Ko darīt, lai nenonāktu Ziemassvētku stresa varā?
Svētki radīti tāpēc, lai svinēšana sagādātu prieku. Ja jau no domas vien, ka jāgatavojas svētkiem un svinēšanai, nosvīst piere un sametas karsti, tas nozīmē, ka kaut kas ir aizgājis pagalam greizi.
Lai izprātotu, kā nenonākt Ziemassvētku stresa varā, vispirms der saprast, kas konkrēti ir tas, kas rada šo stresu un vilšanos. Gudri cilvēki pat iesaka apsēsties un rāmu garu padomāt un pierakstīt, kas iepriekšējos Ziemassvētkos noritējis labi un kas sagājis grīstē, izraisījis nepatīkamas emocijas un varbūt pat konfliktus, lai šoreiz pamēģinātu no tā izvairīties.
Ilūzijas iznīcina prieku. Lielos vilcienos ņemot, visvairāk problēmu un vispamatīgāko vilšanos sagādā nevis stundām ilga stāvēšana pie plīts vai skraidīšana pa veikaliem dāvanu meklējumos, bet gan ilūzijas.
Ar Ziemassvētkiem tiek saistīts pārāk daudz gaidu un romantisku iedomu, ko lielā mērā tiražē reklāmas, – snieg balts sniedziņš, sveču gaismā ģimene sēž pie bagātīga galda, zem krāšņas eglītes rēgojas skaisti iesaiņotu dāvanu kalni, visapkārt valda prieks, omulība un mīlestība. Jo vieglāk noticam reklāmām un Ziemassvētku dziesmu taktīs ietērptiem saukļiem un apgalvojumiem lielveikalos, jo grūtāk pēc tam paskatīties reālajai dzīvei acīs.
Tas nenozīmē, ka reālā dzīve ir slikta, nē, tas nozīmē tikai to, ka reklāmās un saukļos tiek radīta falša dzīve, ilūzija, ko peļņas nolūkos par katru cenu cenšas uztiept par īstenību. Ja nav iespējams ar vēsu prātu norobežoties no reklāmām, tad labāk tās vispār neskatīties un veikalos uzturēties vienīgi tik ilgi, lai nopirktu nepieciešamo, nevis pastaigātos.
Distancējies no sociālajiem tīkliem. Aizvien lielāku lomu ilūziju un tām sekojoša depresīva noskaņojuma radīšanā spēlē sociālie tīkli. Ikreiz kā tuvojas kādi svētki, tā sociālos tīklus pārpludina fotogrāfijas no lietotāju privātās dzīves, kurām jāliecina par to, cik laimīgu, piepildītu un visādā ziņā veiksmīgu dzīvi viņi vada. Un Ziemassvētkos jo sevišķi. Diemžēl arī šīm izpausmēm bieži vien ir maza saistība ar īstenību.
Pašcepta kūka tamborētu sniegpārsliņu ielenkumā vai pirmā šīs ziemas karstvīna glāze uz sniegotas palodzes vēl nebūt nenozīmē, ka tajā mājā vai ģimenē viss rit kā pa diedziņu.
To, ka ģimenes galva uz šo kūku nav pat paskatījies un jau veselu diennakti izklaidējas viens pats vai draugu kompānijā, sociālajos tīklos jau neraksta. Tāpat kā neraksta par to, ka karstvīnu tā arī nācies izdzert vienam vai vienai, jo visi draugi aizņemti paši ar savām problēmām.
Bet ilūzija ir radīta, un citi uz to uzķeras. Tāpēc, ja zini, ka šādas fotogrāfijas un ieraksti liek tev domāt, cik labi klājas citiem, tikai tev ne, tad parādi vismaz tik daudz rakstura stingrības un sociālo tīklu vietā paskaties kādu filmu vai lasi grāmatu, vai ej pastaigāties.
Steiga, steiga, steiga! Tā sevišķi graujoši darbojas tad, ja grib izpildīt ideālo programmu: izcept piparkūkas, izrotāt māju, sameklēt visskaistāko eglīti, iesaiņot vispiemērotākās dāvanas, saklāt svētku galdu ar deviņiem vai, pasarg’ Dievs, divpadsmit ēdieniem un tā tālāk. Ja to visu grib īstenot strādājoša vai citādi ikdienā aizņemta sieviete, nav brīnums, ka nervu sabrukums jau glūn tepat aiz stūra. Jo nemitīga steiga padara cilvēku viegli aizkaitināmu, un reizēm pietiek ar gluži nevainīgu teikumu par lieku kroku galdautā, lai adresāts to uztvertu kā skarbu kritiku.
Tāpēc nevajag saplānot maksimālo svētku programmu, bet tieši pretēji – minimālo, ar kuru piepildīt svētku dienas. Un tad, ja atliek laiks un ir vēlēšanās, var izdarīt vēl kaut ko. Pēc šāda scenārija jebkurš mazs papildu darbiņš sagādās vēl jo lielāku prieku.
Varbūt noder tieši šogad?
* Atļaujies lauzt tradīcijas un stereotipus, ka Ziemassvētkos jāuzvedas tieši tā un ne citādi, ka galdam jābūt klātam tā un ne citādi, ka obligāti jāpiepilda tādas un šitādas gaidas.
* Nevajag censties iztapt visiem un piepildīt visu citu gaidas, ja tajā pašā laikā jāatstāj novārtā savas vēlmes un vajadzības. Beigās tik un tā nekas labs nesanāks, jo neapmierinātība agrāk vai vēlāk izlauzīsies uz āru.
