicīnas fakultātes un Oulu biznesa skolas pētnieki, sniedzot atbildi uz jautājumu, kurš tad pelna vairāk — “cīruļi”, kas agri mostas un agri iet gulēt, vai “pūces”, kas to dara vēlu?
Darbā izmantoti, piemēram, Somijas Nodokļu dienesta dati, ņemti vērā tādi faktori kā izglītība, dzīvesveids, ģimenes stāvoklis, darba pieredze, veselības stāvoklis, profesija, dzīvesvieta un daudzi citi. Septiņu gadu pētījumā, kura rezultāti publicēti “Economics & Human Biology” žurnālā, secināts, ka “cīruļiem” ir lielākas izredzes saņemt labāku atalgojumu salīdzinājumā ar “pūcēm”.
Komentējot iegūtos datus par ienākumu atšķirību, pētnieki paskaidroja, ka “pūces” ir vairāk tendētas uz neveselīgām lietām, piemēram, alkohola lietošanu, smēķēšanu, zemu fizisko aktivitāti, neveselīgu diētu, viņiem ir vairāk raksturīgs augsts ķermeņa masas indekss un viņi vairāk laika pavada pie datora vai telefonā ārpus darba vai mācību laika. Šāda sakarība galvenokārt tika atklāta pētītajā brieduma gadu vīriešu grupā.
“Pūcēm” ir tendence “uzkrāt mazāku cilvēcisko, sociālo un veselības kapitālu. Vidēji ņemot, mazāka darba pieredze un sliktākas izvēles saistībā ar veselīgu dzīvesveidu ir saistītas ar zemākiem ienākumu līmeņiem pusmūžā,” uzskata Oulu Biznesa skolas pētnieks Endrū Konlins. Piemēram, noskaidrots, ka brieduma gadu vīriešu grupā “cīruļi” vidēji pelna par 4 procentiem vairāk nekā “pūces”.
Pētījuma autori uzskata, ka minētajiem novērojumiem ir būtiska sociāla un ekonomiskas nozīme, jo izpētīto personu grupā 11 procenti bija “pūces”. Turklāt Somijā tradicionālais darba dienas ilgums ir no plkst. 8 rītā līdz plkst. 16 pēcpusdienā, tādējādi tie, kam grūti agri pamosties, ir mazāk produktīvi, viņiem mēdz būt miega problēmas, turklāt viņu maksimālās produktivitātes periods var lielā mērā nesakrist ar darba laiku. “Tādējādi ir svarīgi atrast risinājumus, lai atbalstītu vakara tipa personu veselīgāka dzīvesveida izvēles,” uzskata Oulu Universitātes arodveselības profesore Lēna Ala-Mursula.
Autori gan uzsver, ka pētījuma rezultāti nenozīmē, ka “pūcei” noteikti būs zemāks atalgojums, un cer, ka šajā jomā pētījumi tiks turpināti.
