Kā palīdzēt savam introvertumam? Psiholoģe: "Nav jācenšas kļūt par ekstravertiem, drīzāk ir jāapzinās savas stiprās puses"

Introvertie cilvēki atšķirībā no ekstravertajiem vairāk ir vērsti uz sevi, savām domām un emocijām, viņi jūtas ērti, esot vienatnē, negūst enerģiju no sabiedrības. Vienatnē viņi nejūtas vientuļi, bet gan šādi uzlādē baterijas turpmākai komunikācijai.

Psiholoģe uzskata, ka introvertiem nav jācenšas kļūt par ekstravertiem, drīzāk ir jāapzinās savas stiprās puses, jācenšas sevi pieņemt un apzināties – ar mani viss ir kārtībā, tādu kā es ir daudz. Tajā pašā laikā nevajadzētu izmantot introvertumu kā attaisnojumu dažādām lietām, kuras neizdodas vai kuras negribas darīt (piezvanīt, pajautāt, publiski uzstāties). “Sev jādod un jārada vieta un telpa attīstībai,” uzskata speciāliste.

Aktīvi uzklausi sarunu biedru! Zināms, ka introvertiem ir izteikta spēja klausīties, tas viņiem padodas ļoti dabiski. Tāpēc izmanto to! Ne vienmēr ir nepieciešama ļoti aktīva iesaistīšanās sarunā. Ar ieinteresētu klausīšanos, ķermeņa valodu un tikai dažām apstiprinošām frāzēm – Jā!; Cik interesanti!; Pastāsti vairāk...; Hmm, to es nezināju… – vari būt lielisks sarunu biedrs!

Dalies ar labo! Cilvēkiem vienmēr ir nepieciešama pozitīva atgriezeniskā saite – tas ļauj justies ne tikai uzklausītam, bet arī sadzirdētam. Izsaki dažus komplimentus, kas iederas kontekstā un situācijā. Arī pretim saņemsi daudz pozitīvu emociju.

Pārdzīvojumu uztver kā piedzīvojumu! Iespējams, ka piedalīšanās pasākumā, kur būs daudz svešu un nepazīstamu cilvēku, tev liek justies neērti, taču uztver to kā piedzīvojumu! Pozitīva pārfrāzēšana palīdz mūsu smadzenēm un līdz ar to arī ķermenim reaģēt mierīgāk, līdzsvarotāk, jo notiekošais netiek gaidīts kā kaut kas apdraudošs. Viena no personības īpašībām, kas sniedz lielu ieguldījumu mūsu psihiskās veselības labā, ir atvērtība pieredzei.

Praktizē relaksēšanās un apzinātības metodes! Izmēģini un regulāri praktizē elpošanas vingrinājumus, kas palīdzēs stresa pilnajos brīžos vadīt savu elpu un nomierināt ķermeni. Neatliec to uz pēdējo brīdi – kad tas notiks, tad es elpošu –, jo iepriekš netrenētas prasmes satraukuma un apjukuma brīdī var nenostrādāt. Mācies nevērtēt notiekošo ne savās domās, ne emocijās, bet tikai novērot tās ar atvērtu prātu un sirdi.

Paplašini un izaicini savas robežas! Vislabākā iespēja tikt galā ar to, no kā baidies, ir izdarīt to. Nereti mēs katastrofizējam to, kas var notikt, ja veiksim konkrētu darbību. Taču, pārbaudot to reālajā dzīvē, bieži vien šis iztēlotais scenārijs nemaz nepiepildās. Tāpēc izaicini savu pieredzi soli pa solim – sāc ar kādu mazāku, vieglāku izaicinājumu un pamazām arvien paplašini pieredzi.

Nepieķeries vienai domai! Mums ir tendence pieķerties un ticēt kādai mūsu pašu izlolotai domai kā vienīgajai patiesībai. Daži ir pārliecināti – ja viņi sapulcē kaut ko pajautās, nokļūs muļķa lomā. Izaicini šo domu un atrodi 3–5 citas pretēji vērstas domas, kas var apgāzt šo sākotnējo, piemēram, iespējams, ja es pajautāšu, izrādīšu interesi, būšu aktīvs, labāk sapratīšu teikto. Tādā veidā tu dod sev iespēju paplašināt domāšanas robežas, attīstīt elastīgāku skatījumu, kā arī izjust pozitīvākas emocijas.