Kas ir jaunā Latvijas prezidenta Egila Levita sieva Andra

Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Pirmoreiz uz Latvijas Valsts prezidenta amatu Egilam Levitam piedāvāja kandidēt jau 2007. gadā, bet viņš no savas kandidatūras virzīšanas atteicās, jo tolaik koalīcijā neredzēja pietiekamu atbalstu. Bet 2015. gada sākumā kandidēt piekrita – Levitu izvirzīja Nacionālā apvienība, viņš tika līdz Saeimas fināla balsojumam, taču tur nācās piekāpties Raimondam Vējonim. Nu otrā reize izrādījās veiksmīga un Levits varēs beidzot sēsties valsts pirmās personas krēslā.

2015. gada vasarā, kad Levits pirmoreiz kandidēja uz prezidenta amatu, vēlēšanu dienā kopā ar viņu bija sieva Andra. Viņa ir ginekoloģe, vīram dāvājusi divus bērnus – Indru un Linardu. Un tas ir arī viss, kas zināms par iespējamo nākamo valsts pirmo lēdiju... Vairākas reizes, mediju pārstāvju uzrunāta, Andra vien attraukusi, ka atbalsta vīru kandidēšanā. „Mana kundze noteikti pildīs pirmās lēdijas pienākumus, ja tikšu ievēlēts. Tad viņa man būs līdzās. Pirms tam man nav nepieciešams eksponēt savu ģimeni,” pirms četriem gadiem žurnālam "Kas Jauns" sacīja Levits. Un, tā kā ievēlēts toreiz netika, neko pēcāk arī neeksponēja.

Fotozibšņu krustugunīs tolaik nonāca arī Levitu meita Indra, ko plašāka sabiedrība līdz tam redzējusi nebija – viņš presei bija devis tikai foto, kuros bērni nav sasnieguši desmit gadu vecumu. Indra, kas jau bija uzsākusi darbošanos Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, droši pozēja blakus vecākiem un no lielās uzmanības, šķita, nemaz nemulsa.

Kas ir Egils Levits

Dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā, pretpadomju disidenta, ebreja Jonasa Levita un viņa sievas, vācietes Ingeborgas, dzimušas Bargās, ģimenē. Levits definē savu etnisko piederību kā „latvietis”. Mācījies Rīgas 2. vidusskolā līdz 1972. gadam, kad emigrēja uz Vāciju, jo PSRS daļai ebreju ģimeņu atļāva izceļot uz Rietumiem. Vācijā Levits absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju. Pēc tam studēja Hamburgas Universitātes Tiesību fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā.

Piedalījies Latvijas trešajā Atmodā, bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņu kongresa loceklis, 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu autors.

2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu atbalstu. 2013. gadā kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits izveidoja Latvijas Satversmes preambulu uzsverot, ka Latvija ir mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes — latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. 2015. gadā Nacionālā apvienība viņa atkal izvirzīja kā kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās Levits sasniedza fināla balsojumu, zaudējot Raimondam Vējonim.

Egila Levita karjera:

1976-1981 - Hamburgas universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas līdzstrādnieks.

1983-1984 - Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures un politikas skolotājs.

1984-1986 - Ķīles universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks.

1986-1989 - Šlēzvigas - Holšteinas Apgabaltiesas dienests.

1989-1992 - Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā zinātniskais referents, vienlaicīgi advokāts.

1991-1992 – Latvijas Augstākās Padomes padomnieks.

1992 - Latvijas vēstnieks Vācijā.

1993 - Latvijas vēstnieks Šveicē.

1993-1994 - 5.Saeimas deputāts un tieslietu ministrs (pārstāvēja partiju „Latvijas ceļš”).

1994. - 1995. - Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. 2004. - Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis.

no 2004. gada - Eiropas Savienības tiesas tiesnesis.