Skandāls Rēzeknes bērnu aprūpes centrā: “Katru dienu lūdzos, lai mājās atgrieztos vesela un neievainota”
Rēzekni pamatīgi satricinājuši kašķi Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centra bijušo un esošo darbinieku starpā. Pirmie apgalvo, ka centra audzēkņi ir teju vai nevaldāmi noziedznieki, bet otri stāsta, ka pašaizliedzīgi rūpējas par bērniem.
Pilsētā plašu rezonansi ieguvusi kādas Bērnu sociālo pakalpojumu centra bijušās darbinieces vēstule laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”, kurā viņa apraksta savus darba piedzīvojumus. Bijusī darbiniece netaupa skarbus vārdus ne pret centra vadību, ne pašiem audzēkņiem, kuri skatoties pornofilmas un audzinātājām draud ar nažiem. Viņa raksta:
“Bērni pieraduši, ka nekāda soda nebūs”
“Ar bērniem var strādāt rezultatīvi tad, ja darbinieki un bērni ir vienota komanda. Kad vadība ir darbinieku pusē un visi kopā domā, kā labāk bērniem. Diemžēl šis aspekts bērnu centrā izpaliek. Tikko sākot strādāt, no vadības uzreiz nācās dzirdēt, ka bērnu centrā neviens darbinieks strādāt negrib, ka vajag “izēst” dažus vēl palikušos vecos darbiniekus no viņu vietām un tad nu varēs strādāt! Tomēr jau visai drīz tā aina parādījās pavisam citādāka.
Darbs centrā ir kā izdzīvošana. Katru rītu ejot uz darbu, lūdzos, lai vakarā tieku arī mājās. Jo diena var izvērsties ļoti neprognozējama. Bērni dara to, ko uzskata par vajadzīgu, bet tas ir tāpēc, ka vadībai un darbiniekiem nav vienota skatījuma par to, kā vajadzētu strādāt ar bērniem. Jā, ir izstrādāti darbības algoritmi un nodarbību plāni gan vecākajiem sociālajiem aprūpētājiem, gan sociālajam darbiniekam un vadībai, diemžēl tas viss darbojas tikai uz papīra.
Ja darbiniekiem ar bērniem rodas kāds konflikts, tad par to tiek sodīts darbinieks. Bērni ir pieraduši, ka viņiem nekāda soda nebūs, lai ko viņi darītu. Tas saucas –apstākļi, pietuvināti mājas videi…
Audzēkņi izspiego darbiniekus un mētājas ar makaronu šķīvjiem
„„Es panākšu, lai tevi atlaiž!” ne vienu vien reizi šo teikumu nācās dzirdēt no kāda zēna, kura uzvedību centos koriģēt. Un tas bija pilnīgi reāls drauds, jo bērni zina, ka par jebkuru darbinieku viņi var pažēloties vadībai. Vadītājas kabinetā bērni dzīvojas kā savās istabiņās. Netiek respektēts arī tas, ka kādā brīdī vadītāja runā ar kādu darbinieku, ja kādam bērnam ko vajag, viņš pārtrauc vadītājas sarunu, jo, redz, viņa vēlmes ir svarīgākas. Vēl vairāk, ja bērni izspiego darbiniekus un vadītājai aizsūta foto, ko kurā brīdī kurš darbinieks dara, ja atstāsta darbinieku sarunas, tad viņi par to tiek atalgoti ar konfektēm…,” žēlojas darbiniece.
Skatās porno un klausās neķītras dziesmas
Tālāk bijusī centra darbiniece stāsta par šokējošiem faktiem:
„Gandrīz katrā istabā ir dators ar neierobežotu piekļuvi internetam. Bērni var ieiet jebkurā lapā, tai skaitā arī pornolapās. Rezultātā bērni naktīs neguļ, bet sēž internetā. Nakts audzinātāji neko nevar darīt, jo zina, ka jebkurā gadījumā centra vadība nostāsies audzēkņu pusē. Nevar taču bērniem atteikt tādu izklaidi kā internets!
Reiz kad atnācu uz darbu, man radās iespaids, ka atrodos cietumā, Bija ieslēgtas neķītras dziesmas. Audzēkņi var pienākt pie darbinieka ar nazi rokās un piedraudēt: „Ja iepīkstēsies, tev nepaveiksies” Un tad iesmieties it kā tas bijis kāds joks.
Bērni uzvedas nevaldāmi – ēdnīcā var uzkliegt pavāram, lai ātrāk atnes ēdienu. Uz pavāra iebildi, lai pagaida, bērns var iespert pa durvīm vai ar dūri iebelzt pa galdu, uztaisīt sviestmaizi un to iesviest atkritumu spainī, jo pēkšņi pārgribējies ēst, atņemt otram bērnam ēdienu un atbildēt: „Bet man tā gribējās”!
Ja darbinieks grib ievest kārtību, tad viņš riskē dabūt ar krēslu vai makaronu šķīvi pa galvu. Bērni saprot, ka viņiem viss ir atļauts. Pilnīgi normāli, ka kāds audzinātājai var iespert ar tādu spēku, ka viņa nokļūst slimnīcā”.
Tāpat viņa sūdzas, ka centra medmāsiņas un psihologi nepilda savus darbu pienākumus un visu uzgrūž uz audzinātāju pleciem. Pēc viņas teiktā, tas nav darbs, bet gan elle. Un vadība vienmēr nostājas bērnu pusē.
„Bijušās kolēģes teiktais neatbilst patiesībai!”
Savukārt centra vadītāja Irīna Šarikova Rezekneszinas.lv sniegusi interviju, kurā stāsta, ka viņas bijušās padotās teiktais neatbilst patiesībai: „Lai strādātu ar bērniem ir vajadzīga īpaša attieksme, bērni jāmīl. Centrā viss maksimāli pietuvināts mājas apstākļiem – katram bērnam ir atsevišķa istabiņa, kuru viņi iekārto pēc savas gaumes. Tāpēc viņiem nav aizliegts klausīties mūziku, kas var nepatikt centra darbiniekiem. Ne visi var strādāt ar bērniem, tāpēc arī starp bērniem un centra darbiniekiem reizēm var rasties konflikti”.
Pašreizējie centra darbinieki izplatījuši vēstuli, kurā aizstāv centra vadītāju un apgalvo, ka viņu bijušās kolēģes teiktais neatbilst patiesībai:
„Mēs, Sociālo pakalpojumu centra darbinieki, lepojamies, ka šeit strādājam, un nevienu mirkli neesam nožēlojuši, ka atrodamies komandā, kuras motīvs ir “Mīlēt apkārtējos kā sevi pašu”. Mēs arī esam ļoti lepni par to, ka mūsu vadītāja ir Irina Šarikova. Tieši viņas ieguldījums ir nenovērtējams. Ir lieliski, ka mēs varam saukt sevi par Irinas komandu. Katram mūsu centra darbiniekam ir savas vājās un stiprās puses, esam mērķtiecīgi, mūsu domāšana ir vērsta uz risinājumu meklēšanu. Katrs strādājam amatā atbilstoši savai izglītībai. Mēs, protams, vēlamies mācīties, attīstīties, ieguldīt savu enerģiju kopējā labuma sasniegšanai un centra bērnu labklājības uzlabošanai. “Būt cilvēcīgiem!” tas ir mūsu ikdienas moto. Tas mūs pavada ikvienā dzīves situācijā — darbā, mājās, saskarsmē ar mūsu centra bērniem un, protams, kolēģiem”.
