No veikala kasieres līdz neatzītajai sievai - Džila Baidena un citas neparastas pirmās lēdijas

Rakstā precizēta Islandes pirmā pāra fotogrāfija!

Lai arī termins “pirmā lēdija” radies ASV, tā savu prezidentu un premjeru dzīvesbiedres neoficiāli vai pusoficiāli sauc nu jau visā pasaulē. To, kura ir valsts pirmā lēdija, zināmā mērā nosaka valsts pārvaldes forma un augstāko amatpersonu subordinācija. ASV vara ir prezidenta rokās, taču, piemēram, Indijā faktiski valsti vada premjerministrs, lai gan juridiski valsts galva ir prezidents.

Vēstures pārrakstītāja Džila Baidena

Amerikāņiem strādājoša pirmā lēdija patiesi ir kaut kas nebijis – 231 gada laikā neviena Baltā nama saimnieka sieva nav turpinājusi strādāt savā līdzšinējā profesijā pēc vīra ievēlēšanas šajā augstajā amatā, tomēr Latvijai tas nav jaunums – par ārsti ginekoloģi strādā arī mūsu pašreizējā prezidenta Egila Levita sieva Andra Levite, kura iepriekš praktizēja Luksemburgā. Tāpat darbu savā mediķes profesijā pēc Andra Bērziņa nonākšanas Rīgas pilī turpināja arī viņa toreizējā sieva Dace Seisuma.

Sešdesmit deviņus gadus vecajai Džilai Baidenai valstisku un profesionālu pienākumu savienošana nav jaunums. Kad viņas vīrs Džo Baidens Baraka Obamas administrācijā ieņēma viceprezidenta amatu, Baidena tika dēvēta par valsts otro lēdiju, taču arī tas viņu neatturēja no angļu valodas profesores un pasniedzējas amata ieņemšanas koledžā Ziemeļvirdžīnijā, kas atrodas diezgan parocīgā vietā, turpat kaimiņos Vašingtonai. Studenti Džilu raksturo kā profesionāli, kas uzlikusi visaugstāko kvalitātes latiņu savai profesijai, bet pati Baidena par pedagoģisko darbu saku: “Es vēlos, lai cilvēki novērtētu skolotājus, apzinātos viņu devumu, un gribu, lai šīs profesijas prestižs augtu.”

Ar Džo Džila iepazinās viņam smagā posmā – Baidens pirms trim gadiem autokatastrofā bija zaudējis savu pirmo sievu Nīliju un viņu kopīgo gadu veco meitiņu Naomi. Automašīnā katastrofas laikā kopā bija trīs pāra bērni, no kuriem divus izdevās glābt. Pēcāk intervijās politiķis par savu otro sievu un abu dēlu pamāti sacīja: “Viņa man atdeva atpakaļ dzīvi. Viņa ļāva man atkal sajust, ka mana ģimene var būt viens veselums.”

Baidenam tikai pēc vairākiem mēģinājumiem izdevās no Džilas sagaidīt jāvārdu. Visas iepriekšējās reizes viņa sacīja: “Vēl ne”, jo esot gribējusi būt pilnīgi droša, ka būs piemērota abiem dēliem no Baidena laulības ar Nīliju. Tomēr te nu viņa ir. Jaunievēlētā ASV prezidenta sieva, valsts pirmā lēdija, kas ieies vēsturē, māte un pamāte.

Baltais nams ignorē geju Gotjē Desteniju

2017. gadā mediju interesi raisīja kāda amizanta fotogrāfija no NATO samita pasākuma Briselē. Kamēr NATO dalībvalstu vadītājiem bija sava programma, satikās arī viņu dzīvesbiedri. Fotogrāfijā, kas tapa pie Beļģijas karalienes Matildes, redzama ASV pirmā lēdija Melānija Trampa, Francijas prezidenta sieva Brižita Makrona, Turcijas galvas dzīvesbiedre Emīne Erdogana un citu amatpersonu laulātās draudzenes, kā arī Luksemburgas premjera vīrs Gotjē Destenijs.

2015. gadā pēc tam, kad bija lūdzis sava partnera roku, viņš apprecējās ar Luksemburgas valdības vadītāju Ksavjēru Betelu, kurš ir pirmais atklātais gejs pie Eiropas Savienības dalībvalsts vadības grožiem. Pāris faktiski bija vieni no pirmajiem, kas noslēdza laulību, tiklīdz šāda iespēja viendzimuma pāriem Luksemburgā tika atļauta ar likumu. Iepriekš kopš 2010. gada Betels un Destenijs dzīvoja reģistrētās civilattiecībās, kas ir atļautas daudzās Eiropas valstīs, ļaujot pāriem juridiski sakārtot savu savienību bez precēšanās.

