“Katram bērnam ir jābūt iespējai piedzīvot vecākus pa vienam, nevis tikai barā!” Ansis Bogustovs stāsta, kā pavadīt vasaru kopā ar bērniem
foto: no privātā arhīva
Bogustovu ģimenē ierasts vasaras pavadīt aktīvi.
Bērni

“Katram bērnam ir jābūt iespējai piedzīvot vecākus pa vienam, nevis tikai barā!” Ansis Bogustovs stāsta, kā pavadīt vasaru kopā ar bērniem

Gunita Krilova

Mammamuntetiem.lv

Žurnālists Ansis Bogustovs kopā ar sievu Jolantu audzina četrus bērnus: Martu (18), Ritu (16), Dāvi (14) un Sofiju Annu (10). Kā daudzbērnu ģimenei izdodas sabalansēt kopā būšanu vasarā un kā vecākiem pārdzīvot, ja bērniem ne vienmēr iet pie sirds vecāku izvēlētās aktivitātes?

“Katram bērnam ir jābūt iespējai piedzīvot vecākus...

Par to Mammamuntetiem.lv sarunājās ar Ansi Bogustovu.

“Es esmu prasīgais tētis un noteikti, ja arī izplānoju saviem bēriem kādas vasaras aktivitātes, tad ļoti skatos, kas tās ir!” Ansis sarunu iesāk visai strikti. Nekādi šovi, nekādas izklaides, kas notrulina bērnu prātu un neļauj pašiem radoši izpausties. Tāpat viņš uzsver, ka neuzskata, ka bērni vasarā obligāti jāsūta uz nometni, lai vecāki varētu atpūsties. “Vecāki nereti tērē tik daudz naudas, lai tikai kāds viņu bērnu izklaidētu! Neciešu nometnes, kas nogalina bērnu radošo darbošanos un ieliek kastītē,” viņš teic. Hm, kas tad ir ģimenes vienojošais un pamata elements vasarās? Izrādās – būšana dabā, būšana kopā un ceļošana. 

“Nav jau man viss tik ideāli,” pēc laika noteic žurnālists. “Reizēm bērni mani ienīst par manis sagatavoto vasaras “obligāto literatūru”,”

viņš noteic un paskaidro – ar “obligāto literatūru” domāti dažādi braucieni ģimenei kopā, kas noteikti nav vienkārši pludmales kūrortu apmeklējumi. “Dažreiz tā čīkstēšana ir jāiztur!” vēlāk viņš teiks, stāstot par to, kā sadzīvot ar to, ka ne vienmēr bērni izrāda sajūsma par vecāku saplānotajām aktivitātēm.

Ģimenes braucieni – vasaras “obligātā literatūra”

Žurnālists teic, ka viņš ar sievu sastāda ģimenes aktivitāšu plānu un lielā mērā ņemot vērā dažādus kultūras notikumus. Tāpat sākumskolas vecumā bērniem ir bijusi nosacīti obligātā angļu valodas nometne – tas ir kā foršs tusiņš ar mācību elementu. Jau vairākus gadus šajā “obligātajā literatūrā” ietilspt arī 3x3 nometnes, uz kurām dodas visa ģimene, kā arī braucieni uz dažādām Latvijas pilsētām. “Liepāja, Kuldīga, Cēsis – tur braucam katru vasaru! Cēsis vasarā ir mākslas festivāls, tur interesanta vasaras programma – mēs braucam ar mērķi nogaršot mainīgo saturu, kas ir izstāžu zālēs. Ja bērniem galīgi tas apnīk, Cēsīs ir arī zinātkāres centrs ZINOO, kas patīk bērniem,” teic Ansis un apstiprina, ka braucieni ar pievienoto vērtību ir veids, kā ģimene pavada laiku kopā.

Izturēt čīkstēšanu

Četru bērnu tētis gan atzīst, ka ir brīži, kad viņiem kā vecākiem ir grūti izturēt bērnu čīkstēšanu, jo ne vienmēr visus bērni dodas ar entuziasmu. “Citreiz bērni ienīst mani par to obligāto literatūru! Un jā, arī man ir grūti izturēt to čīkstēšanu, bet dažreiz vecākiem ir jāpārvar to pirmo stundu čīkstēšana, jo tad, kad bērns ierauga to galamērķi, piemēram, stalaktītu alas, viņam ir tāds pārsteigums un gandarījums! Un tad, kad bērns to redz un novērtē, tad man ir tāds – aleluja brīdis!” pieredzē dalās Ansis. Viņš arī atklāj, ka tomēr ļoti svarīgi ir sabalansēt, lai ceļojumā būtu gan vecākiem interesantas lietas, gan lietas, kas patīk bērniem. Vērojot vecākos bērnus, Ansis jau ir sajutis gandarījumu, kad bērni jau paši izvēlas ceļojumos apskatīt kādas kultūrvēsturiskas vietas. 

“Tie ir sirdi sildoši momenti, kad es redzu, ka bērni paši labprāt izvēlas ne tikai sēdēt pludmalē, bet arī aiziet uz kādu baznīcu vai muzeju!” tā Ansis.

