Ziņojums: Divi no trim otrgadniekiem Latvijā ir zēni

Pagājušajā gadā Latvijā 19% vīriešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 10% sieviešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem nebija pabeigta vidējā izglītība (OECD vidējais rādītājs: 17% vīriešu un 14% sieviešu). Dzimumu nevienlīdzība ir lielāka valstīs, kur ir liels jauniešu īpatsvars bez pabeigtas vidējās izglītības, piemēram, Brazīlijā, Indijā, Portugālē un Spānijā. Tomēr dzimumu nevienlīdzība Latvijā ievērojami pārsniedz vidējo, neraugoties uz līdzīgu kopējo jauniešu skaitu bez pabeigtas vidējās izglītības, salīdzinot ar vidējo īpatsvaru OECD (15%).

Vidēji OECD valstīs, par kurām ir pieejami dati, zēni biežāk nekā meitenes atkārto mācību gadu un veido 60% no otrgadniekiem pamatizglītības otrajā posmā. Latvijā dzimumu nevienlīdzība ir vēl izteiktāka - divi no trīs mācību gada atkārtotājiem pamatizglītības otrajā posmā ir zēni.

2017.gadā 11% no Latvijas iedzīvotājiem 26-64 gadu vecumā bija dzimuši ārvalstīs, salīdzinot ar 17% vidēji OECD valstīs. Astoņiem procentiem no ārvalstīs dzimušo pieaugušo Latvijā nav iegūta vidējā izglītība, 59% ir vidējā izglītība, bet 33% ir augstākā izglītība salīdzinājumā ar attiecīgi 22%, 41% un 38% vidēji OECD valstīs. Igaunija un Latvija ir divas OECD valstis ar mazāko atšķirību augstākās izglītības ieguves rādītājos starp valstī dzimušajiem un ārvalstīs dzimušajiem pieaugušajiem - Latvijā 33% no ārvalstīs dzimušajiem pieaugušajiem ir ieguvuši augstāko izglītību salīdzinājumā ar 34% Latvijā dzimušajiem pieaugušajiem.

2016.gadā OECD valstīs vidēji vairāk sieviešu nekā vīriešu ir ieguvušas augstāko izglītību - 57% no pirmo augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem bija sievietes. Latvijā absolventu sieviešu īpatsvars bija 65%, kas ir augstākais visās OECD un partnervalstīs.

Tāpat kā pārējās OECD un partnervalstīs, nodarbinātības līmenis 25-34 gadus vecu vīriešu vidū bez pabeigtas vidējās izglītības Latvijā (76%) ir augstāks nekā sieviešu vidū (56%). Šī 20 procentpunktu starpība starp vīriešiem un sievietēm ir mazāka nekā vidēji OECD valstīs, kur nodarbinātības līmenis jauniem vīriešiem bez pabeigtas vidējās izglītības ir 71%, kas ir par 26 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (45%).

2016.gadā augstāko izglītību ieguvušās sievietes, kas strādā pilnas slodzes darbu Latvijā nopelnīja 80% no vīrieša peļņas salīdzinot ar 74% vidēji OECD valstīs. Latvija ir viena no astoņām OECD valstīm vai partnervalstīm ar mazāko dzimumu nevienlīdzību atalgojumā starp augstāko izglītību ieguvušajiem pilnas slodzes nodarbinātajiem. Tomēr, datus varētu ietekmēt fakts, ka Latvijā dati par atalgojumu tiek apkopoti pēc ienākuma nodokļa nomaksas, bet citās valstīs datus apkopo par atalgojumu pirms ienākumu nodokļa nomaksas.

"Education at a Glance: OECD Indicators" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. OECD pārskatu par izglītību publisko reizi gadā un vienlaicīgi visās organizācijas dalībvalstīs un partnervalstīs. 2018. gada ziņojums piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā.