Tiešām grūtniecei ir jāēd par diviem? Stāsta ginekoloģe Inese Gračova

Kāds ir veselīgs uzturs

Ne velti tieši uzturs ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai grūtniecība noritētu veiksmīgi un attīstītos vesels bērniņš. Pilnvērtīgām maltītēm ir ļoti liela nozīme, arī barojot mazuli ar krūti. Veselīgs ēdiens – lūk, vārdu savienojums, kas vairs nav viennozīmīgs, jo arvien biežāk tiek izmantots, lai maldinātu.

Nereti par veselīgām tiek uzskatītas pat dažādas striktas diētas vai noteiktas produktu grupas izslēgšana no uztura. Tāpēc speciālisti ir izstrādājuši vienotas ēdienkartes rekomendācijas grūtniecēm un ar krūti barojošam māmiņām, tomēr jāņem vērā arī individuāli aspekti – ēšanas paradumi, svars, dzīvesveids, veselības stāvoklis, diētas īpatnības, blakus slimības.

“Sievietēm, kurām ir virssvars, specifiski ēšanas paradumi, kuņģa un zarnu trakta slimības, jau plānojot grūtniecību, iesaku konsultēties ar uztura speciālistu, lai pēc iespējas pareizāk sakārtotu ēšanas paradumus. Ikvienai sievietei būtu vēlama uztura speciālista konsultācija arī gaidību un bērniņa barošanas laikā, jo ne vienmēr ginekologam vai dzemdību speciālistam ir pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos uztura jautājumos.

Dažkārt pietiek ar vienu pilnvērtīgu konsultāciju un pašas sievietes turpmāko iesaistīšanos, lai atrisinātu daudzas problēmas un uzlabotu kopējo veselības stāvokli. Līdztekus veselīgam uzturam grūtniecības laikā nevajadzētu aizmirst fiziskās aktivitātes. Izcilu svara kontroli gaidību laikā izdodas panākt, sadarbojoties ne vien ar uztura speciālistu, bet arī ar fizioterapeitu,” novērojusi Inese Gračova.

Tiešām jāēd par diviem?

“Mūsdienās daudzas grūtnieču veselības problēmas ir saistītas tieši ar pārmērīgu svara pieaugumu grūtniecības laikā, nevis ar nepietiekamu svaru. Tāpēc ēst par diviem, gaidot mazuli, noteikti nevajag. Tikpat bieži nākas sastapties ar apgalvojumu: “Ja man gribas, tātad bērniņam vajag!” Ēst visu, ko kārojas, un šādi aizbildināties nedrīkst, jo bieži vien tieši attaisnotie, neveselīgie grēciņi ikdienā ir grūtnieču liekā svara iemesls,” brīdina speciāliste. “Arī apgalvojums, ka, gaidot bērniņu, var ēst visu, nav gluži pareizs, jo ikvienai sievietei gaidību laikā jāatsakās no termiski neapstrādāta piena, gaļas, zivīm un olām. Šie produkti var izraisīt topošajām māmiņām īpaši bīstamas infekcijas – listeriozi, toksoplazmozi un salmonelozi. Ikdienā grūtnieces neaizdomājas, ka viņas nevar ēst sieru ar pelējumu, lašmaizītes, tartarus, austeres vai vītinātu gaļu. Jābūt uzmanīgām arī ar kofeīnu. Protams, tējas vai kafijas krūze dienā par ļaunu nenāks, bet no enerģijas dzērieniem gan vajadzētu atturēties, jo tajos kofeīna saturs ir ļoti augsts. Viennozīmīgi jāizvairās no pārmērīga cukura daudzuma, jo tas bieži vien ietekmē svara pieaugumu un var veicināt grūtnieču cukura diabēta attīstību. Bieži vien milzīgs cukura daudzums slēpjas it kā veselīgos produktos, piemēram, jogurtā, biezpiena desertos, augļu sulās. Arī uzskats, ka svaigi spiesta sula ir veselīga, ir maldīgs – tajā ir ļoti daudz cukura, turklāt, patērēta lielā daudzumā, tā kairina kuņģi un zarnu traktu. Jāatsakās arī no gāzētajiem, saldinātajiem dzērieniem, jo tajos cukura ir pārpārēm.”