Bērnu organizētās nometnes

Ar īpašu prieku un lepnumu Ansis stāsta par nometnēm, ko viņa paša bērni organizē… jā, citiem bērniem, saviem vienaudžiem! “Tie ir īsti vasaras piedzīvojumi. Mums ir māja ar dārzu Bauskā, kur apkārt ir daudz apskates objektu. Jaunieši cep desas ugunskurā, brauc ar riteņiem, izplāno pārgājienu maršrutus, brauc ar upi pa plostu izdomā dažādas aktivitātes, kas var nebūt komercializētas! Mūsu kā vecāku pienākums ir parūpēties par drošību un kritiski pārskatīt aktivitāšu saturu, palīdzēt ar budžetu, kas ir visai pieticīgs – jāsamaksā vien ieejas maksa muzejos un jāparūpējas pa ēdieniem, desiņām, pret odu krēmiem un tamlīdzīgām lietām. Es redzu, ka šādi bērni piedzīvot superīgas draudzības un piedzīvo īstu lauku romantismu – guļ lauku šķūnī un skatās zvaigznes augustā. Es apzinos, ka mums ir visa šī infrastruktūra un labprāt pieņemam citu ģimeņu bērnus,” pieredzē dalās Ansis un min, ka pilsētas un tiešsaistes vides pieradušiem bērniem ir tik svarīga kā būšana dabā ar izdzīvošanas skolas elementiem vai dažādu prasmju pamatu apgūšana. “Luksusa viesu nams bez mušām – tas nebūtu tas!” uzskata četru bērnu tētis.

Brauciens ar vienu bērnu

Tomēr daudzbērnu ģimenes dienas ritms varētu būt gana straujš. Kā veltīt uzmanību katram bērnam? “Mēs mēdzam tā darīt, ka uz nedēļas nogali izbraucam mazā ceļojumā ar vienu bērnu – daudzbērnu ģimenēs ir grūtāk veltīt laiku bērniem, bet es uzskatu, ka katram bērnam ir jābūt tiesībām un iespējām piedzīvot vecākus vienatnē pa vienam nevis tikai barā. Darām tā, ka brauc vai nu tikai abi vecāki un viens bērns vai viens vecāks un viens bērns. Daudzbērnu ģimeņu kontekstā tas ir ļoti svarīgi!” uzsver Ansis.

Viņš arī norāda, ka, piedzīvojot ceļojumus, bērni redz un vēro, kā vecāki tos plāno. “Bērni jau redz, ka tas nekrīt no gaisa – viņi redz, cik viss maksā un kā vecāki izdomā un menedžē izmaksas – neguļam lepnākajās viesnīcās, bet pilsētas nomalēs, varbūt kādā dzīvoklī, kur kādas jāguļ uz matracīša. Tad bērni redz, ka svarīgākais ir, ka viņš ir bijis tajā zemē, baudījis to kultūru, nevis dzīvojis lepnākajā viesnīcā. Ceļošana ir pieredzes gūšana un nebaidīšanās – kaut vai nogaršot nezināmu ēdienu!”.

Pēc latviskās mikroshēmas – uz 3x3 nometnēm

Kā obligāti ģimenes pasākumi vasarā Bogustovu ģimenei ir 3x3 nometnes. Kas īsti ir 3x3? Tas ir pasaules latviešu ģimeņu saiets, kur 3x3  nozīmē, ka tur piedalās trīs dažādas paaudzes. “Tā ir nedēļa, kad var sajust arī mazliet no vecmāmiņas pūra lādes. Tā ir kustība, kas radās 80-tajos gados Amerikā, kad latvieši sajuta, kad jaunākajās paaudzēs sāk izzust latviskās vērtības. Caur šo nometni tiek nodotas valodas un amatu prasmes. Nometnē var mācīties, piemēram, kā uzlakt gredzenu, uzaust prievīti, iemācīties spēlēt kokli. Nevis lai nopirktu, bet iemācīties to pagatavot! Pieaugušajiem notiek izzinošas darbnīcas. Un vecākiem ar laiku rodas tik liels gandarījums, ka bērni pēc tam pārņem šīs latviskās vērtības. Viņiem tā ir kā mikroshēma, kas ielikt jau no bērnības. Pat ja bērni nedzīvos Latvijā, viņi varēs izskaidrot un modernā veidā pasniegt to, kas ir latvietība, kas ir Latvija,” ieskatu šajās nometnēs iezīmē Ansis. Viņš zina stāstīt, ka bieži nometnes notiek arī ārpus Latvijas un arī tās ģimene apmeklē – ir apmeklēta gan Īrija, Austrālija, Norvēģija, Amerikas Savienotās Valstis. Brauciens uz nometni tiek apvienots ar ceļojumu. 

Ansis uzsver, ka šīs nometnes nav domātas tikai fanātiskiem latviešu tradīciju turētājiem – tās ir domātas jebkurai ģimenei, ne tieši ārzemju latviešiem. 

“Agrāk tas bija ārzemju latviešu saiets, bet šobrīd tas ir kā Latvijas ģimeņu saiet. Nometne ir domāta jebkurai ģimenei, kam interesē apgūt latviskās paražas. Tajā ir visām paaudzēm piemērotas aktivitātes nedēļas garumā, laiks dančiem visas nakts garumā, notiek novada izpēte. Tā ir kā ideālās Latvijas satikšana uz nedēļu.