Tavas veselības patiesais spogulis – āda
Kādi gan tik izteicieni ir dzirdēti: Ne savā ādā! Iegūt jaunu ādu. Cīnīties par savu ādu... Tie visi tikai atgādina par to, ka āda ir kā mūsu aploksne, mūsu ķermeņa kokons, un vistiešāk liecina ne tikai par mūsu fizisko veselīvu, bet arī psihoemocionālo stāvokli. Taču, ja ir kāds būtisks orgāns, ko varam iemācīties kopt un saglabāt, tad tā ir mūsu āda. Un, ja ir kāds orgāns, kur ātri varam redzēt mūsu centienu rezultātus, tad tā arī ir mūsu āda. Par spīti tam, ka tas ir mūsu vissmagākais un arī visplašākais orgāns.
Tik varena ir mūsu āda
Cilvēka ādas svars var pārsniegt trīs kilogramus un tās virsmas laukums var sasniegt pusotru līdz divus kvadrātmetru. Āda ir ne tikai orgāns, kas nosedz mūsu ķermeni, tas online režīmā mijiedarbojas ar ārējo pasauli, nepārtraukti atjaunojot epidermu. Bez ādas mēs gluži vienkārši nevarētu dzīvot, jo :
- āda neļauj mums dehidrēties un zaudēt 65% ūdens, kas nepieciešams mūsu ķermenim, lai dzīvotu;
- tai ir būtiska loma ķermeņa termoregulācijā: pateicoties asinsvadu mikrostruktūrām, tā nodrošina siltuma apmaiņu un līdzsvaru ar apkārtējo vidi;
- tajā ir sarežģīts receptoru tīkls, kas ļauj mums sajust apkārt notiekošo - apdegumu, aukstumu, vēju, siltumu, arī glāstus, kas rada īpašu prieka hormonu, ko sauc par oksitocīnu un kas mums ir absolūti nepieciešams, lai būtu laimīgi;
- tai ir sava imūnā aizsardzība, kas ir īsta fiziska barjera, kas aizsargā no mikrobiem, vīrusiem un vides nelabvēlīgās ietekmes.
Kas ir ādas ienaidnieki?
Diemžēl, ādai, kas ir trauslākais un visvieglāk ievainojamais orgāns, visi dzīves kaitīgie faktori - tabaka, alkohols, stress, piesārņojums, saule, sals, vējš – uzbrūk vissmagāk. Turklāt tagad šiem agresoriem jāpievieno vēl viens - dažādie higiēnas pasākumi, ko esam spiesti veikt, lai pasargātu sevi no koronavīrusa pandēmijas. Bet visu pēc kārtas.
* Kad domājam par saules kaitīgo iedarbību, jāatceras, ka tas nav tikai saules ultravioletajam starojums, bet arī infrasarkanais starojums, kas ir atbildīgs par mūsu siltuma izjūtu, un arī tas paātrina ādas novecošanās procesu un grumbu veidošanos.
* Šodien mēs arvien vairāk zinām, ka ādai par labu nenāk ne pārmēru bieža mazgāšanās, ne arī daudzo kosmētikas līdzekļu lietošana, jo tie var radīt endokrīnās sistēmas traucējumus, tā kaitējot mūsu veselībai. Mēs savu ādu varama pabarot arī ar augu eļļām, piemēram, ar argana eļļu, jojoba eļļu un pat ar kvalitatīvu olīveļļu.
* Ādas novecošanos un tumšo plankumu parādīšanos lielā mērā veicina arī gaisa piesārņojums, jo īpaši smalkās daļiņas, ko satur pilsētas piesārņotais gaiss. Tas ir iemesls arī tam, ka āda kļūst taukaināka. Jāatzīst, ka hroniskam stresam ir tikpat postoša ietekme uz mūsu ādu kā piesārņojumam. Par labu nenāk arī slikts miegs un regulāru fizisko aktivitāšu trūkums.
* Kā jaunienācēja šajā ādas kaitnieku sarakstā pamatoti tiek uzlūkota arī viedīrieču ekrānu izstarotā gaisma, kuras apspīdēti pavadām arvien vairāk savas dzīves laika. Šī zilās gaismas ekspozīcija ādā izraisa fotonovecošanos, paātrinot ādas tumšo plankumu veidošanos. Tā arī kairina ādu, liekot kļūt tai arvien jutīgākai.
