Viņu izvēlējās pats Eltons Džons. Kas ir filmas "Rocketman" zvaigzne Edžertons

Nepareizais burts

Ir grūti būt velsietim un dzīvot pilsētiņā ar īpaši garu nosaukumu. Llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllantysiliogogogoch – latviski tas nozīmē “Svētās Marijas baznīca baltās lazdas dobumā, netālu no Llantisilio straujā atvara sarkanajā alā”, taču pietiek izrunāt pirmās zilbes, lai gribētos kādu iznerrot, un arī pašos populārākajos amerikāņu sarunu šovos šādas nerrošanas mērķis ir Tarons Edžertons, kurš tajā dzīvojis. Ne ilgi un tomēr.

No komentāriem nav spējusi atturēties ne Elena Dedženeresa, ne Džimijs Fellons, kurš caur smiekliem pat pavaicājis, vai, šādu nosaukumu domājot, kādam pār datora tastatūru nav pāri pārskrējis kaķis.

Lai nu kā, Taronam šie jociņi jau ir līdz acīm, taču viņš spēlē līdzi, jo bez publicitātes mašinērijas kino karjera nekust ne par milimetru, un vienmēr – vienmēr! – lepojas, ka ir velsietis, kaut arī tā nav patiesība par visiem simts procentiem, un pēdējos gados viņš krietni piemirsis valodas smalkumus.

Edžertona māte ir angliete, tēvs – velsietis, un puika piedzima Anglijā, kur vecāki vadīja pašiem piederošu viesu namu. Laimīgajai mātei tik ļoti bija paticis, kā velsiešu valodā skan vārds “pērkoņdārds”, ka viņa savu mazulīti nodēvēja par Taron.

Viņi dzīvoja trijatā un laimīgi, taču, kad Edžertonam apritēja divi gadi, vecāki nolēma iet katrs savu ceļu, un māte ar puiku no Liverpūles pārcēlās uz Velsu. Angelsī sala bija viņu mazā paradīze – fantastiskās ainavas mainījās ik mirkli, vējam griežot arvien jaunus vaibstus to klinšainajā krasta līnijā un ikvakara mainīgajos saulrietos, un tur mazais Tarons sāka skolas gaitas.

Kino bija pasaule, kas viņu fascinēja, un pirmā filma, ko, atzīst Tarons, viņš noskatījās kinoteātrī, ir Disneja leģendārais Bembijs. Mājās bija videokasete, ko regulāri viņš skatījās, “tāpēc es zināju dziesmas no galvas”. Sēžot kinozālē, kāds viņam ausī iečukstēja, ka šaipus ekrānam ir platforma. Knēvelis piecēlās kājās, aizgāja turp un filmas laikā nodziedāja Drip Drip Drop Like April Showers. Ko teica pārējie kinoteātra apmeklētāji, vēsture gan klusē.

Drosme un uzdrīkstēšanās

Tīņa gadus Tarons aizvadīja rietumu piekrastē. Kad viņam bija 12 gadu, ģimene – māte bija apprecējusies otrreiz – pārcēlās uz Aberīstvītu, ko parasti piemin universitātes un greznās promenādes dēļ. Arī tur paskarbā daba, ne mazāk skarbā iztikšana un sāļais jūras gaiss liedza kļūt par dīkdieni, taču Tarons atrada veidu, kā dzīvot fantāziju pasaulē; kāds draugs viņu paaicināja uz teātra pulciņu, un viņš saprata, kādu ceļu turpmāk vēlas iet.

Klases klauna talantam beidzot bija pielietojums, un viņa pirmā izrāde bija Šekspīra Sapnis vasaras naktī. Piecpadsmit gadu vecumā kāpt uz skatuves izteiksmīgā kokteiļkleitā – tas nudien prasa drosmi, taču skatītāji vai mira aiz smiekliem, un Tarons jutās savā elementā. Par savu sniegumu viņš gan nebija īpaši pārliecināts, taču “tādu lomu man piedāvāja, un es piekritu”.

Edžertons iemīlējās teātrī, pat nedomādams par iespējamu karjeru Londonā, kur nu vēl Holivudā. Viņam patika atrasties skatītāju priekšā, izdzīvot mirkli un, protams, izbaudīt aplausus. Tarons bija pārliecināts, ka diezin vai kādreiz strādās kādā no Londonas labākajiem teātriem un veidos karjeru, jo kā gan puisis no provinces, bez sakariem to varētu izdarīt?

