Melderis prāto, kāpēc Latvijā ir tik daudz nošņurkušu, nevarīgu vīriešu
TV kanāla "STV Pirmā!" attiecību šovu "Melu detektīvs" un "Starp mums runājot" vadītājs Valdis Melderis ar modes mākslinieku Dāvidu prāto gan par to, kāpēc Latvijā ir tik nošņurkuši un nevarīgi vīrieši, gan aizdomājas, kāpēc stipro dzimumu interesē tūnētas sievietes.
Visi, kam teicu, ka man ir tikšanās ar tevi, šausminājās – viņš ir lecīgs un iedomīgs!
Skauž!
Kas skauž? Tev pat matu nav uz galvas!
Esmu aktīvs, veiksmīgs, un man viss ir. Pilnīgi piekrītu. Ar svešiem cilvēkiem esmu lecīgs un nejauks, jo man nepietiek visiem spēka, laika un vēlēšanās. Uzskatu, ka labāk ir būt labi zināmam šaurās aprindās nekā maz zināmam plašās aprindās.
Esmu dzirdējis izcilas atsauksmes par to, cik briljanti esi vadījis kāzas angļu valodā.
" Visur pa priekšu nāk spēcīga, veiksmīga sieviete, kurai pakaļ velkas nošļucis tirliņš. Esmu par to domājis – kāpēc tā?"
To gan daudzi nezina.
Toties visi zina, ka vadi attiecību raidījumus. Pastāsti, cik pats ilgi esi kopā ar sievu.
Ar Sarmīti – 17 gadu.
Mans stāžs ar sievu ir 27 gadi. Esam divus bērnu izaudzinājuši, lieliski saprotamies, mums katram ir sava nauda...
Tas ir iespējams tikai tad, ja naudas netrūkst.
Gluži otrādi – mums nekad tās nav! Ir citas prioritātes. Tagad topā ir feminisms. Ko tu par viņām domā?
Feministes ir veiksmīgas, spēcīgas sievietes – es parasti aizstāvu tādas. Mani besī mīksti veči. Ja esi mīksts, tad arī esi pelnījis kārtīgu veceni.
Mans čoms Kaspars Bergmanis, izīrējot dzīvokli, brīnījās – visur pa priekšu nāk spēcīga, veiksmīga sieviete, kurai pakaļ velkas nošļucis tirliņš. Esmu par to domājis – kāpēc tā? Nošņurcis vecis, un uz viņa fona sieviete kļūst spēcīga vai arī viņai vienkārši vajag kādu, kurš viņai kalpo? Redzu, ka tā ir mūžīgā cīņa.
"Bijuši pat gadījumi, kad čalis močī meiteni par to, ka viņa nepareizi tērē naudu, pārāk daudz pērk našķus, bet tad izrādās, ka džeks runā par viņas bērna kopšanas pabalstu, jo pats vispār nepelna."
Savos raidījumos bieži redzi šādus gadījumus? Mazo vīrietīti un lielo sievieti?
Zini, pats esmu mazs vīrietītis pietiekami bieži, kad gribas novelt atbildību uz sievieti, jo viņa to šausmīgi grib. Nu tad ņem un atbildi! Sieviete tāpat vienmēr zinās, kā un ko pareizāk izdarīt, kas nav, kā vajag.
Kuram tad tas mamuts ir jānes mājās?
Manos raidījumos šis ir bieži skarts jautājums. Interesanti, ka čaļi reizēm grib būt tie noteicēji, bet to mamuta nešanu mājās dalīt uz pusēm. Tas ir sviests! Vai nu, vecīt, par visu uzņemies atbildību, vai arī... Bijuši pat gadījumi, kad čalis močī meiteni par to, ka viņa nepareizi tērē naudu, pārāk daudz pērk našķus, bet tad izrādās, ka džeks runā par viņas bērna kopšanas pabalstu, jo pats vispār nepelna. Tajā brīdī gribas čalim dot pa purnu un pateikt: „Zini, veci, aizej izaudz!”
"Ja sieva strādā mājās, audzinot manus bērnus, es viņai par to maksāju – viss saprotami."
Sievietei darbs reizēm nav tas mamuts. Tā ir enerģija, sabiedrība, atzinība, nedaudz drošības sajūta, jo ir taču stulbi čalim prasīt naudu zeķbiksēm. Ir reizes, kad gribi ieiet veikalā un nopirkt to, ko vēlies. Man ģimenē vienmēr tā bijis. Kad sieva audzināja bērnus un nestrādāja, viņai rūķītis vienmēr makā ielika naudu. Ja viņa strādā mājās, audzinot manus bērnus, es viņai par to maksāju – viss saprotami. Bet ar to nebija gana. Jo viņai vajadzēja sajūtu, ka var pati. Sarmīte ir grāmatveža palīgs, viņa vada un apkalpo visus trīs mūsu ģimenes uzņēmumus.
