Augsnes mantojums: Latvijas lauksaimnieki atgriežas pie zemes patiesās vērtības

Latvijas augsnes stāvoklis – starp labām ziņām un satraucošām tendencēm

Diskusija atklāja, ka arvien vairāk saimnieku pievēršas ilgtspējīgākām saimniekošanas metodēm, apzinoties, ka augsne nav tikai ražošanas resurss, bet gan dzīvs organisms, no kura atkarīga ne tikai ražas kvalitāte, bet arī cilvēka veselība un vides ilgtspēja.

LU Zinātnes departamenta direktore un augsnes pētniece Antra Boča ieskicēja kopējo ainu par augsnes stāvokli Latvijā un Eiropā. Lai gan Latvija uz Eiropas fona neizskatās slikti, tomēr problēmas ir. “Kopumā Eiropā 62 % augšņu ir uzskatāmas par problemātiskām,” norāda Boča, piebilstot, ka lauksaimniecības augsnēs šis rādītājs sasniedz pat 89 %. Galvenās problēmas Eiropā saistītas ar organisko vielu trūkumu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ūdens eroziju.

Latvijā situācija ar organiskajām vielām ir laba, un tās daudzums augsnē pat palielinās. Tomēr mūsu lielākā problēma ir zemais fosfora līmenis, kas ir dabiski raksturīgs mūsu augsnēm. Boča uzsvēra, ka augiem ir nepieciešams līdzsvars starp slāpekli, fosforu un kāliju. Ja viena elementa trūkst, tas ierobežo augu attīstību neatkarīgi no pārējo elementu daudzuma.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijā līdz šim pētīts maz, ir augsnes bioloģiskā un mikrobioloģiskā daudzveidība. Tieši šis “dzīvais” komponents kļūst par centrālo jautājumu lauksaimniekiem, kuri meklē ceļus uz veselīgāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu.

No ķīmijas uz bioloģiju – lauksaimnieku pieredzes stāsti

Diskusijā piedalījās vairāki lauksaimnieki, kuri dalījās savā pieredzē par to, kā mainījusies viņu izpratne par augsni un saimniekošanas metodēm.

Bioloģiskais lauksaimnieks Andris Krogzems no SIA “Krogzeme” atklāti stāsta par savu ceļu no tradicionālām analīzēm uz dziļāku izpratni par augsnes dzīvību. Ilgus gadus viņš koncentrējies uz augsnes ķīmisko sastāvu, taču pamanījis, ka, neraugoties uz visām pūlēm, kultūraugi, konkrēti upenes, neaug veselīgi. “Teikšu godīgi, vienā brīdī jau sāka zust ticība Latvijas agronomiem, jo nav vairs, kam prasīt padomu, un arī trūkst ideju, ko vispār tālāk darīt,” atzīst Krogzems.

Pagrieziena punkts bija seminārs par kompostēšanu Austrijā, kas sākotnēji gan tika uztverts ar skepsi. Iegūtās zināšanas par mikroorganismu lomu augsnē pilnībā mainīja viņa skatījumu. Iegādājies mikroskopu, Krogzems atklāja, ka viņa labākajos laukos faktiski nav atrodami vienšūņi, nematodes vai sēņu hifas, savukārt paša gatavotajā kompostā “ir kā Brīvības un Matīsa ielas stūrī Rīgā”. Tagad viņš ar cerībām raugās nākotnē, gaidot rezultātus ne tikai mikroskopā, bet arī uz lauka.

Arī Aivars Cimermanis, z/s “Anģi” īpašnieks un lauksaimnieks ceturtajā paaudzē, ir pievērsies augsnes bioloģijas izpētei. Pārejot uz bezaršanas tehnoloģiju, viņam radās interese par to, kas notiek zem augsnes virskārtas. Aizrautība noveda pie pašmācības, lasot pat zinātnisko literatūru un universitātes mācību grāmatas, kas jaunībā šķitušas “katastrofāli neinteresantas”. “Pēkšņi man kļuva nenormāli interesanti, tieši izprotot, kāpēc manas augsnes performē tieši tā, kā tās performē, un ko es varu darīt, lai kļūtu labāk,” saka Cimermanis.

