Latvijā precēties atļauts tikai ar kovidzīmi: kā pēdējos gados mainījušies laulību paradumi
Stingro ierobežojumu laikā līdz 15. novembrim laulību reģistrācija atļauta, klātesot tikai līgavai ar līgavaini un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai vai garīdzniekam ir jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.
Bēru ceremonijas rīkojamas tikai ārtelpās ar ne vairāk kā 20 cilvēkiem, kristības tikai neatliekamos gadījumos divu mājsaimniecību lokā līdz desmit cilvēkiem, neskaitot ar rituālu organizēšanu saistītās personas.
Tieslietu ministrija atgādina par mutes un deguna aizsegu obligātu lietošanu visām personām, piedaloties laulību, kristību vai bēru ceremonijās. Jāievēro arī citi noteiktie distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Dzimtsarakstu nodaļas klātienē sniedz tikai tos pakalpojumus, kurus nav iespējams nodrošināt attālināti. Klātienē dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumus sniedz tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par precībām un laulību šķiršanu Latvijā. Uz Eiropas Savienības fona esam pirmajā vietā ar šķiršanos, taču – vieni no pirmrindniekiem arī ar laulāšanos.
13,3
gadus vidēji ilgušas laulības Latvijā, kas beigušās ar šķiršanos. Pēdējo 50 gadu laikā šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis par teju 40 procentiem, palielinoties līdz 20 un vairāk gadu ilgušas kopdzīves īpatsvaram. Agrāk gan biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. līdz 1990. gadam vidēji gadā noslēgtas desmit un šķirtas piecas laulības uz 1000 iedzīvotāju, bet pēdējo 30 gadu laikā attiecīgi piecas un trīs.
Rekords līdz ar PSRS sabrukumu
Lielākā laulību šķiršana pieredzēta 1992. gadā – 5,6 uz 1000 iedzīvotāju, kas saistīts ar PSRS pasu nomaiņu ar Latvijas pasēm, pie reizes oficiāli šķirot agrākajos gados faktiski izirušas laulības.
Latvijā šķiras visvairāk
Šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju Eiropas Savienībā 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1, bet viszemākais – Maltā (0,7), kur līdz 2011. gadam bija aizliegts šķirt laulību.
6,7
laulības uz 1000 iedzīvotāju 2019. gadā noslēgtas Latvijā, kopā ar Rumāniju ierindojoties trešajā vietā Eiropas Savienībā. Pirmā ir Kipra (8,9), otrā ir Lietuva (7). Vismazāk laulību noslēgts Portugālē un Slovēnijā (3,2).
5206
laulības šķirtas Latvijā pagājušajā gadā. Gandrīz katra ceturtā jeb 23% šķirto laulību bija līdz četriem gadiem ilgas, 24,8% ilgušas piecus līdz deviņus gadus, bet 24,3% – vairāk nekā 20 gadu.
53,7%
no pērn šķirtajām laulībām bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem – tas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Šķirtajās ģimenēs dzīvoja 4131 bērns.
41%
pilngadīgo sieviešu un 49% vīriešu šā gada sākumā bija precēti. No visiem neprecētajiem pilngadīgajiem 62% vīriešu un 57% sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. Laulību statistikas dati par pagājušo gadu rāda, ka Latvijā vīrieši pirmoreiz laulību reģistrēja vidēji 32 gadu, sievietes – 30 gadu vecumā.
Agrāk precējās jaunāki
Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. 1970. gadā 49,1% sieviešu un 26,1% vīriešu 20 līdz 24 gadu vecumā bija precēti. Šogad šajā vecumā – 8,7% sieviešu un 3,4% vīriešu. 1970. gadā biežāk precējās 20 līdz 24 gadu vecumā (41,8% vīriešu un 42,2% sieviešu), pērn vīrieši biežāk laulājās 30 līdz 34 gadu vecumā (23,3%), sievietes 25 līdz 29 gadu vecumā (24,7%).