Taču Edžertons arī apzinājās, ka teātris ir viņa aicinājums, ar visu sirdi tam nodevās, un, “kaut arī tas ir vārds, kam līdzi nāk nelāga pieskaņa, vienmēr esmu juties ambiciozs”. Un iesniedza dokumentus Karaliskajā Dramatisko mākslu akadēmijā jeb RADA – vecākajā un prestižākajā Lielbritānijas teātra, kino un televīzijas skolā, kuras prezidents nu ir sers Kenets Brana un kuras absolventu vidū ir daudz leģendu un pašreizējo talantu.

Deviņpadsmit gados pamest tik provinciālo Aberīstvītu un pārcelties uz Londonu – drosmīgs solis, taču vēl drosmīgāks bija Eltona Džona dziesmas Your Song izpildīšana studentu priekšnesumu sadaļā. Ja vien tobrīd izbijies puisis zinātu, ka reiz viņš ar pašu Eltonu saskandinās glāzes leģendārās ikonas šikajā mājā un iejutīsies viņa ādā fantāzijas mūziklā Rocketman! Taču, tā kā nākotnes pareģa māka Taronam nepiemīt, viņš to nezināja, bet priekā gavilēja, izlasījis savu vārdu starp uzņemtajiem studentiem, un priecājās par pieklājīgo stipendiju – bez tās skološanās nebūtu iespējama. Vēlāk viņš atzina, ka bijis Londonai krietni par jaunu un naivu, taču metropole lika viņam ātri rūdīties.

2012. gadā ar bakalaura grādu aktiermākslā viņš pievienojās RADA absolventiem. Taronam Edžertonam bija ne tikai diploms, bet arī portfolio ar dažiem nozīmīgiem ierakstiem: loma teātrī (maza un tomēr), otrā plāna loma TV seriālā Lūiss un Stīvena Sondheima biedrības balva kā gada labākajam aktierim studentam, kā arī pieredze uz Londonas Nacionālā teātra skatuves. Un tad viņam iekrita loze, kāda izkrīt vienreiz dzīvē.

Trīcošām kājām

2004. gadā anglis Metjū Vons iedēstīja slavas aizmetņus Daniela Kreiga karjerā, aktierim ar vizbulīšu krāsas acīm piedāvādams lomu kriminālfilmā Kārtainā kūka. Viņš uzņēma fantāzijas filmu Zvaigžņu putekļi (2007), pamatīgi apsmēja klišejas kriminālkomēdijā Kick-Ass: Jaunie Supervaroņi (2010) un pārliecināja Holivudu ar darbu franšīzē X-cilvēki (sērija Pirmā klase, 2011).

Nu bija pienācis laiks visai pasaulei parādīt savu mīlestību pret spiegu žanru. Vajadzēja tikai atrast aktieri, uz kuru skatoties būtu skaidrs, ka viņš patiešām ir īstais – kura sejā ierakstīts džentlmeniskums, harisma, inteliģence, kuram ir patīkami vaibsti un lieliska fiziskā forma.

Neraugoties uz jau iepriekš sasniegto, Metjū Vons izbrāķēja Āronu Teiloru-Džonsonu, kuram prognozēja milzu panākumus, Džeku O’Konelu, kurš bija nospēlējis galveno lomu Andželīnas Džolijas drāmā Nesalauztais (2014), un pat Džonu Boijegu – jaunos aktierus, ar kuriem lepojas visa Lielbritānijas kino industrija.

Vons meklēja vēl ko – iespējams, naivumu, tāpēc pieņēma ļoti drosmīgu lēmumu, galveno lomu piešķirdams puisim bez pazīstama vārda, turklāt projektā, kas solīja milzu kasi. Un – urā! – Egsija tēls Taronam Edžertonam ne vien sagādāja pasaules slavu, bet arī ļāva noslēgt līgumu ar vienu no pasaules vecākajām kino studijām 20th Century Fox, kas paredzēja dalību trijās šīs sērijas filmās. Vēlāk pat uzvirmoja runas par sešām filmām.

Vons bija pārliecināts, ka Tarons tiks galā un pieņems savu kolēģu padomus, un viņu vārdi komentārus neprasa: Kolins Fērts, Semjuels L. Džeksons, sers Maikls Keins. Tos izdzirdot, Edžertonam sāka trīcēt kājas, bet filmēšanas laukumā viņš jutās kā septītajās debesīs, kaut arī, lai tur nokļūtu, daudzi mēneši bija jāpasvīst burtiskā nozīmē – jāuzlabo sava fiziskā forma, lai iegūtu nevainojamu sešpaku. Taču bija arī bonuss – viņš varēja apošņāt pasauli, kuras durvis bija nobriedis atvērt.

