Grima meistare Elīna Liepa piepilda sapni par stjuartes darbu un dzīvi Itālijā: "Vajag darīt, un tad viss izdodas!"

“Man jau no bērnības patika mammas lūpu krāsas, smaržas un citas burvīgas sieviešu skaistumlietas. Man allaž līdzi bija mammas meikapa somiņa – laikam vienmēr skaistumkopšana bijusi manējā. Un vienmēr paticis daiļo dzimumu uzkrāsot, safrizēt. Mācījos meikapa kursos Rīgā, tad bija darbs L’Oreal, kas arī bija laba skola. Tāpat veikalā Bohēma darbojos ar šīm lietām,” Kas Jauns Avīzei stāsta Elīna.

Ūdenī ar visām drēbēm

Otrs Elīnas sapnis bija ceļošana, kā ķeksītis, kas noteikti jāizmēģina. Šis mērķis aizveda līdz stjuartes darbam lidsabiedrībā Ryanair Anglijā.

Vispirms bija aviācijas skolā Īrijā, netālu no Dublinas, bija divu mēnešu mācības, no rīta līdz vakaram un ļoti stingri. “Man grūtākais bija peldēšana, bet pārvarēju sevi un lēcu iekšā ūdenī. Stjuartei obligāti jāprot peldēt, jo var būt visādi gadījumi. Pat izdzīvošana. Ūdenī metāmies iekšā arī ar visu apģērbu, mācījāmies glābšanas darbus. Tas mani rūdīja, un es pārvarēju savas bailes,” atklāj Elīna.

Pašā darbā bija ļoti interesanti, katru dienu arvien jauni cilvēki. “Protams, nav jau tikai skaistā puse, grūtumi arī ir,” atzīst Elīna. Stjuartes darbs ir diezgan smags, un pašai šķietot, ka tagad to vairs nevarētu paveikt. 

Pie Stanstedas lidostas atrodas ciemats, kur dzīvo stjuartes un piloti, ļoti liels kolektīvs – ap 800 cilvēkiem. “Katru dienu varēju lidot kopā ar kādu citu kolēģi. Man bija daudz draugu no Lietuvas, Polijas, Īrijas, Itālijas, Čehijas un citām Eiropas valstīm, visi strādāja šajā aviosabiedrībā.”

Cauri vētrai un zibeņiem

Visai bieži rodas dažādas sarežģītas situācijas. “Lidojām uz Itāliju, Palermo, un lidmašīnā iespēra zibens, viss bija caurumos. Nosēžoties kapteinim pat logs iekrita iekšā. Itāļi īsti precīzi nepateica augstumu, kapteinis pats izlēma, lidojām cauri vētrai, saprata, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Īsti pat lidlaukā nevarējām nolaisties,  iespēra zibens, cilvēki kliedza, garām paskrēja apaļa bumba. Sapratām, ka kaut kas nav kārtībā, dzirdējām visas skaņas, bet pasažieriem jāsaka, ka viss ir labi,” Elīna atceras piedzīvotās šausmas. Laimīgā kārtā pilots bija pieredzējis.

Gulēja ar visu frizūru

Nereti  pasažieri lidmašīnā ģībuši, iespējams, no rīta nav brokastojuši, ir uztraukums, tas  viss ietekmē. Ir arī cilvēki, kuriem ir ļoti bail lidot, un Elīna pat sēdējusi visu lidojuma laiku līdzās, jo nevar zināt, kā šāds cilvēks rīkosies. Reiz kāda fobijas mocīta meitene pēc lidojuma viņu sirsnīgi apskāvusi un pateikusi paldies.

