Pabūt ar sevi un savām domām. Ko darīt, ja pandēmija ietekmē emocionālo labsajūtu un attiecības

• Tiem, kuriem komunikācijas pietrūka jau pirms pandēmijas, trauksmes un vientulības sajūta var pieaugt. Turklāt ilgu laiku atrodoties ierobežotā vietā, var rasties sajūta, ka tiek atņemta brīvība un kontroli pār situāciju pārņem ārējie faktori.
   
• Esot vienatnē, satiekamies ar sevi un savām domām. Ja mūsos dominē mīlestība, drošība, miers un radošums, tad šīs izjūtas varam attīstīt un nostiprināt vēl vairāk. Bēdīgāk, ja mūsos valda bailes, dusmas, kauns un depresija, tad šīs emocijas saasinās un ir grūti būt pašam ar sevi.

Kāpēc rodas trauksmes un neirozes?

Mūsu iekšējā prāta pasaulē joprojām ir daudz nezināmā, un rezultātā varam baidīties paši no sevis, tādējādi ods pārvēršas par ziloni. Piemēram, ja sajūtam bailes, varam sākt domāt, ka ar mums kaut kas nav kārtībā. Ja sākam baidīties, pieaug spriedze, kļūstam aizvien trauksmaināki un nervozāki.

Normāli būtu justies pietiekami labi gan fiziski, gan emocionāli, gan sociāli. Ja tas tā nav, ir jādomā, kā šīs problēmas risināt.

Vienkārši ieteikumi ikdienai:

• Sāc ar sava ikdienas dzīves ritma sakārtošanu, fizisko un garīgo aktivitāšu sabalansēšanu. Arī mājās vari regulāri izpildīt vingrojumus. Nesēdi visu dienu pie datora.
   
• Lai labāk izgulētos, vari lietot augus ar relaksējošām īpašībām, piemēram, baldriānus, melisu un piparmētras, bet labākam garastāvoklim – asinszāles tēju. Arī magnija un B grupas vitamīnu papildu lietošana noteiktās dzīves situācijās palīdz koncentrēties un samazināt nogurumu.