Paradīze eksistē

Lai iegūtu Egsija lomu, Tarons ar filmas veidotājiem piecu nedēļu laikā tikās vairākas reizes, un viena no tām notika režisora mājās. Tēju viņam pasniedza režisora sieva, viņa trīs bērnu māte un deviņdesmito gadu supermodele Klaudija Šīfere, un, kad viņa ieminējās, ka varētu uztaisīt arī sviestmaizi, jaunais aktieris nolēma, ka paradīze nudien eksistē.

Toreiz viņi lasīja scenāriju, taču tas nebija nekas salīdzinājumā ar citiem testiem, kurus Edžertonam vajadzēja izturēt, lai pārliecinātos, cik brīvi viņš māk apieties ar ieročiem, vai skrien pietiekami ātri, vai varēs darboties zem ūdens... Kārtējo reizi pūzdams un elsdams, viņš sev apsolīja, ka tad, kad viss būs nofilmēts, viņš sevi apbalvos ar ballīti, kurā plūdīs alus un neaptrūksies picu, bet pagaidām viņa dzīve bija stingri reglamentēta gastronomiskajā jomā (nekādu saldumu!) un arī fizisko nodarbību dažādībā.

Un – tāpat kā Egsijs – Tarons apguva smalkas dzīves pamatus: kā ģērbties, kā izturēties, kā runāt. Protams, arī visus spiegu pasaules gadžetus, kas vienkāršo lauku zēnu katapultēja uz slavas mākoņiem, neprasot, vai Tarons pats to vēlas. Viņš gan bija sprukās, taču ātri saprata spēles noteikumus un arī tagad apgalvo, ka paparaci un publicitāte nav nekas patīkams, taču uz to var paskatīties kā uz daļu no viņa citādi lieliskās dzīves.

“Es satiku Maiklu Keinu. Seru Maiklu Keinu,” viņš kādā intervijā aizgrābti stāstīja par vienu no spilgtākajiem iespaidiem Kingsman pirmās filmas uzņemšanas laikā.

“Viņš ir tāda ikona, ka gandrīz aizmirstas, ka viņš ir dzīvs cilvēks. Marks Strongs un Kolins Fērts arī – šos divus aktierus es apbrīnoju jau gadiem,” Edžertons atzinās, bilzdams, ka ikdienas eiforiju laukumā pieveicis, vakarpusē cilādams dzelžus – lai apzināti izvēdinātu galvu pēc darba ar bērnības elkiem. Taču sajūsmu tas nesamazināja, gluži otrādi – Kolins Fērts savam kolēģim vēl joprojām dzied slavas dziesmas, un nav brīnums, ka abus bieži salīdzina – arī par eleganci un vienkāršību, pat šķietamu nevērību uz sarkanā paklāja. Abus vienojot humora izjūta, bet dialogus – kā kārtīgi briti – viņi slīpēja pabā.

Pēc pirmizrāžu virpuļa, neskaitāmiem zibspuldžu knikšķiem un jūdzēm, kas noietas pa sarkano paklāju, Tarons atgriezās Aberīstvītā un uz kādu laiku apmetās mātes un patēva bungalo. Iemesls bija racionāls – viņam nepietika naudas, lai iegādātos īpašumu Londonā.

“Es biju nobažījies, kurp vedīs nākotne,” viņš piebilda, bet tobrīd dzīvoja kopā ar mantām, kuras atcerējās kopš bērna kājas; pret tām viņš izturas ar lielu bijību, tāpat kā pret apģērbu un piemiņas lietām, neko nemet ārā. Un savu 25. dzimšanas dienu nosvinēja tieši tur! Turklāt – kur vēl labāk fanot par Manchester United, ja ne pabā!

Tarons piedalījās arī franšīzes otrajā daļā Kingsman: Zelta aplis (2017), taču pērn novembrī atklāja, ka trešā filma būs bez viņa līdzdarbošanās. Iemesls ir pavisam vienkāršs – Metjū Vons, kuram uz šo sēriju ir milzu plāni, vēlas attīstīt notikumus bez Egsija klātbūtnes, darbību pārceļot uz 20. gadsimta pašu sākumu, kad dibināja Slepeno dienestu. Tas gan nenozīmē, ka Kingsman un Edžertons ir šķīrušies uz visiem laikiem;  neviens nezina, ko nesīs nākotne.

