Bērni
2022. gada 18. marts, 07:20

Ja nomirstu, gribu, lai manu bērnu audzina draudzene! Formalitātes, kas jākārto pie notāra

Sigita Āboltiņa

Mammamuntetiem.lv

Karš Ukrainā nevilšus mudina aizdomāties par to, kas notiks ar mūsu bērniem gadījumā, ja nomirsim, vēl pirms viņi būs nostājušies uz savām kājām. Likuma ietvaros aizbildnības tiesības pār nepilngadīgo ir tuvākajiem radiniekiem, taču – ko darīt, ja kādu iemeslu dēļ ir vēlme, lai vecāku nāves gadījumā bērns aug, piemēram, draugu ģimenē?

Domas par to, ka tavs bērns varētu palikt bārenis, uzdzen šermuļus, un parasti jau nemēdzam pieļaut šādu iespēju, ja vien nesaskaramies ar kādu nopietnu slimību.

Taču Ukrainā notiekošais mudina pārdomāt visus iespējamos dzīves scenārijus, tostarp vecāku bojā eju. Kas notiks ar mūsu bērniem tādā gadījumā? 

Draudzeņu pārdomas

Arī Mammamuntetiem.lv redakcijā saņemtā vēstule liecina, ka par to tiek domāts. Kāda lasītāja raksta: “Esam trīs draudzenes, un nupat pārrunājām, ka nelaimes gadījumā gribam, lai mūsu bērnu audzināšanu uzņemas tā, kura var. Piemēram, ja kāda no mums iet bojā kaut vai autoavārijā, un arī bērna tēvs vai nu ir miris, vai nevar/negrib uzņemties rūpes pār mazo, tad viena no abām pārējām draudzenēm izaudzina bojā gājušās bērnu. Taču – kā to oficiāli noformēt, lai tā tiešām notiktu? Vai jāraksta tāds kā testaments?” 

Ko saka bāriņtiesa?

Rīgas Bāriņtiesā atklāj, ka šādā gadījumā jādodas pie notāra un katram vecākam jāraksta testaments, norādot konkrētus cilvēkus, kurus vēlētos redzēt kā savu bērnu aizbildņus vecāku nāves gadījumā: “Taču arī šādā gadījumā aizbildņu iecelšana jāapstiprina bāriņtiesai, pirms tam izvērtējot konkrētās personas atbilstību aizbildņa statusam. Attiecīgi, jāpieļauj iespējamība, ka bāriņtiesa testamentā noteikto personu neapstiprina par aizbildni, kā arī jāatceras, ka testamentā norādītā persona var atteikties no šāda pienākuma uzņemšanās. Visu šo kārtību nosaka Civillikuma 229., 230. un 232.pants.”

Ko saka notārs?

Zvērināta notāre Arita Rateniece stāsta, ka civillikuma Ģimenes tiesību daļā paredzēts, ka abiem vecākiem ir tiesības testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem – gan jau esošajiem, gan gaidāmajiem: “Aizbildņi, kas iecelti vecāku testamentā, nekavējoties jāapstiprina bāriņtiesai. 

Testamentā ieceļamiem aizbildņiem vecāki var dot par aizbildnību sevišķus priekšrakstus, kā arī pašu viņu iecēlumu saistīt ar zināmiem nosacījumiem vai termiņiem.

Tātad, minētais regulējums nosaka, ka gadījumā, ja bērnu vecāki savas nāves gadījumā vēlas, lai par viņu bērnu aizbildni kļūst nevis kāds no tuvākajiem radiniekiem, bet cita persona, tad to var noteikt, sastādot testamentu.”

Ja tas nav izdarīts un bērns palicis bez vecāku apgādības, aizbildnība pār nepilngadīgo piekrīt vispirms viņa tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums. Savukārt par tādiem uzskatāmi radinieki, kas, nepilngadīgā nāves gadījumā būtu viņa likumiskie mantinieki. “Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos,” skaidro Arita Rateniece. 

Publisku vai privātu testamentu?

Notāre mudina: “Ja bērna vecāki izvērtējuši, ka kāda cita persona, nevis kāds no tuvākajiem radiniekiem, būtu tā, kas bērnam nodrošinās atbilstošu audzināšanu, vidi, apstākļus un pārējo, tad ieteicams sastādīt testamentu, ieceļot izvēlēto personu par bērna aizbildni abu vecāku nāves gadījumā.”

Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. 

  • Privāts testaments ir taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot.
  • Publiskos testamentus taisa pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā.

Arita Rateniece iesaka dot priekšroku publiskam testamentam, jo "par publiska testamenta īstumu nevar izteikt šaubas, par to var celt tikai viltojuma strīdu, kā arī publisks testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā un tajā izteiktā "griba nevar pazust" – uzsākot kārtot mantojuma lietu, zvērināts notārs Publisko testamentu reģistrā pārliecinās, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts un, ja tāds ir, bet mantiniekiem par to nav zināms, pieprasa to zvērinātam notāram, kura rīcībā tas ir. 

Savukārt, ja testaments ir privāts, tas var nenodrošināt testatora pēdējās gribas izpildi, jo var tikt sabojāts, iznīcināts vai arī to var neatrast un tad tajā izteiktā griba nevienam nav zināma".

Notāre skaidro, ka attiecībā uz vecāku izvēlētā aizbildņa dzīvesvietu un citām tam nepieciešamajām spējām un īpašībām, kas tiek ņemtas vērā, aizbildni apstiprinot, – to izvērtē bāriņtiesa, kuras kompetencē ir aizbildņa apstiprināšana: “Ja vecāku izvēlētais aizbildnis dzīvo citā valstī, tad vecākiem būtu arī jāizvērtē, vai pārcelšanās uz citu valsti ir bērna interesēs, jo mainās vide, kā arī bērns var attālināties no saviem radiniekiem.”

Arita Rateniece vēl uzsver – aizbildņa izvēle un iecelšana ar testamentu ir ļoti nozīmīgs lēmums, tādēļ vecākiem ir jāizvērtē daudzi apstākļi, lai izvēlētā persona, tās attieksme un rūpes par bērnu būtu labākais, kas bērnam iespējams.