Diāna Zande: "Ja kāds lepojas, ka vairākus gadus nav ņēmis atvaļinājumu, man rodas jautājums"
Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Diāna Zande ir pārliecināta, ka cilvēks, kurš prot atpūsties, māk arī produktīvāk strādāt. “Es esmu pret lepošanos ar to, ka cilvēks jau vairākus gadus nav ņēmis atvaļinājumu. To dzirdot, man rodas jautājums – kā tu vērtē sava darba un dzīves kvalitāti?”
“Viens no skaistākajiem teicieniem par cilvēka vajadzībām vēsta – atpūta piederas pie darba tāpat kā plakstiņi pie acīm. Tā autors ir Rabindranats Tagore, kurš jau pagājušā gadsimta sākumā saprata, ka atpūta nav greznība. Tā ir vajadzība, lai mēs būtu veseli un spējīgi darboties,” teic psihoterapeite.
Plānot vai ļauties?
Mēs esam tik dažādi – dzelžaini plānotāji un tādi, kuriem patīk, ja vējš iepūš burās un aizved neplānotos ceļos. Ja tu sevi pazīsti, tad zini, kā izturēties pret atvaļinājumu. Ja tev ikdienā patīk, ka viss ir saplānots un skaidri zināms, tad, visticamāk, tu arī rūpīgi plāno brīvdienas – esi ierēķinājusi tām naudu, zini, kur dosies kur un nakšņosi kopā ar ģimeni vai draugiem. “Gribu rosināt atstāt atvaļinājumā vietu arī nenoteiktībai – pat tad, ja tā ir neliela. Atvēli vienu dienu, kuras laikā darīsi to, ko tieši todien gribēsi,” iesaka Diāna Zande.
Tāpat der paturēt prātā – tas, ka atvaļinājums ir saplānots pa minūtēm, nenozīmē, ka pie šī plāna dzelžaini jāturas, jo plāni var arī nogurdināt.
Atceries, ka atvaļinājums – tas ir prieks, vaļošanās, baudīšana, nevis darbs ar nosaukumu atpūta.
“Kad 90. gados mums beidzot parādījās iespēja doties uz ārzemēm, daudzi savos ceļojumu plānos bija iekļāvuši tik daudz apskates objektu, ka izpalika baudīšana. Ļauties baudīšanai nenozīmē, ka plāns ir izgāzies vai atvaļinājums ir slikti saplānots. Tas nozīmē, ka mēs nevaram visu ieplānot, un to arī nevajag darīt,” mudina Diāna Zande.
Savukārt, ja tev patīk nenoteiktība, ja labprāt dodies tur, kur acis rāda, un allaž esi gatava piedzīvojumiem, svarīgi pārliecināties, ka tāpat jūtas arī tie cilvēki, ar kuriem kopā vadi savas brīvdienas. Ja grasies atvaļinājumu pavadīt kopā ar cilvēku, kuram ir svarīgi zināt, kur viņš gulēs, un būtiski tam ieplānot finanses, tad jāmeklē kompromiss. Daļu atvaļinājuma vari pavadīt tā, kā tev patīk, bet daļu saplānot kopā ar partneri un/vai bērniem.
Pārslēgties, izbaudīt, pieslēgties
Mēs esam pakļauti dažādiem ritmiem – gadalaiku, diennakts, aktivitātes un atpūtas. Katrs cilvēks atšķirīgu daudzumu fiziskā, emocionālā, kognitīvā spēka atdod savam darbam, un pretī jāliek laiks, kas nepieciešams, lai pēc tam atpūstos. Lielākajai daļai pēc mērenas slodzes vajag mērenu atpūtu, pēc lielas slodzes – garākas brīvdienas.
Proti, jo intensīvāks bijis darba periods, īpaši, ja tas ir intelektuāls darbs, kas prasa emocionālu atdevi un saistīts ar lielu stresu, jo svarīgāka ir atpūta pēc tam.
Ja tu esi labā kontaktā ar sevi, tad saproti, cik bieži un cik garas brīvdienas tev nepieciešamas. Tas nozīmē arī to, ka nedēļas nogalēs tu patiešām atpūties, nevis strādā, garās brīvdienas un valsts svētkus izmanto atpūtai, nevis visdažādāko darbu paveikšanai mājās, kas latvietim ir ārkārtīgi raksturīgi, jo – viens darbiņš ir atpūta no cita darbiņa.
Ja runājam par atvaļinājumu, nevis valsts noteiktām brīvdienām, lielākajai daļai cilvēku nepieciešamas vismaz divas nedēļas atvaļinājuma vienā piegājienā, jo pirmās dienas paiet, pārkārtojoties uz brīvdienu režīmu no lielā darba tempa, kas pirms atvaļinājuma parasti palielinās. Pārslēgšanās periodā, kas var aizņemt vienu divas dienas, tu vēl atceries ar darba ikdienu saistītus jautājumus. Šī fāze var ieilgt, ja atvaļinājuma pirmajās dienās esi ieplānojusi paveikt virkni nepatīkamu darbu, ko nemitīgi atliki. Tas attiecas uz dažādu dokumentu sakārtošanu valsts un pašvaldību iestādēs, vizītēm pie ārsta un tamlīdzīgām lietām.
Svarīgi sev uzdot jautājumu – kāpēc man ir uzkrājies tik daudz neizdarītu lietu?
