Tā riebjas šis seriāls, bet vienalga skatos katru sēriju. Kāpēc tā?

Tiek ziņots, ka uz ekrāniem iznākusi jaunākā seriāla „Emīlija Parīzē” sezona, arī Latvijā tas ilgu laiku ir bijis viens no visvairāk skatītajiem "Netflix" seriāliem. Taču daudzi no mums "Emīliju Parīzē" uzskata par pārāk mākslīgu, neīstu un iepriekš paredzamu. Tas gan vairumam no mums netraucē to skatīties sēriju pēc sērijas. Tam ir socioloģisks un psiholoģisks iemesls, ziņo huffpost.com.

„Emīlija Parīzē” stāsta par jaunu sievieti no ASV, kas strādā mārketinga nozarē. Viņa tiek pārcelta strādāt uz Parīzi sociālo mediju jomā, lai gan viņai nav atbilstošas kvalifikācijas un nav arī franču valodas zināšanu. Kā kārtīgā romantiskajā seriālā, Emīlija iemīlas pašā Parīzē, sastopas ar kultūršoku un iepinas sarežģītu attiecību krustcelēs. Viņas elegantie apģērbi, smalkais dzīvesveids un dzīves aktualitātes liek skatītājiem domāt, ka nepieciešams vien aizbraukt uz Parīzi, kur visi ģērbjas dizaineru drēbēs, brokastīs dzer šampanieti un katrai sievietei labākais draugs ir gejs. Seriāls arī stereotipizē parīziešus, norādot, ka viņi visi smēķē, krāpj savus dzīvesbiedrus un ienīst amerikāņus. Taču, ja visi amerikāņi ir tādi kā Emīlija, vai varat viņus vainot? Neskatoties uz visu to, filmu straumēšanas vietne „Netflix” atzina, ka „Emīlija Parīzē” bija skatītākais seriāls 2020.gadā.

Ja seriāla skatītāji tik ļoti norāda uz nepilnībām, kā var būt, ka tas reizē ir arī tik ļoti skatīts seriāls. "Tas ir tāpat kā nogaršot sliktu ēdienu un pēc tam likt citiem cilvēkiem to nogaršot, jo tu nevari noticēt tam, ko tikko ēdi. Mēs esam iemācīti, ka mums garšo negaršīgas lietas,” stāsta Raiens Bailijs podkāsta “So Bad It’s Good With Ryan Bailey” autors. Cilvēkiem ir jāpārstāj domāt, ka TV seriālu vai šovu veidotāji strādā, lai radītu produktu, kas skatītājiem patiks. Viņi ļoti labi zina, ka cilvēki labprāt skatās lietas, kas viņiem riebjas, tracina, šokē, mulsina vai garlaiko. Žurnāls NME procesu, kad skatāmies ko tādu, kas mums nesniedz tikai pozitīvas emocijas, nosaucis par “paššaustīšanas straumēšanu”.

Ikvienam ir personisks viedoklis par to, kas tieši šovu vai seriālu padara par netīkamu un vienlaikus skatāmu. Raiens Bailijs seriālu “Emīlija Parīzē” uzskata par vienu no saviem “mīļākajiem”. "Es ienīstu to skatīties, jo tas ir pilnīgi nereāls, pārspīlēts un pilnīgi atrauts no realitātes, bet tomēr ir kaut kas tāds, kas lieks man skatīties katru sēriju," viņš teica. Holiss Grifins, asociētais komunikācijas un mediju profesors no Mičiganas Universitātes, domā, ka seriāla "smalkā sabiedriskā dzīve, ballītes, bezrūpība un varoņu nebūtiskās dzīves problēmas" izraisa cilvēku tik pretrunīgu reakciju.

"Mēs dzīvojam sarežģītos laikos: ienākumu nevienlīdzība, ekonomiskie izaicinājumu, politiskā šķelšanās. Mēs dzīvojam arī brīdī, kad rūpes par pandēmiju nomāc inflācija, bērnu mācības, veselīga pārtika, sadzīviski strīdi. Viss nosauktais ir svešs seriāla „Emīlija Parīzē” varoņiem, kuri laikam pat nezina, ko nozīmē pelēkā ikdienas rutīna. Vairāk par seriālu "Emīlija Parīzē" lasi šeit.

Skatīties kaut ko tādu, kas mums nepatīk, nav nekas jauns. Holiss Grifins norāda, ka cilvēki skatās arī sporta veida sacensības, kas viņiem riebjas, iet uz koncertiem, kur izpildītājs viņus kaitina. Līdzīgi kā cilvēki ēd ēdienus, kas viņiem ne visai garšo. 90.gados inteliģentu cilvēku hobijs ASV, bija došanās uz B klases filmām, lai tās pēc tam izsmietu. „Neloģiski, taču ļoti uzjautrinoši,” viņš piebilst.

Speciālisti izdala trīs iemeslus, kāpēc cilvēki izbauda neinteresanta seriāla, filmas vai šova skatīšanos. Pirmkārt, tam ir sociālais aspekts. Kāpēc ņirgāties vienatnē, ja varat atrast domubiedrus sociālajos tīklos un ņirgāties kopā? Otrkārt, mēs nereti skatāmies mums neinteresantas lietas, jo mūsu kultūra ļauj atklāti kritizēt šīs lietas. Būtu jāpalasa grāmatas, lai varētu kritizēt Andreja Tarkovska filmas un nepaliktu kaunā no kino kritiķiem. Taču kritizēt TV šovu vai seriālu var pavisam viegli, īpaši, ja tos kritizē daudzi. Visbeidzot, skatoties muļķīgus TV šovus, mēs varam jautri pavadīt laiku, atrauties no realitātes, justies pārāki, jo mums taču ir tik laba gaume.