Bioloģiskais lauksaimnieks un dokumentālo filmu autors Kaspars Goba savu saimniekošanu raksturo kā intuitīvu procesu, kurā viņš novērojis, kā, gadu gaitā koncentrējot biomasu no plašām ganībām nelielos ziemas aplokos, ir izdevies izveidot auglīgu augsni procesā, kas dabā prasītu tūkstošiem gadu. Viņš augsni uztver kā savu “pensijas kapitālu” – paliekošu vērtību, ko atstāt nākamajām paaudzēm.

Mikroorganismu nozīme un Latvijas potenciāls

LLKC augsnes veselības konsultante Dace Zariņa, kuras ceļš uz augsnes mikrobioloģiju sākās ar sapratni, ka augu veselība nāk no augsnes, uzsver – augsne ir jāuztver kā dzīvs organisms. “Skatoties mazā pilienā, kas reprezentē tavu augsni, tu saproti, ka tie ir tie dzīvības procesi, kas tur notiek, kas vada, un ka augsne ir tikpat dzīva, kā mēs esam dzīvi.”

Jānis Keterliņš, SIA “Bioefekts” valdes loceklis, pārstāv uzņēmumu, kurš strādā ar mikroorganismiem, kas izdalīti no Latvijas augsnēm. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad zinātnieki sāka pētīt augsnes mikroorganismus. Padomju laikā šī joma tika pētīta mazāk, taču tagad interese atkal pieaug, un “Bioefekts” ir saglabājis unikālu kolekciju ar vairāk nekā 240 Latvijas augsnēs atklātu mikroorganismu. “Mikroorganismi augsnē ir tikai viens elements. Posmkāji, sliekas – tur ir pilns visa kā, un tas viss kopā ir simbioze, kas augsni padara dzīvu, un līdz ar to augi ir veselīgāki un mazāk atkarīgi no ārējās ietekmes, vai tie ir laikapstākļi, vai mēslošanas līdzekļi.”

Vesela augsne – vesels cilvēks – rentabla saimniecība

Diskusijā tika uzsvērts, ka pievēršanās augsnes veselībai nav tikai sirdslieta, bet arī ekonomiski pamatots lēmums. Veselīgāka augsne nozīmē veselīgākus augus, kas savukārt prasa mazāk ieguldījumu augu aizsardzības līdzekļos un minerālmēslos.

Andris Krogzems norāda, ka, uzlabojot augsnes veselību, arī raža nekur nepazudīs. Viņš ir aprēķinājis, ka komposta gatavošana un izmantošana viņa saimniecībā izmaksātu ap 270 eiro uz hektāru, bet potenciālais ieguvums, palielinot ražu vai samazinot mēslojuma izmaksas, būtu ievērojami lielāks.

Aivars Cimermanis atzīst – kopš pievērsies augsnei, saimniekošana kļuvusi daudz aizraujošāka. Viņš šo iet pakāpeniski, daļu pesticīdu budžeta novirzot organiskajiem un mikrobioloģiskajiem mēslojumiem.

Dalībnieki bija vienisprātis, ka, uzlabojot augsnes kvalitāti, tiek uzlabota arī gala produkta uzturvērtība, kas tiešā veidā ietekmē cilvēku veselību. “Šobrīd, lai es tādu pašu ābolu [kā bērnībā] apēstu, man vajadzētu apēst 3–4, jo tajā vairs nav tās uzturvērtības,” skumju tendenci iezīmē Andris Krogzems.

Nākotnes vīzija – ceļā uz reģeneratīvo lauksaimniecību

Diskusijas noslēgumā izskanēja pārliecība, ka lauksaimniecība atrodas uz lielu pārmaiņu sliekšņa. Aivars Cimermanis prognozē, ka tuvākajās desmitgadēs reģeneratīvā lauksaimniecība kļūs par dominējošo, jo sabiedrība arvien vairāk apzināsies saikni starp pārtikas kvalitāti un veselību.

Lai motivētu arī citus lauksaimniekus, dalībnieki iesaka sākt ar mazumiņu – eksperimentēt nelielos laukos, izmēģināt jaunas metodes un, galvenais, izprast savu augsni. Kā uzsver Dace Zariņa, pirmais solis ir veikt analīzes un saprast, ar kādu materiālu – gan ķīmisko, gan fizisko, gan bioloģisko – ir darīšana.

Un, kā zīmīgi noslēgumā atgādināja Kaspars Goba, atsaucoties uz sarunu ar kolēģi: “Bez sūdiem nekas nesanāk,” uzsverot lopkopības un organiskā mēslojuma nenovērtējamo lomu augsnes auglības un veselības atjaunošanā.