* Un visbeidzot - kopš pandēmijas sākuma tiekam mudināti rūpīgi mazgāt rokas vairākas reizes dienā, un tas diemžēl nepaliek bez sekām. Ziepes ir tās, kas visvairāk spēj sausināt ādu un turklāt vēl noārda lipīda slāni. Ne par mata tiesu labāki nav arī hidroalkoholiskie dezinfekcijas šķīdumi. Savukārt maskas, ko esam spiesti nēsāt, kairina mūsu ādu, jo īpaši, jau gumijas, kas berzē sejas ādu.
Parādi, ko tu ēd!
Ja āda atspoguļo mūsu veselību – un tā tas tiešām ir! -, tad vispirms jau tā ir mūsu uztura lieciniece. Ja savā ēdienkartē pieļaujam ātros cukurus, kas diemžēl ir sastopami lielākajā daļā pārstrādātajos pārtikas produktos, āda par to neklusē. Tieši ātrie cukuri ir atbildīgi par glikācijas fenomenu, proti, par karamelizāciju organismā, kas vistaisnākā ceļā noved pie tā, ka āda kļūts stīva un trausla, un tajā parādās arvien vairāk vietas grumbiņām. Mūsu ādai vislabāk garšo tāds ēdiens, kurā ir visi augos esošie antioksidanti, mazo, trekno zivtiņu omega-3 taukskābes, graudaugu un pākšaugu šķiedrvielas, vitamīni un polifenoli, ko satur augļi un dārzeņi. Savukārt karotīns, A vitamīna priekštecis, kas atrodas dzeltenas, oranžas un sarkanas krāsas dārzeņos, lieliski spēj parūpēties arī par veselīgu ādas toni. Tas ir tikpat svarīgs kā dzīvnieku izcelsmes A vitamīns, kas atrodams mencu aknu eļļā vai dzīvnieku aknās.
Palīgā steidz uztura bagātinātāji
Un atkal jau – nepietiek ar to, ka zinām, kas vajadzīgs skaistai ādai, svarīgi to arī ikdienā likt uz šķīvja. Bet, ja saprotam – ikdienas steigā mums tas gluži labi neizdodas, nevajadzētu nolaist rokas, bet atcerēties par uztura bagātinātājiem. Tieši tam taču šie uzticamie palīgi ir radīti – lai sniegtu visu, kas nepieciešams skaistai un veselai ādai.
Atceries - āda sastāv galvenokārt no lipīdiem, ko veido fosfolipīdi (tos organisms ražo no holīna) un taukskābēm. Īpaša nozīme ir tieši pietiekamam omega 3 taukskābju līmenim, jo no holīna vielmaiņas produktiem un omega taukskābēm veidojas šūnu membrānas, signālmolekulas un hormonu prekursori. Tā kā ādas šūnas dzīvo un atjaunojas vidēji 40 dienu laikā, tad ik dienas organismu nepieciešams nodrošināties ar holīnu un omega-3 taukskābēm. Lipīdiem ir svarīga loma epidermas barjeras funkcijā. Tie palīdz mitrināt ādu un ierobežot kaitīgo vielu iekļūšanu. Fosfolipīdi pastiprina ādas barjeras funkciju un brūču dzīšanas procesus. Pētījumi liecina, ka tie stimulē arī kolagēna sintēzi, aktivizē lipolīzi (kas novērš tauku uzkrāšanos zem ādas) un kavē lokālos iekaisumus.
Svarīgas ir barības vielas, kas stiprina ādas antioksidantu aizsardzības sistēmas, un tie ir galvenokārt cinks, selēns, koenzīms Q10, C un E vitamīns un citi antioksidanti.
Ādas skelets tiek veidots no kolagēna šķiedrām un hialuronskābes molekulām. Tās piesaista ūdeni un ilgstoši nodrošina labu ādas tonusu, aizkavējot grumbiņu veidošanos.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar "Orthomol"