Elīna atzīst, ka trijos naktī izskatīties perfekti nebijis viegli. “Neviens matiņš nedrīkstēja izspraukties no frizūras, vajadzēja veidot glītu copīti. Vajadzēja lūpu krāsu ar nagu laku saskaņot. Zeķbiksēm obligāti bija jābūt miesas krāsā, citus toņus nedrīkstēja. Kurpēm vajadzēja noteiktu augstumu papēžiem, bija melnas laiviņas. Jebkurā laikā varēja piezvanīt, un stundas laikā bija jābūt gatavai lidojumam. Gulējām ar visām frizūrām – ja nu kas notiek? Mani gan šajā laikā neizsauca.”

Elīnai patika stjuartes darbs, bet sākās problēmas ar muguru, nebija viegli daudzas stundas uz obligātajām augstpapēžu kurpēm un katru rītu celties pulksten trijos vai četros no rīta. “Nekad arī nezini, cikos būsi mājās. Tad ģimeni ir diezgan grūti plānot.”

Uz sapņu zemi

Strādājot par stjuarti, Elīna visbiežāk lidoja uz Itāliju, un šī valsts viņai ir īpaši tuva. Vēl Latvijā dzīvojot, viņa biju sākusi mācīties itāļu valodu, pat nezinot, ka kādu dienu dosies uz šo skaisto zemi.

“Atradu profesionālu meikapa skolu, dzīvesvietu un ar čemodānu rokās devos uz Milānu. Veselu gadu mācījos turienes Art and Stage, Hair Makeup skolā. Pasniedzēji skrupulozi katrai lietai veltīja ļoti lielu uzmanību, visā vajadzēja ļoti rūpīgi iedziļināties. Mūsu meikapa pasniedzēja bija strādājusi pie slavenā itāļu režisora Federiko Fellīni. Mācībiestāde bija specifiska, pēc tam varēja strādāt ar filmu un teātru aktieriem, bet vēl papildus bija jāmācās. Mani šī iespēja neinteresēja,” Elīna atzīst, ka sākumā mīnuss bijis, ka pati vēl īsti nerunāja itāliski, taču skolā apguvusi arī valodu. 

“Kladē es visu pierakstīju, tulkoju, man bija jāmācās dubultā. Tomēr tas bija sapņa piepildījums. Itāļu valodas pasniedzēja par mani smējās, jo man bija ļoti laba gramatika, bet kautrējos runāt. Nevarēju izteikt garos vārdus, visus artikulus, bet eksāmenu  nokārtoju labi. Itāļu valoda nav viegla, un īsti iemācījos runāt tikai tad, kad jau strādāju. Bija reizes, kad vārdus rakstīju uz lapiņas, bet tur galvenais – smaidi! Kad kaut ko pateicu latviski, itāļi iesaucās – ak dievs, cik grūta valoda!”

Klientes kļuvušas par draudzenēm

Toreiz skola uz gadu maksāja vairāk nekā 2000 eiro, un vēl pašai vajadzēja pirkt labu kosmētiku. Tagad cenas vēl augušas. Pēc skolas Elīna Milānā sāka strādāt SPA salonā – likusi skropstas, veidojusi grimu, papildus izmācījusies masāžas, parādījās ļoti daudz klientu, un sākusi strādāt kā pašnodarbinātā salonos.

“Es arī veidoju meikapus modes skatēm, bet tas bija diezgan stresains darbs, vairāk strādāju ar privātiem klientiem. Itālietes ir ļoti koptas, atvērtas visam jaunajam, īpaši  interesanti bija kāzu meikapi – ir skaisti burvīgajā mirklī būt klāt. Dienas grims ir vienkāršāks, nekas sarežģīts, kāzām – kaut kas glamūrīgāks. Daudzas bijušās klientes no Itālijas man palikušas kā draudzenes, katru gadu braucu ar viņām satikties. Kovida laikā gan šie kontakti nedaudz pārtrūka. Uz Latviju gan viņas nebrauc ciemos, labi esot savā zemē.”

Dzīves baudītāji

Elīna Itālijā nodzīvoja astoņus gadus. Viņai patīk mazās Itālijas pilsētiņas, kur var izbaudīt īsto garšu, iziet mierīgā pastaigā gar nelielajām mājiņām, baudīt neatkārtojamo  saldējumu.