Eksistē dažādas tabulas un normas, pēc kurām nosaka pieļaujamo svara pieaugumu grūtniecības laikā, protams, ņemot vērā sievietes svaru pirms grūtniecības un dzīvesveidu. “Sievietei ar normālu ķermeņa masas indeksu (18,5–25) grūtniecības laikā svara pieaugums var būt no 10 līdz 12 kilogramiem. Bet, ja grūtniecei ir virssvars, iepriekš dzimuši bērni ar svaru virs 4,5 kilogramiem, bijis grūtnieču cukura diabēts, visdrīzāk, sievietei tiks noteikta diēta, un vēlamais svara pieaugums būs daudz mazāks. Nav jau nekas slikts, ja, gaidot bērniņu, sieviete karstā laikā retu reizi notiesā kādu saldējumu, taču jāatceras – saldumi ir svētki, nevis ikdiena! Ja apēdi našķi, palielini fizisko slodzi – dodies garā pastaigā, lai iztērētu uzņemtās kalorijas.”

Kāpēc dedzina kuņģi?

Liela daļa grūtnieču gaidību laikā izjūt diskomfortu, dedzinošās sajūtas aiz krūšu kaula jeb grēmu dēļ. Jau no seniem laikiem mēdz teikt – ja grūtniecei dedzina kuņģi, bērniņam aug mati. Kā tad īsti ir? “Tā gan nav taisnība! Dedzinoša sajūta jeb grēmas rodas, kuņģa saturam nokļūstot atpakaļ barības vadā. Parasti barības vada slēdzējmuskulis šādu situāciju nepieļauj, bet, augot mazulim, spiediens uz šo muskuli palielinās, un daļa barības kāpj uz augšu. No dedzināšanas palīdzēs izvairīties pareizs uztura režīms – jāēd bieži, mazām porcijām, nevar ēst pirms miega. Ir vērts pasekot līdzi, pēc kuru produktu ēšanas ir grēmas, un atturēties no tiem. Ja ar šiem ieteikumiem tomēr nepietiek, ārsts nozīmē medikamentus, kuri atvieglo simptomus,” iesaka speciāliste.

Vēl vienu vitamīnu?

Neraugoties uz to, ka grūtniece vai barojoša māmiņa ēd veselīgi un pilnvērtīgi, ir vitamīni un mikroelementi, kas šajā laikā ir ļoti svarīgi un netiek uzņemti ar pārtiku pietiekamā daudzumā. “Visām grūtniecēm ir nepieciešama folskābe, jo pirmajās grūtniecības nedēļās bērniņam veidojas nervu caurulītes, kas vēlāk attīstās par smadzenēm, un folskābei ir nozīmīga loma šajā procesā.

Tāpēc, jau plānojot grūtniecību, folskābi vajadzētu iekļaut obligāto vitamīnu sarakstā. Tās uzturošā deva ir 400 mikrogrami dienā, un tikai atsevišķos gadījumos, ja ir kādi riski vai papildu slimības, speciālists devu mēdz palielināt. Folskābi turpina lietot vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai. Toties jodu un D vitamīnu ieteicams lietot gan grūtniecības, gan bērniņa barošanas laikā. Uzturošā joda deva grūtniecības un bērniņa barošanas laikā ir no 150 līdz 200 mikrogramiem dienā, D vitamīna – no 800 līdz 1000 mikrogramiem. Vai papildus ir nepieciešami citi vitamīni un mikroelementi, izlemj speciālists atkarībā no pacientes veselības stāvokļa, uztura paradumiem un blakus slimībām. Pašai uz savu galvu lietot vitamīnus un mikroelementus tomēr nebūtu vēlams,” saka Inese Gračova.