Lāga zellis

Tarona nākamais darbs pēc Kingsman bija pacifistes Veras Briteinas atmiņu grāmatas ekranizācijā, kas latviski ieguvusi nosaukumu Atmiņas par nākotni, kam sekoja atgriešanās televīzijā un publicitātes mašinērija. Edžertona vārds parādījās daudzos topos: kā īpašas uzmanības vērts jaunais aktieris, kā īpaši izsmalcināti ģērbies jauns vīrietis, kā iekārojams smukulītis... Mediji rakstīja, ka viņš ir jaunais Kolins Fērts, nākamais sekoja salīdzinājums ar Tomu Hārdiju...

Tarons uz to noskatās ar vēsu prātu – galvu mākoņos neslien un kā pašpuika koķetē ar intervētājiem, bet profesionālajā jomā rok savu vagu un filmējas nepaguris. Taču arī par privāto dzīvi un izklaidēm puisis nepiemirst, bet blakus supergaru kāju īpašniecēm modelēm gan viņu neieraudzīt, jo Edžertons ir tikai 175 centimetrus garš.

Tas gan izrādījās bonuss, kad viņš nospēlēja optimisma iemiesojumu Ediju Edvardsu, kurš savas sportista karjeras sākumā iemanījās iegūt iesauku Ērglis. Pēc patiesiem notikumiem veidotā komēdija Slēpes pa gaisu (2016) atklāja stāstu par britu... slēpotāju, kurš pārspējis vairākus Lielbritānijas impērijas rekordus!

Atradis nepilnības nolikumā, 1988. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieks Edijs neieguva nevienu medaļu, pat trakāk – viņš palika pēdējais, taču labsirdīgais lāga zellis, kurš piepildīja savu sapni, iekaroja skatītāju sirdis. Filmēšanas laikā iemantotā draudzība ar otru galvenās lomas atveidotāju Hjū Džekmenu vēl joprojām Taronam ir mīļā piemiņā, un sadarbība ar režisoru Deksteru Flečeru arī nav pārtrūkusi – tieši viņš režisēja Eltona Džona kinematogrāfiskās dzīves piedzīvojumus, bet – par visu pēc kārtas.

Karaliskā bijība

Starp panākumiem un, visticamāk, šīs vasaras vienu no nozīmīgākajām filmām Rocketman Tarona Edžertona dzīvē gājis dažādi. Viņš mērķēja uz Ciklopa/Skota Sammersa lomu filmā X-cilvēki: Apokalipse (2016) un no tās atteicās, taču kā Džonija balss īpašnieks piedalījās animācijas filmas Dziedi! (2016) ieskaņošanā un izpildīja arī Eltona Džona dziesmu I’m Still Standing.

Ar mūziku aktierim ir ļoti ciešas attiecības – pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados šajā lauciņā talantu mēģināja izvērst arī Edžertona tēvs, kamēr viņa mīļotā niekojās ar apģērbu dizainu, un dēls mantoja ne vien labu dzirdi, bet arī skaistu balsi. Viņš ir soulmūzikas un Motown fans, kurš atkal un atkal var klausīties Stīvija Vondera un Mārvina Geja ierakstus.

Taronam patīk Deivids Bovijs un bītli, un rollingstouni, un arī The Strokes ir viņa mīļāko grupu vidū. Bet filmas Kingsman: Zelta aplis pirmizrādē viņš iepazinās ar popmūzikas ikonu Eltonu Džonu, un tas, kā drīz atklājās, bija ļoti nozīmīgs brīdis gan aktierim, gan mūziķim. Tarons pret mūziķi sajutis ne mazāku bijību, kādu, iespējams, sajustu, tiekoties ar pašu karalieni; tas gan vēl nav noticis.

Eltons Džons kādā intervijā atzinās: “Mana dzīve ir bijusi pārāk traka, lai no tās iztaisītu garlaicīgu biogrāfisko filmu.” Jau 2012. gadā tika paziņots par ekstravagantā mākslinieka biogrāfijas veidošanu, un uz lomu kandidēja arī Toms Hārdijs un Džastins Timberleiks. Taču Eltons Džons un Deivids Fērnišs, vēlēdamies paturēt galavārdu un nepiekāpties Holivudas nosacījumiem, nolēma projektu piebremzēt.