Vai tu tiešām strādā tādu darbu, ka nevari paņemt pauzi, lai to sakārtotu, vai arī tev tik ļoti negribas noņemties ar šiem jautājumiem, ka tu tos nemitīgi atliec un dari laikā, kas domāts patīkamai atpūtai?
Ja tu atvaļinājumā kārto lietas, kas tev nav patīkamas, var pienākt brīdis, kad atvaļinājums tev nesaistīsies ar atpūtu, bet gan ar nepabeigtu remontu vai nesakārtotiem dokumentiem.
Pa īstam atvaļinājums un tā baudīšana sākas brīdī, kad tu par darbu aizmirsti un izjūti patiesu prieku. Šī ir visgarākā atvaļinājuma fāze, kurai seko noskaņošanās tam, ka būs jāatgriežas darbā. Katrs to dara citādi – kāds nopērk našķus, ko aiznest kolēģiem, cits iepriekšējā vakarā izgludina drēbes, ko vilkt uz darbu, vēl kāds saplāno pirmo darba dienu.
Bet te ir zināma robeža – ja tu atvaļinājumā mēdz iedomāties par to, cik nepatīkami būs atgriezties darbā, tad ir vērts apsvērt ideju darbu mainīt.
Ja darbs patīk, parasti tu tajā atgriezies ar prieku un jauna spēka pilna.
Sarkanās līnijas. Novelc un ievēro!
Diemžēl netrūkst tādu cilvēku, kuri atvaļinājumā tā arī nepiedzīvo lielisko brīvdienu sajūtu, jo ik pa laikam atbild uz kolēģu vai priekšnieka zvaniem vai arī paši zvana un jautā, vai darbā viss ir kārtībā. Tas ir jautājums par robežām no abām pusēm – tavas un kolēģu vai priekšnieka. Atvaļinājums nozīmē, ka brīvdienās tu neeksistē saviem kolēģiem un darba jautājumiem – tieši tāpat kā tu neeksistētu, ja būtu no šī darba aizgājusi. Un nav nekāda pamata uzskatīt, ka uzņēmums noies pa burbuli, ja tu divas nedēļas nebūsi sasniedzama, vēl vairāk, ja neesi vadītāja, bet gan padotā.
Iedomājies situāciju – tu sēdi ziedošā terasē, malko gardu kokteili, un pēkšņi zvana kolēģe, kura nevar atrast kādu mapi.
Viss. Ar to pietiek, lai tu būtu izsista no atvaļinājuma sajūtas un domās nonāktu darbā. Diemžēl tā mēdz darīt arī vadītāji, īpaši nelielu uzņēmumi īpašnieki, kuri ar lielām grūtībām izveidojuši savu biznesu un neatceras, ka darbinieki nav viņu īpašums, bet strādā par naudu. Ja darba devējs vēlas, lai darbinieks strādā pēc darba laika, nedēļas nogalēs vai atvaļinājumā, tad par to ir papildus jāmaksā.
Mūžīgā nepadarīto darbu kaudze
Atvaļinājums – tas nozīmē, ka tu dodies atpūtā un zini, ka atgriežoties tavs rakstāmgalds nebūs apkrauts ar nepadarītajiem darbiem. Diemžēl ir darba devēji, kuri saviem darbiniekiem to nespēj nodrošināt. Ko tādā situācijā darīt? Jau ejot atvaļinājumā, noskaņojies, ka atgriežoties tevi gaidīs nepadarīti darbi. Tev tie visi nav jāizdara uzreiz, bet citu pēc cita, tieši tāpat kā klientus pēc kārtas apkalpo pārdevēja lielveikalā. Svarīgi apzināties, cik daudz vienas dienas laikā, rūpīgi strādājot, tu vari izdarīt.
Atvaļinājuma šlepe
Atvaļinājuma sajūtu var pagarināt, apmānot savas smadzenes. Ja tu domā par labo un patīkamo, smadzenes uzskata, ka tas patiešām notiek. Līdzīgi ir ar nepatīkamām lietām – ja tu par tām domā, smadzenes uzskata, ka tās notiek. Abos gadījumos smadzenes sūta signālus, un tu jūties vai nu priekpilna, vai arī draņķīgi.
* Tāpēc stāsti citiem par savu atvaļinājumu!
Šovasar es pie jūras skatījos tik daudz saulrietu; es atradu izcilu gaileņu vietu; es atklāju Florenci un sajutos kā īstena renesanses dāma!
Un tas pagarinās ne vien tavu prieku, bet ļaus justies labāk arī tiem, kuriem stāsti.
* Skaties atvaļinājuma fotogrāfijas.
* Ja esi bijusi ceļojumā un nopirkusi garšvielas, katru reizi, kad tās izmanto, atceries savu atvaļinājumu.
* Kad ir pagājuši vairāki mēneši, sāc funktierēt par nākamo atvaļinājumu. Tas atkal liks tavām smadzenēm domāt, ka esi atvaļinājumā.
* Skaties raidījumus un filmas par ceļojumiem un brīvdienām, kādas vēlies piedzīvot.
Svarīgi!
Ievēro mierīgas pārslēgšanās noteikumu. Pēdējai darba dienai pirms atvaļinājuma vajadzētu būt pēc iespējas mierīgākai. Arī pēdējai atvaļinājuma dienai jābūt mierīgai. Tu neko neiegūsi, ja desmitos vakarā nolaidīsies Rīgas lidostā un nākamajā rītā astoņos jau būsi darbā ar nevainojami safēnotiem matiem.
