Kā saglabāt prieku, ja apkārt visu laiku čīkst, sūdzas, sūkstās…
Cilvēks, kas bieži sūdzas, nereti apzināti vai mazāk apzināti uztver sevi kā dzīves upuri, kam ir daudz liegts, kurš netiek uzklausīts, atbalstīts, nespēj ietekmēt procesus, jo pārāk daudz notiek ārējo spēku un apstākļu ietekmē. Konsultē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, KBT psihoterapeite Inese Elsiņa.
Pārsvarā šie cilvēki savā domāšanā un rīcībā nespēj saskatīt atbildību, nesaredz resursus, netic sev.
Drīzāk viņiem ir tipiskas gaidas pret ārējo apstākļu maiņu – “Ja…, tad...” –, kas tad arī labvēlīgi ietekmēs viņu dzīvi. Sadzīvot ar šādiem cilvēkiem nav viegli, visbiežāk vēlamies izvairīties no tikšanās, vai arī gribas viņiem pārmest čīkstēšanu un sūdzēšanos, pārliecināt par pretējo. Lūk, ieteikumi, kā palikt draugos, nenodarot pāri ne otram, ne sev.
Centies izprast un distancēties!
Centies izprast šī cilvēka vajadzības un jūtas un apstiprināt tās. Saki: “Jā, tas varētu būt grūti”, “Jā, šajā situācijā patiesi var justies dusmīgs”, “Jā, tev vajadzētu vairāk atbalsta”. Šādi tu nevairosi cilvēka negatīvismu, bet demonstrēsi sapratni. Apmierinot savas vajadzības, cilvēkam ar laiku nepieciešamība sūdzēties mazināsies, jo viņš jutīsies uzklausīts un atbalstīts.
Centies ieturēt nelielu emocionālo distanci. Savā atbalstā esi empātisks, taču drīzāk ne ar sirdi, bet gan ar prātu. Empātijai ir gan kognitīvā (prāta), gan afektīvā (jūtu) komponente. Zinātnē ir apliecinājumi tam, ka pārāk liela jušana līdzi ar visu sirdi un dvēseli veicina izdegšanu un depresiju. Savukārt kognitīvā empātija – spēja just līdzi, piedomājot un saglabājot veselīgu emocionālo distanci –, palīdz uzturēt veselīgākas attiecības, emocionāli nesaplūstot ar otru.
Ieklausies un uzslavē!
Pamani vismazākos pozitīvos aspektus cilvēka dzīvē un pastiprini tos – pasaki, ka esi tos pamanījis, paslavē. Var būt grūti tos saskatīt, taču esi vērīgs un uzmanīgs klausoties! Iespējams, ka starp “viss ir slikti” ir kaut kas, ko cilvēks pasaka labu.
Piemēram, tajā, ka mājmācība ir vienas vienīgās šausmas, labais ir tas, ka bērns pirmo reizi nav prasījis palīdzību uzdevumu darba lapas izdrukāšanā un tika galā pats. Šī nav toksiskās pozitivitātes taktika, bet gan veselīga un objektīva labā pamanīšana un izcelšana. Uzslavai ir abpusējs efekts – tā ne tikai dod pozitīvu atgriezenisko saiti otram, bet ļauj arī pašam uzslavas devējam sajust gandarījumu un prieku.
Saudzē sevi!
Dažreiz var palīdzēt fokusa maiņa. Pazīstot savu draugu, kolēģi, radinieku, tu vienmēr vari zināt, ka viņa dzīve noteikti negrozās tikai ap nepatikšanām un problēmām. Ja jūti, ka sarunas biedrs sāk iestrēgt negatīvajā, vari mēģināt izmantot iepriekšminētās tehnikas un mainīt tematu uz tādu, kas raisa pozitīvāku sarunu. Teiksim, apjautājies par viņa hobiju, mājdzīvnieku, dārzu, kādu jaunu recepti, vai pastāsti par kādu savu ikdienas notikumu – veiksmīgu pirkumu vai interesantu rakstu, ko izlasīji.
Ja jūti, ka saziņa ar izteikti negatīvi orientētu cilvēku ir kļuvusi par apgrūtinājumu, saudzē sevi un tiecies ar viņu retāk. Mums visiem ir savs limits, un rūpes par otru nedrīkst būt uz savas psihiskās un fiziskās veselības rēķina.