Interesanti, ka pieminētais attēls izraisīja karstas debates ASV, jo Baltā nama Facebook kontā visām dāmām bija pierakstīti viņu vārdi, tomēr Destenijs tika ignorēts. Pēc tam kad Baltā nama virzienā tika raidīta kritika par homofobiju, ierakstu papildināja arī ar šīs nelielās Eiropas valsts pirmā džentlmeņa vārdu. 2017. gadā notika vēl kāds zīmīgs mirklis – Betels kopā ar Desteniju viesojās Vatikānā pie Romas pāvesta Franciska, un ar jaudu aizsākās diskusijas par katoļu baznīcas attieksmes liberalizāciju pret viendzimuma pāriem.

Elīza Rīda – ieprecas Islandē un diktē noteikumus

Četrdesmit četrus gadus vecā kanādiete Elīza Rīda kļuva par Islandes pirmo lēdiju, lai gan pati nāk no citas valsts, jo divtūkstošo gadu sākumā apprecējās ar islandiešu vēsturnieku un pasniedzēju Gudni Jouhannessonu, kurš vēlāk kļuva par savas valsts prezidentu.

Rīda ir rakstniece un publiciste un vairākkārt uzsvērusi, ka būt par Islandes pirmo lēdiju ir liels gods, tomēr viņa mudina sabiedrību neuzskatīt par pašsaprotamu faktu, ka prezidentu un citu reprezentatīvo amatpersonu dzīvesbiedriem, kuri nemaz nesaņem algu, ir pienākums pavadīt savu laulāto vizītēs un izbraukumos. Viņa arī paudusi nožēlu, redzot, ka “daudzas inteliģentas, neatkarīgas sievietes ziedojas savu vīru politiskās dienaskārtības dēļ”. Viņa bija tieša: “Mēs varam labāk, nevis tikai domāt, ka mūsu valstsvīru sievām nav nekā cita svarīgāka, ko darīt, kā vienīgi pavadīt savas otrās puses.”

Rīda ir feministe, viņa negrib šķiest savu potenciālu, esot par izkārtni, un no savām profesionālajām ambīcijām atkāpties nevēlas. Un viņa to neslēpj. Reiz kādā publikācijā ar virsrakstu “Es esmu pirmā lēdija, un tas ir pārsteidzoši dīvains darbs” viņa pauda, ka katra darbadiena šajā statusā ir ļoti atšķirīga no iepriekšējās. Viņa arī kritizēja kādu fotogrāfiju, kas tapusi G7 galotņu tikšanās laikā. Tajā pasaules līderu sievas vasarīgās kleitiņās pozē pie jūras. Rīda redzēto nosauca par “spēka vieglo pusi”. Viņa arī neslēpa, ka attēls licis justies neērti.

Tāpat Rīdai nepatīk, kad intervijās par viņas darbu automātiski vaicā, lietojot pagātnes formu, lai gan viņa turpina strādāt. “Vai man jāmeklē jauns darbs tikai tāpēc, ka mans vīrs tika ievēlēts amatā?” viņa retoriski vaicā.

Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņa bija cieši pie vīra sāniem, apzinoties, ka tauta bieži neievēlē prezidentu vien, viņi ievēlē pāri. Islandiešiem šķitis amizanti, ka Rīda nāk no citurienes, tāpēc viņas parādīšanās šajā cīņā par vēlētāju balsīm varētu tikt vērtēta arī kā stratēģisks solis.

Ar savu vīru, kurš iepriekš strādāja akadēmiskajā jomā un nekādā veidā nebija saistīts ar politiku, Rīda iepazinās vēstures studiju laikā Anglijā. 2003. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi Islandē. Pārim ir četras atvases.

Mišela de Paula Bolsonaru. No veikala kasieres līdz pirmajai lēdijai Brazīlijā

Trīsdesmit astoņus gadus vecā Brazīlijas prezidenta sieva nāk no vienkāršas, ne pārāk turīgas ģimenes, arī augstākās izglītības viņai nav. Savas pastāvīgās darba gaitas tagadējā Brazīlijas pirmā lēdija sāka tirdzniecībā, strādājot par apģērbu pārdevēju un kasieri. 2006. gadā sāka darbu politikā, ieņemot parlamentārās sekretāres amatu Brazīlijas deputātu palātā, tad tika pie darba Progresīvajā partijā, kur arī iepazinās ar topošo vīru un nākamo valsts prezidentu Žairu Bolsonaru. Viņai bija 25, viņam – 52 gadi.

