Saslimi pirms lidojuma? Rīcības plāns, ja ir caureja, drudzis vai aizliktas ausis
Ilgi gaidītu ceļojumu var vienkārši sabojāt negaidīta saslimšana, jo īpaši gadījumos, kad galamērķi iecerēts sasniegt lidojot. Lidošana pati par sevi nav bīstama veselībai, taču noteiktos apstākļos, piemēram, saaukstēšanās gadījumā vai pēc nopietnām saslimšanām, jābūt uzmanīgam.
Farmaceita asistente Violeta Hudana skaidro, kā rīkoties, ja pirms lidojuma gadījies saslimt, un stāsta, kādās situācijās der rūpīgi pārdomāt, vai lidojums būs drošs veselībai.
Gaisa spiediena izmaiņas rada stresu organismam, bet lidmašīnas sausais gaiss var izraisīt deguna un kakla gļotādas sausumu, tādējādi radot piemērotus apstākļus baktēriju un vīrusu iekļūšanai organismā. Ja saslimšana novājinājusi organismu, tad lidojums un arī uzturēšanās cilvēku pūlī provocēs ātrāku slimības izplatīšanos – piemēram, aizlikts deguns gaisa spiediena ietekmē var radīt daudz nopietnākas un grūtāk ārstējamas saslimšanas, piemēram, vidusauss iekaisumu.
“Pats svarīgākais ieteikums, lai lidojums būtu drošs un veselībai draudzīgs, ir laikus rīkoties, ja parādījušies saslimšanas simptomi. Piemēram, ja piemeklējusi saaukstēšanās pāris dienas pirms lidojuma, noteikti nevajadzētu paļauties uz cerību, ka līdz lidojumam saaukstēšanās pāries pati no sevis. Vislabāk nekavējoties sākt cīņu ar simptomiem – tas ievērojami palielina iespēju atgūt veselību līdz ceļojuma dienai. Par to, kā ārstēties, ja parādījušies konkrēti simptomi, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu,” uzsver Violeta Hudana.
Tāpat viņa skaidro, ka, dodoties tālākā braucienā, katram pašam svarīgi apzināties savu veselības stāvokli un attiecīgi sagatavoties lidojumam. Piemēram, ja cilvēkam ir problēmas ar vēnām, visprātīgāk būs lidojuma laikā uzvilkt kompresijas zeķes, jo spiediena maiņas un ilgstošas sēdēšanas ietekmē var rasties tūska un pat dziļo vēnu tromboze, kas var būt bīstama dzīvībai. Sagatavošanās noderēs arī tad, ja ar veselību viss kārtībā un sūdzību nav – paša drošības labā noderēs ceļojuma aptieciņa, kas var būt vajadzīga kā lidmašīnā, tā arī atrodoties ārvalstīs.
“Pirms lidojuma cilvēki visbiežāk interesējas par nomierinošiem līdzekļiem, risinājumiem kuņģa-zarnu traktam problēmām, jo stresa un neierastas pārtikas ietekmē mēdz rasties gremošanas traucējumi, slikta dūša, kā arī medikamentiem pret galvassāpēm un miega traucējumiem – par tiem parasti interesējas cilvēki, kuriem paredzēts garāks lidojumus un tiek izjaukts dienas-nakts režīms,” stāsta farmaceite.
Situācijas, kad der rūpīgi pārdomāt, vai lidojums būs pa spēkam
Drudzis
Paaugstināta temperatūra (no 37 grādiem pēc Celsija) var liecināt ne tikai par iekaisumu, bet arī par infekciju organismā, kas lidojuma ietekmē var izplatīties un kļūt vēl spēcīgāka.
“Katram cilvēkam var būt atšķirīga ķermeņa temperatūra un līdz ar to arī temperatūras iemesli un tās izpausmes. Ja temperatūra ir ievērojami paaugstināta un to pavada nogurums, nespēks, paaugstināta jutība pret ārējiem apstākļiem, noteikti ir vērts izvērtēt, vai šādā gadījumā lidojums būs pa spēkam. Svarīgi ir arī apzināties apstākļus pēc lidojuma – vai, nokļūstot galamērķī, būs iespēja atpūsties un ļaut organismam atveseļoties. Tāpat jāatceras, ka paaugstināta temperatūra var liecināt par vīrusu esamību organismā un, atrodoties cilvēkiem pilnā lidmašīnā, pastāv augsts risks, ka vīruss “pielips” citiem pasažieriem,” skaidro farmaceite.
Aizlikts deguns
Šķietami nevainīgi aizlikts deguns un iesnas var padarīt lidojumu īpaši nepatīkamu. Aizlikts deguns ierobežota skābekļa apstākļos ne vien rada diskomfortu, bet var arī būtiski apgrūtināt elpošanu, kas īpaši bīstami ir astmas slimniekiem. Tāpat aizlikts deguns var radīt nepatīkamas sajūtas, mainoties gaisa spiedienam, īpaši pacelšanās un nolaišanās brīdī. Iekaisums no deguna blakusdobumiem var nokļūt vidusausī un radīt spiedošu sajūtu, citos gadījumos pat stipras sāpes. Ja deguns aizlikts vairākas dienas un situācija neuzlabojas, pirms lidojuma ieteicams konsultēties ar ārstu.
Vemšana, diareja
Kunģa-zarnu trakta darbības traucējumi, kas radušies stresa apstākļos, nav bīstami lidojumam. Taču, ja parādījušies tādi simptomi kā spēcīga diareja vai vemšana, ko pavada slikta dūša, nespēks, tas var liecināt par saindēšanos ar pārtiku vai vēdera vīrusu. Šādā situācijā būtu jāatrodas mājās un jāpalīdz organismam atgūties, nevis jālido.
Sāpes krūtīs
Spēcīgas sāpes krūtīs ir viena no bīstamākajām pazīmēm, ko nedrīkst ignorēt. Tās var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem, un var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja pirms lidojuma radusies spiedoša sajūta krūtīs, ir nopietni jāizvērtē, vai cilvēks ir gatavs lidojumam. Stipras sāpes krūtīs var izraisīta nepietiekama sirds apasiņošana, ko izraisījušas nosprostotas artērijas – lidojuma laikā ķermenī palielinās adrenalīna daudzums, tā rezultātā palielinās arī asinsspiediens, bet nosprostoto asinsvadu dēļ var rasties miokarda infarkts.
Nesen veikta operācija, bijušas nopietnas saslimšanas
Pēc jebkuras operācijas ieteicams noskaidrot, pēc cik ilga laika droši var lidot, savukārt pirms lidojuma ieteicams saņemt ārsta akceptu, ka tas ir droši veselībai, kā arī pakonsultēties, vai nepieciešama īpaša sagatavošanās. Tāpat obligāti jākonsultējas ar ārstu, ja pirms lidojuma bijusi sirds mazspēja vai citas nopietnas saslimšanas. Tāpat konsultācija ieteicama psihisku saslimšanu gadījumā.