Milāna ir ļoti steidzīga pilsēta, ir rūpniecība, augstā mode, finanses, ārpus tās jau ir cita aura. “Man ļoti patīk arī pati valsts. Itāļi ir ļoti atvērti, dzīvespriecīgi cilvēki, bauda dzīvi. Paši gan saka – pirms eiro ienākšanas mēs bijām tik bagāti! Man gan šķita, ka viņi tāpat ļoti labi dzīvo. Katru vakaru itāļi ir ārpus mājām, vakariņo restorānos, kuri vienmēr ir pārpildīti un vietas iepriekš jārezervē. Pirms vakariņām ir kokteiļu laiks – viņiem ļoti svarīgas ir sarunas,” novērojusi Elīna.

“Aizbraucot turp un iepazīstot Itāliju, es nezinu nevienu cilvēku, kuram tur nepatiktu. Varbūt kādam šķiet, ka turienieši ir ļoti skaļi, bet man tas patīk un es viņus saprotu. Viņiem ir svarīgi skaisti un gaumīgi uzklāt galdu ar brīnišķīgiem traukiem. Kad itāļi rīko vakariņas, pulcējas 15 līdz 20 cilvēki. Viņiem ir īpaša vīna baudīšanas tradīcija, picu ēšana. Itāļi ir ļoti emocionāli pēc dabas. Ja sieviete izskatās labi, tā arī pateiks, pat svešai. Uz ielas var arī teikt, piemēram,  komplimentu – tev ir ļoti skaista somiņa.”

Prieks iepriecināt

Elīna devusies meikapu veidot arī pie itālietēm mājās. “Daudz grāmatu, pie sienām mākslinieku darbi, galvenokārt visur senatnīgs stils, kas mani ļoti uzrunā. Viņi savas dzīvesvietas prot iekārtot ļoti interesanti un gaumīgi.”

Elīnas darbā galvenais ir smaidoša sieviete. “Kad uzliek skaistu grimu, viņas jūtas pašpārliecinātākas, un man pašai ir liels prieks, ka varu iepriecināt. Meikapa veidošana ir atkarīga no sievietes personības, veidojot man tas ļoti smalki ir jājūt. Tas nav vienkārši: ņemam un tik krāsojam! Pirmais ir uzzināt sievietes vēlmes, protams, var arī mazliet pakoriģēt. Ļoti svarīgi ir ieklausīties savā klientē. Manuprāt, arī Latvijas sievietes ir ļoti skaistas, koptas, bet esam atturīgākas nekā itālietes, klusākas, piezemētākas. Itāliete var pienākt pie nepazīstama cilvēka, sākt runāt un stāstīt par savu dzīvi.”

Tagad Elīna ir atgriezusies Latvijā, savā vismīļākajā vietā pasaulē, bet nekad neizslēdz, ka varētu atgriezties Itālijā, savā sapņu zemē. “Es savulaik visā metos iekšā pat bez valodas zināšanām. Vajag darīt, un tad viss dzīvē sakārtojas un izdodas!” uzsver enerģiskā liepājniece.

Meistares ieteikums

Katrai sievietei grims jāpiemeklē individuāli, tas ir mākslinieka radošs darbs. “Vasarā sievietēm es ieteiktu kaut ko vieglu, no tonāliem krēmiem neko smagu. Galvenais, lai krēmu sastāvā ir SPF (Sun Protection Factor, saules aizsardzības faktors), tas ir ļoti svarīgi pret kaitīgo saules starojumu. Tonālie krēmi tagad ir ļoti viegli, izmantojami arī vasarā, un tos pat nevar ievērot, dod vieglu tonējumu. Ir māksla izveidot grimu, kas neizskatās kā grims,” saka Elīna. Viņai pašai visvairāk patīk vakara grims, tur vislabāk var izpausties.