VIDEO: bildinājums visas Latvijas priekšā. Kā klājas pēc “Mūžīgā dzinēja” jāvārdu teikušajai Agnijai un Raineram
Nupat aizvadītajos dziesmu un deju svētkos bez skaistajiem priekšnesumiem bija vēl kāds saviļņojošs notikums. Liepājas universitātes tautas deju kopas “Banga” dejotājs Rainers Miezītis lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” noslēgumā visu acu priekšā bildināja savu iecerēto – šā paša kolektīva dejotāju Agniju Klimu – skaistais brīdis tika fiksēts portāla Jauns.lv video un ieguva milzu popularitāti internetā.
Pēc svētkiem abi laimīgie devās izbaudīt atpūtu Krētas salā, no kurienes arī sarunājās ar “Kas Jauns Avīzi”. Ikdienā Agnija ir pirmsskolas skolotāja, strādā Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā ar bērnudārza vecuma bērniem. Rainers ir projektu koordinators, beidzis Liepājas Valsts tehnikumu un sācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē.
Dejo kopš skolas laika
“Mēs esam liepājnieki, bet nemācāmies Liepājas universitātē. “Banga” ir šai augstskolai piederīga, bet var dejot gan studenti, gan absolventi. Agnija ir absolvente, bet es neesmu ne absolvents, ne students. Iepazināmies tautas deju kolektīvā “Spārni”, kas ir arī Kristīnes Kārkliņas vadīts kolektīvs, tāpat kā “Banga” un “Bandzenieki”,” stāsta Rainers. Tautas dejas abus saveda kopā, un pirmā deja, kur kopā dejojuši, saukusies Mūžīgi laimīgi. Kāda sakritība!
“Es tautas dejas dejoju kopš 14 gadu vecuma. Mamma mani piespiedu kārtā sūtīja,” atklāj Rainers. Kad ieradies uz pirmo mēģinājumu, caur stikla durvīm redzējis, ka dejo tikai meitenes. “Toreiz nobijos, apgriezos un aizgāju,” ar smaidu atceras Rainers. “Nākamajā reizē saņemu dūšu un devos līdz pašai deju telpai.”
Agnija sāka dejot 16 gadu vecumā, mācoties Liepājas 5. vidusskolā, kur piedāvāja pieteikties tautas deju kolektīvā: “Pirmajā mēģinājumā satiku savu tagadējo labāko draudzeni Jutu. Toreiz nebija pietiekami daudz puišu, un meitenēm bija jādejo pārī.” Un nu abi aizdejojušies līdz dziesmu un deju svētkiem. Agnijai kā dejotājai šie bija jau trešie, Raineram – otrie.
Asaras un smiekli
Vaicāta par sajūtām pēc bildinājuma visu acu priekšā, jaunā sieviete atzīst: “Biju ļoti pārsteigta, un es biju vienīgā, kas neraudāja šajā brīdī. Visi pārējie, kas atradās aplī, raudāja. Tikai pēc tam, kad mēs ar Raineru pagājām malā, es ļoti sāku raudāt. Biju ļoti pārsteigta, un uznāca pat smiekli, jo Rainers nevarēja dabūt vaļā maisiņu, kurā atradās gredzens, tāpēc nedaudz ievilkās pats jautājuma brīdis.”
Rainers jau kopš attiecību sākuma zinājis, ka noteikti bildinās Agniju, tikai vajadzēja atrast īsto brīdi: “Ņemot vērā, ka mēs abi satikāmies dejās, nevarēju iedomāties neko labāku kā dziesmu un deju svētki. Deja ir tas, kas mūsu attiecības aizsāka, un es vēlējos, lai tas uzliek arī simbolisku turpinājumu, uzsākam nākamo etapu. Gredzenu iegādājos ne pārāk ilgi pirms bildinājuma, un tur arī bija smieklīgs atgadījums. Nopirku, izgāju no juvelieru veikala, un pirmie, kurus satiku, bija arī dejotāji no “Bangas”. Viņi bija pirmie, kuri uzzināja, ka bildināšu Agniju.”
Atmiņā uz mūžu
Pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš jaus pieteicies bez maksas vadīt jaunā pāra kāzas. “Šī ideja nāca pilnīgi spontāni un negaidīti no viņa puses. Par Aivi neko nebijām iepriekš domājuši, bija ieplānots cits kāzu vadītājs. Bet viņš mums iepatikās, jo bijām uz vienām kāzām, kuras Aivis vadīja,” saka Rainers.
Abi piebilst, ka kāzu datums vēl nav zināms, jo paši vēl cenšas atgūties pēc svētkiem, aizbraukuši atpūsties, Krētā noīrējuši dzīvoklīti un auto, pabraukājuši pa salu, lai baudītu dabas skaistumu.
“Dziesmu un deju svētkos slodze bija nenormāli liela. Iespaidi no mēģinājumu režīma un dažnedažādas nianses, visādas organizatoriskas lietas, tas viss sākumā radīja negatīvu iespaidu. Taču, kad sākās koncerti, bija jādejo un jāparāda skatītājiem viss, ko esam pēdējo piecu gadu laikā apguvuši, bija jāpauž emocijas, pašiem jāsāk baudīt mūsu sniegums – tas atsvēra visas negācijas. Šie svētki mums paliks atmiņā uz visu mūžu,” piebilst Rainers.