Mišela de Paula vēlāk stāstīja: “Viss sākās, kad mēs viens otru pirmo reizi ieraudzījām, Žaira istabā. Nepagāja ilgs laiks, kad jau bijām droši, ka mūžu gribam pavadīt kopā.” Viņi turpināja būt kopā gan dzīvē, gan darbos, jo, viņas karjerai vijoties augšup, viņa kļuva par Bolsonaru parlamentāro sekretāri. Deviņas dienas pēc stāšanās amatā abi parakstīja pirmslaulības līgumu. Pēc dažiem mēnešiem kopā viņa kļuva par Bolsonaru sievu, trešo pēc skaita. Viņas karjera sāka augt vēl straujāk, bet alga – trīskāršojās, taču drīz vien Mišelai de Paulai nācās aiziet no algotā amata politiskajās struktūrās, jo valstī tika ieviests aizliegums algot savus piederīgos līdz pat trešajai radniecības pakāpei. Gāja gadi, un viņa nonāca statusā, kuru viņai ieņemt aizliegt vairs nevar neviens.

Brazīlijas pirmajai lēdijai labpatīk, ka viņu dēvē pilnajā vārdā Mišela de Paula, un līdzgaitnieki viņu raksturo kā ļoti ticīgu un vienkāršu cilvēku, bet viņas ģērbšanās stils nereti tiek saukts par pārāk uzkrītošu un bezgaumīgu. Piemēram, Ziemassvētku uzrunā, ko tradicionāli Brazīlijas prezidents saka kopā ar sievu, viņai mugurā bija sarkans krekliņš ar uzrakstu “Jēzus”. Viņas vīru nereti dēvē par “Brazīlijas Trampu” viņa visnotaļ populistisko uzskatu dēļ.

Bijušais militārists Bolsonaru vairākkārt ir izcēlies ar skaļiem un skandaloziem seksistiskiem, homofobiskiem un rasistiskiem komentāriem, tomēr viņa sieva pēc mediju un sabiedrības uzmanības nealkst. Viņa reti sniedz intervijas. Sava vīra ievēlēšanas dienā, viņam sakot svinīgo runu un norādot, ka bez sievas atbalsta nebūtu ticis tik tālu, viņa atteicās no iespējas teikt dažus vārdus. Pirmās lēdijas godā esot jau divus gadus, Mišela de Paula pievērsusies darbībai, kas saistīta ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības, sevišķi uzsvaru liekot uz nedzirdīgajiem, jo valsts pirmā lēdija pārvalda Brazīlijas nedzirdīgo zīmju valodu.

Neatzītā sieva Jašodabena Modi

Ļoti neparasta situācija izveidojusies Indijā, kur ilgus gadus mistērijas aura medijos tika veidota ap pašreizējā premjerministra Narendras Modi ģimenes stāvokli. 2014. gadā publiskajos dokumentos, kas saistīti ar pieteikumu nacionālajām vēlēšanām, Modi ailītē pie ģimenes statusa atzīmēja “precējies”. Un drīz vien nāca gaismā, ka viņa sieva ir Jašodabena Modi, kura savam vīram simboliskā reliģiskā ceremonijā tika izraudzīta jau pusaudžu gados.

Jašodabenai tobrīd bija 11, viņas vīram 14 gadi, kad pieticīgā saderināšanas ceremonijā ģimenes nostiprināja vienošanos par viņu atvašu savienošanu laulībā, un ap pilngadības laiku abiem tika sarīkota kāzu ceremonija. Tomēr drīz vien Jašodabenas vīrs aizgāja no mājām, sarāva kontaktus ar ārpasauli un divus gadus klīda pa Himalaju kalniem.

Mātes mudināta, Jašodabena pēc Modi atgriešanās laicīgajā dzīvē devās uz viņa ģimenes mājām, lai saglabātu laulību, tomēr vīrs bija pret, uzstājot, ka vēlas turpināt dzīvot kā ierasts, un mudinot savu sievu turpināt studijas, nevis nodoties ģimenes dzīvei. Kopā pāris nodzīvoja aptuveni trīs mēnešus pašā laulības sākumā, bet atlikušo dzīvi vada šķirti. Modi kāpjot pa Indijas politikas hierarhijas kāpnēm, oponenti nereti viņam pārmeta, ka sievai netiek dotas pienācīgas privilēģijas.