Vēlāk kā producents pievienojās Metjū Vons, un jau drīz uzpeldēja Tarona vārds. Karaliskās Mūzikas akadēmijas talanta cīņa ar depresiju, atkarībām un savas seksuālās orientācijas pieņemšana ir tikai daļa no bagātīgā scenārija, ko, protams, caurauž Eltona Džona radītā mūzika. Kā režisoru pieaicināja Deksteru Flečeru, kurš nupat bija pabeidzis filmu Bohēmista rapsodija (2017) – titros parādās no darba atlaistā Braiena Singera vārds –, autori lomām uzrunāja Džeimiju Bellu, Braisu Dalasu Hovardi un Ričardu Medenu, un darbs varēja sākties, atceroties, ka ar termiņiem kavēt nedrīkst – Kannu kino festivāls bija aizrunājis pirmizrādes sarkanā paklāja glamūru.

Eltons Džons ļoti ātri saprata, ka Tarons ir īstais; viņaprāt, aktierī apvienojusies vīrišķība un laipnība, un komplimentus par savu varoni netaupa arī Edžertons: “Viņš ir fascinējošs cilvēks!”

Džons ieteicis vienu – nekopēt viņu, un Edžertons radījis savu versiju par Eltonu Džonu, izpildīdams visas 18 kompozīcijas un smejoties, ka, cerams, skatītāji nemīņāsies savos krēslos, gaidīdami, kad viņa mokas beigšoties, lai var saklausīt īstā Eltona Džona balsi! “Ziniet, par ko es uztraucos? – Lai filma ir laba,” viņš ir lakonisks, bet apzinās, ka neizbēgs no salīdzinājumiem ar Bohēmista rapsodiju. Bet – neko darīt, tāda ir dzīve, taču optimistiski gribas cerēt, ka Džona biogrāfiskā vīzija būs vēl spilgtāka un pārdrošāka!

“Tas ir fantāzijas mūzikls,” aktieris uzsver, ne biogrāfija, un tajā tiek izmantotas Eltona Džona dziesmas, lai atklātu viņa dzīves dažādus brīžus. “Viņš nav vienīgais dziedošais varonis. Būs jautri,” Tarons sola, un kvalitātes garants ir arī fakts, ka pirms filmēšanas sākšanas viņš apmeklējis gan dziedāšanas nodarbības, gan krietni papūlējies pie horeogrāfa.

Par puišiem

Tuvojoties pirmizrādei, arī Rocketman aktieri jau pamanījušies pažēloties par sava darba rūgto garoziņu – seksa epizodēm, un vienai ir ļoti būtiska nozīme tobrīd vēl Redžinalda Dvaita (Eltona Džona īstais vārds – Red.) dzīvē. Viņš zaudēja nevainību 22 gadu vecumā. Filmā divi kaili vīrieši ripinās pa gultu. Epizodes uzņemšana sagādāja pamatīgas neērtības Taronam Edžertonam un seriāla Miesassargs smukulītim Ričardam Madenam, kas Rocketman atveido Džonu Rīdu.

“Tas bija laiks, kad viņi iemīlējās viens otrā,” atklāja Tarons, “un mēs vēlējāmies viņus parādīt kā divus jaunus vīriešus, kuri ir seksuāli pievilcīgi viens otram”. Taču – ne tikai šī epizode vien Edžertona virzienā lika raidīt nepatīkamas piezīmes, jo kas tā par diskrimināciju, ka vienu no pasaules slavenākajiem homoseksuāļiem spēlē heteroseksuāls aktieris?

Taču Edžertons arī šos pārmetumus laida gar ausi, jo bija priecīgs un glaimots ieskatīties Eltona Džona dzīvē un uzskata, ka aktierim tikai nāk par labu iejusties lomās, kas ir pavisam citādākas nekā viņš pats. Un, jā, pret homoseksuāliem cilvēkiem viņam nav ne mazāko iebildumu – vēl mācoties skolā, divi viņa klasesbiedri atklāja, ka interesējas par puišiem, nevis meitenēm, un no saviem draugiem saņēma simtprocentīgu atbalstu.

Bet Tarons ir caur un cauri sieviešu mīlis, un šā gada 10. februārī, apmeklēdams Britu Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju, lepni smaidīja, pie rokas vezdams Emīliju Tomasi;  pēc trīs mēnešu pauzes abi atkal ir kopā.
Ar pievilcīgo režisora asistenti aktieris iepazinās pirms pāris gadiem, bet tad pašķīrās. Tas sakrita ar Rocketman uzņemšanas noslēgumu.

