Kāds nemitīgi "iedzeļ" par tavu vecumu vai izskatu: psihoterapeite skaidro, par ko liecina ironija, cinisms, sarkasms

Kad lieliski nav lieliski

Sieva lūdz vīram nopirkt maizi un sagaida, ka viņš nopirks konkrētu maizes veidu. Ieraugot pirkumu vidū citu maizi, viņa iesaucas: “Lieliski!”

“Ironija ir nesaskaņa starp gaidām attiecībā pret situāciju un situācijas reālo iznākumu,” skaidro psiholoģe. Tāpēc cilvēki ironizējot saka pretējo tam, ko viņi domā. To bieži izmanto gan kā humora izteiksmes līdzekli, gan kā kritiku, lai akcentētu  savu vēstījumu. Atkodēt, kad teiktais ir humors un kad kritika, nav vienkārši, ir jāizprot gan situācijas konteksts, gan jāpazīst runātājs, jāspēj nolasīt ķermeņa valodu – žestus, balss intonāciju un mīmiku.

Sarkasms atšķirībā no ironijas neizraisa jautrību, to uzlūko kā agresijas izpausmi ar mērķi otru ievainot, izsmiet vai nostādīt neērtā situācijā. Sarkasms var neraisīt konfliktu gadījumā, ja saskarsmes partneri uzticas viens otram un teiktais tiek saprasts pareizi. Tāpēc būtu jāizvairās sarkastiski runāt ar slikti pazīstamiem cilvēkiem, kuri jūs var pārprast. Tāpat ir zināms, ka sarkasms tiek uztverts labāk, ja to izmanto tiešā komunikācijā, nevis elektroniskajā saziņā (īsziņā vai e-pastā), jo tad pietrūkst iepriekšminēto faktoru (balss tonis, intonācija, ķermeņa valoda), kas var palīdzēt pareizāk interpretēt ziņu.

Paslēpties aiz cinisma

Cinisms, izmantojot gan ironiju, gan sarkasmu, noniecina pastāvošās normas un apšauba morālos konceptus. Psiholoģe min piemēru – kāds pasaka savai draudzenei, ka ziedojis naudu labdarībai, jo uzskata, ka tagad daudziem nepieciešama palīdzība. Draudzene saka – tas esot tāpēc, ka viņš grib mierināt savu sirdsapziņu, tēlot labiņo un cer dabūt nodokļu atlaides. Ciniķi ļoti bieži izstaro pārliecību, ka viņiem ir viedoklis par visu un viņiem vienīgajiem ir taisnība. “Viņi ir ļoti vāji klausītāji, bet ļoti pārliecinoši uzbrucēji,” saka psiholoģe.

Diemžēl necieņa pret otru neattaisno sevi, un šāda attieksme bieži vien izraisa apkārtējo nevēlēšanos ar cinisko personību komunicēt. Jāņem vērā, ka zem ciniķa maskas var slēpties dziļi emocionāli ievainots, nobijies, apjucis un nedrošs cilvēks, kurš nevienam neuzticas un ar cinismu cenšas pasargāt sevi no sāpēm. Nereti šie cilvēki bērnībā ir piedzīvojuši psihoemocionālu traumu, un šis ir veids, kā būt un izdzīvot pasaulē, kas šķiet bīstama un nedroša. Tāpēc cinismu uzskata par emocionālās aizsardzības mehānismu.

Novelc robežas

Ir cilvēki, kuri ar ironiju, sarkasmu, cinismu ļoti veiksmīgi spēj sadzīvot, viņi zina, ka tuvinieki un draugi to neņem ļaunā vai pat veiksmīgi pārvērš tikai mums saprotamos jociņos. Tomēr partneru, kolēģu un draugu vidū tas nav labākais saziņas veids, jo var izraisīt virkni pārpratumu, dusmas un aizvainojumu. Psiholoģe uzskata, ka varam būt empātiski un saprotoši, zinot, ka aiz skarbajiem izteikumiem slēpjas nelaimīgs cilvēks, taču te ir jautājums par savu motivāciju un resursiem – gribu vai negribu, spēju vai nespēju pieņemt šo komunikācijas veidu.

Ja esi attiecībās ar ciniķi, ir labi atbildēt sev uz jautājumu, kur ir robeža, kuras piezīmes mani sāk aizskart (par dzimumu, vecumu vai izskatu). Ir jāliek otram skaidri saprast, ka šādi izteikumi aizvaino un sāpina, pat ja domāti kā joks. Savukārt cilvēkiem ar izteikti lielu vēlmi izmantot savos izteikumos ironiju, sarkasmu un cinismu ir ieteicams sevi novērot – kādos gadījumos šī uzvedība izpaužas spēcīgāk. Ir vērts analizēt, kas notiek ar dzīvi, kurās lietās jūtos nelaimīgs un neapmierināts, kādas savas vajadzības spēju piepildīt un kādas ne. Ja es dotu iespēju savai ironijai, sarkasmam un cinismam runāt, ko tie pastāstītu par mani? “Spēja analizēt sevi un paskatīties uz sevi no malas ir būtiska veselīga pieauguša cilvēka pazīme,” atgādina psiholoģe.