Vairāk nekā puse Latvijas jauniešu atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā pasliktinājusies viņu mentālā veselība

70,4% jauniešu pētījumā atzinuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Vienlaikus vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Ja Covid-19 pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējumi pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%).

Krasi samazinās arī to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrajā vilnī - vien 7,6%. Pieaudzis arī to jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs skaidroja, ka centrs izlēma veikt pētījumu par Covid-19 ietekmi uz pusaudžiem un jauniešiem otrā pandēmijas viļņa laikā, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kā savu mentālo veselību raksturo paši pusaudži.

"Secinājumi ir ļoti bēdīgi. Mums, kas ikdienā strādā ar pusaudžiem un jauniešiem, ir skaidrs, ka Covid-19 seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību," norādīja Konstantinovs.

Viņaprāt, jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos, uzsvēra psihologs.

"Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildus slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus," secināja Konstantinovs.

Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz to norāda Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, Latvija jau pirms Covid-19 pandēmijas ieņēma ceturto vietu pasaulē pašnāvību skaita ziņā jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Situācija būtiski saasina Covid-19 pandēmijas sekas, īpaši - pandēmijas ierobežojumu radītā ietekme uz bērnu un pusaudžu psihoemocionālo veselību. Pēc ekspertu prognozēm, tieši šī populācijas daļa, vecumposma un smadzeņu attīstības īpatnību dēļ, ir viena no visvairāk skartajām grupām, kas cieš no sociālās izolācijas, pārmaiņām mācību režīmā un ģimenes stresoru dēļ.

Latvijā, kur ir vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, pandēmijas ietekme visticamāk radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā, paredz Konstantinovs.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020.gada nogalē - novembrī un decembrī - īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.

Centrs specializējas darbā ar pusaudžiem un jauniem cilvēkiem 12 līdz 25 gadu vecumā, palīdzot viņu psihoemocionālajās grūtībās. Centra mērķis ir apvienot pašus labākos speciālistus un radīt drošāko, draudzīgāko vietu, kur vērsties ģimenēm, pusaudžiem un jauniešiem.