Publicējis bildes ar sevi pirms un pēc matu noskūšanas, viņš ļāva ironizēt par jaunas dzīves sākumu, kaut patiesībā atbrīvojās no frizūras, kas ar frizieru prasmīgajām rokām imitēja Eltona skumjo galvas rotu; tie bija pamatīgi izfilēti, matu līnija atkāpusies... Jau drīz, bezkaunīgi apvaicājušies par jaunumiem privātajā dzīvē, žurnālisti saņēma atbildi, ka nekā jauna nav, turklāt pēc #MeToo kustības apgriezieniem Edžertons ir ļoti uzmanīgs, ko runā ar svešiniecēm, jo baidās, ka safabricētas apsūdzības varētu sagraut viņa karjeru.

Nu šādam uztraukumam nav iemesla – viņš ir laimīgs, bet par privātās dzīves sīkumiem nebildīs ne pušplēsta vārdiņa, un viss. Ar Kingsman pirmo filmu izceļojies pa visu pasauli, Tarons atzina, ka slavas blaknes ir arī vientulība, jo dzīve viesnīcās nav iepriecinoša, bet nemitīgā uzmanīšanās, lai nepateiktu kaut ko lieku, liek visu laiku būt nomodā. Taču viņam piemīt krietna deva paškritikas, vaibsti, kas ļauj iejusties dažādu gadsimtu notikumos, un garšīgi smiekli, kurus viņš labprāt aizdod arī saviem varoņiem. Nākamais būs Džonijs animētās filmas Dziedi! turpinājumā.

Rocketman tērpi

Filmas kostīmus radījis Džulians Dejs, kurš kino strādā kopš deviņdesmito gadu beigām un “apģērbis” gan Bohēmijas rapsodijas varoņus, gan Taronu Edžertonu Robinā Hudā. “Kurš gan negribētu veidot filmu par Eltonu Džonu un viņa dzīvi,” tērpu mākslinieks kādā intervijā retoriski vaicāja. “Viņš ir gandrīz visspilgtākā rokzvaigzne, kāda jebkad dzīvojusi!”

Dejs atzīst, ka šis darbs ļāvis viņam justies kā bērnam saldumu veikalā, un, ja nebūtu apsardzes – daudziem Eltona Džona tērpiem ir teju muzejiska vērtība – un viņš būtu tik tievs, kā Eltons septiņdesmitajos, noteikti ļautos kārdinājumam tos uzmērīt. Strādājot viņu motivēja tikai viena doma – kaut Eltons, ieraugot galarezultātu, novērtētu viņa domu lidojumu un vēlētos, kaut viņš būtu šo fantastisko tērpu īpašnieks. Un tā arī notika – ieraugot kādu fotogrāfiju, Džons pavaicājis, vai iespējams iegūt zābaciņus. Protams, atbilde bija pozitīva, un tādi uzreiz tika uzšūti, uz katra uzliekot pa mūziķa iniciālim.

Dejs milzīgu uzmanību pievērš estētikai un detaļām, kā arī piedomā, kā jutīsies tērpa valkātājs. Tiesa, kādam Eltona Džona skatuves šedevram viņš piešuva tūkstošiem Swarovski kristālu, taču neiedomājās, ka tērpu nevarēs mazgāt. Tā kā tas bija Taronam mugurā vismaz reizi trīs dienās, uz filmēšanas beigām jau ne viens vien bija pārliecināts, ka tajā ieperinājies sesks...

TOP5 fakti par Taronu Edžertonu

1. Aktiera vārds Tarons ir versija par tradicionālo velsiešu vārdu Tarans. Reģistrējot mazuli, māte kļūdījās, un burta a burta vietā ielavījās o.

2. Viņa elki aktieri ir Daniels Dejs-Lūiss, Maikls Šīns un Šons Pens. Viņam patīk arī Gerijs Oldmens, Filips Seimūrs Hofmans, Brendons Glīsons, kā arī jaunie Vils Polters un Džeks O`Konels.

3. Vēl joprojām Tarons labprāt dodas uz pabu un muļķojas ar draugiem, un grib saglabāt privātumu.

4. Aktieris apzinās, ka lomas Holivudā “var mainīt dzīvi. Uz aklo es nekam nepiekritīšu”.

5. Neslēpj, ka pēc filmēšanās perioda noslēgšanās ļaujas alus valdzinājumam un pieņemas svarā.