Tiesa gan, daži Indijas valdības lēmumi nebija pa prātam pieticīgajai pensionētajai skolotājai Jašodabenai, kurai 2014. gadā piešķīra diennakts apsardzi. Konvojs piecu bruņotu vīru sastāvā viņu pavadīja pat braucienos ar rikšu – transportlīdzekli, ko Indijā nereti izmanto ne tie turīgākie iedzīvotāji. “Visu laiku esmu piecu apsargu ielenkumā. Bieži vien mani radinieki spiesti viņiem gatavot ēst, bet mana brāļa sieva viņiem klāj gultas. Tas ir kaitinoši. Pavisam juceklīgi tas kļūst tad, kad man kaut kur jādodas, jo es pārvietojos ar sabiedrisko transportu, bet viņi man seko savās kondicionētajās automašīnās,” aģentūrai Reuters izteicās premjera sieva, kura jau 45 gadus faktiski ir šķirta no Modi.

Tomēr vīra augstais amats iemeta viņu mediju starmešu gaismā, žurnālisti nelaiž iespēju paziņot par notikumiem viņas dzīvē pat tad, ja tie nav sevišķi iespaidīgi, piemēram, gājiens uz templi reliģisku svētku laikā. Taču Jašodabena vismaz publiski nekad nav neko pārmetusi savam vīram, drīzāk pretēji – stāsta, ka lūdzas par viņu, un kļūst pikta, ja dzird kādu viņu kritizējam.

Pirmā lēdija divās valstīs – Garsa Mašela

Garsa Mašela ir vienīgā pirmā lēdija pasaulē, kurai šis tituls bijis divas reizes, divās dažādās valstīs – Mozambikā un Dienvidāfrikas Republikā. Savas pirmās lēdijas gaitas viņa sāka Mozambikā, kur drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas apprecējās ar Samoru Mašelu, bet 12 gadus pēc viņa nāves mīklainā aviokatastrofā kļuva par leģendārā politiķa Nelsona Mandelas sievu, kura vārds ierakstīts pasaules vēsturē par nevardarbīgās pretošanās kustības iedvesmošanu un īstenošanu.

Pateicoties viņam, Dienvidāfrikas Republikā izdevās pielikt punktu aparteīda sistēmai jeb iedzīvotāju dalīšanai, balstoties uz viņu rasi. 1994. gadā Mandela kļuva par pirmo melnādaino šīs valsts prezidentu, vēl četrus gadus vēlāk par sievu apņēma kaimiņvalsts bijušo pirmo lēdiju Garsu, ar kuru bija kopā līdz savai nāvei 2013. gadā. Mandela bija 27 gadus vecāks par savu pēc skaita trešo sievu Garsu, tomēr mīlestība arī cienījamajā 80 gadu vecumā lika viņam atplaukt, par ko viņš nekautrējās stāstīt intervijās. “Esmu iemīlējis jauku sievieti. Es nenožēloju kritienus un neveiksmes, jo dzīves norietā esmu uzplaucis kā zieds viņas [Garsas] dotās mīlestības un atbalsta dēļ,” viņš izteicās kādā televīzijas intervijā.

Tomēr nevarētu teikt, ka Mašela stāvējusi savu ietekmīgo vīru ēnā. Nepavisam. Viņa arī šobrīd ir viena no redzamākajām Āfrikas kontinenta politiķēm un aktīvistēm, cīnoties par sieviešu un bērnu tiesībām un ilgtspējīgu attīstību Āfrikā. Viņa aktīvi turpina pievērst rietumu pasaules uzmanību savas pārstāvētās jomas problēmjautājumiem.

Mašela runā franču, spāņu, itāļu, portugāļu un angļu valodā, kā arī savā dzimtajā congu valodā. Eiropas izglītību guvusī Mašela arī saprot, kā veidojas pārmaiņas un labāka rītdiena – ieguldot un mainot jaunu cilvēku domāšanu šodien, bet iegūtā atpazīstamība šajā it kā reprezentatīvajā, it kā ne tik nozīmīgajā statusā viņai palīdz iet uz priekšu un cīnīties par to, kas svarīgs.