Veči raud, ka darba Latvijā nav.
Kad es sāku strādāt, sākumā par to vispār neko nesaņēmu. Vispirms ir jāpierāda, ka neesi plānā galdiņa urbējs, un tad prasi naudu.
Man žoklis atkārās, kad viens gudrinieks, kam ne centa kabatā un nav, ko ēst, paziņoja, ka mūsdienās Latvijā neatmaksājas strādāt. Es kādreiz piecos cēlos, lai no laukiem brauktu uz Rīgu vadīt radio raidījumu...
Zini, kas tas ir? Tā ir mamma vai omīte, kas viņu vienmēr pabaros, apenes izmazgās un salāpīs. Vai arī sieva, kurai arī gribas būt labam cilvēkam. Kamēr viņai blakus ir tāds šlabraks, viņa jūtas labs cilvēks, neko pati īpaši nedarot. Tādā veidā ir iespēja iegūt sajūtu, ka ir labāka par otru. Uz šlabraku nepārtraukti var pukoties un dusmoties, un, nedod Dievs, viņš to darbu atradīs! Kā viņa tad izcelsies?! Klasiska līdzatkarība.
"Kad satiku Sarmīti un viņā iemīlējos, gan es biju precējies, gan Sarmītei bija vīrs. Kad mana pirmā sieva uzzināja, ka satiekos ar Sarmīti, es pārvācos."
Vēl viens bieži iztirzāts jautājums ir par to, ka veči ir neuzticīgi maitas. Ja jau visas sievietes ir tik kārtīgas, ar ko tad džeki laiž pa kreisi?
Mēs par sievietēm vispār neko nezinām. Visas šīs skaistās, brīnišķīgās un nevainojamās sievietes... Tas, ko viņas dara, ir apbrīnojami! Bet meitenes gandrīz vienmēr izsprūk cauri sveikā. Vienmēr! Kamēr visi domā, ka tikai čaļi ir tie sliktie. Bet īstenībā tas, kas darās meitenēm galvā, par ko viņas fantazē un ko viņas dara, tas padara mūs par tuvākajiem draugiem. Un, ja čalis māk klausīties, tad paveras tāda paradīze...
Un vēl ko es esmu sapratis – nevajag reaģēt uz katru sievietes emocionālo izvirdumu. Viņa bieži vien pati nezina, kas notiek, viņa nevar paskaidrot, kāpēc viņa tā dara.
Pats esi kādreiz uzrāvies?
Kad satiku Sarmīti un viņā iemīlējos, gan es biju precējies, gan Sarmītei bija vīrs. Kad mana pirmā sieva uzzināja, ka satiekos ar Sarmīti, es pārvācos. Nevis tāpēc, ka tiku pieķerts, bet gan tamdēļ, ka nevarēju sadzīvot ar domu – Sarmīte dzīvo kopā ar savu vīru.
Es principā esmu pret klišejiskiem uzmanības apliecinājumiem, bet dabūju sievai uz 8. martu pirkt puķes, jo visām dāvina.
Bet, ja tev ir svarīgas attiecības, tu darīsi visu, kas tavai meitenei patīk un ir svarīgi.
"Tādi cilvēki spēj brīnišķīgi aptīt ap pirkstu, un sievietei pat prātā nenāk, ka tā var apčakarēt. Bet traukus tādi nemazgās un bērnus nevāks!"
Vai sieviešu vēlmēm ir normāls, saturīgs pamats? Saklausās draudzenes, saskatās filmas, un viņām arī, redz, tā vajag!
Iedomājies, aktierim filmā divas stundas jānospēlē džentlmenis, bet mums sievietes prasa, lai mēs visu mūžu tā uzvestos. Kurš to var? Tikai psihopāts!
Kādus ārprātus esi darījis sievietes dēļ? Varbūt puķes ar visām vāzēm nesi, jo viņu vāzēs vietu vairs nav?
Tā dara tikai manis tikko pieminētie psihopāti. Sargieties no čaļiem, kas jūs apber ar ziediem! Ir tāda filma Gultā ar ienaidnieku, kur Džūlija Robertsa spēlē. Tur spilgti tiek parādīts, ka šie superromantiskie, fantastiskie džeki bieži vien ir psihopāti, sociopāti un narcisi. Viņi visu dara tikai tādēļ, lai dabūtu savu, neizjūtot žēlumu, ko nodara otram. Izcili komunikatori un manipulatori. Labāk uzticēties tādiem, kas reizēm aizmirst sievas dzimšanas dienu. Tie vismaz traukus laiku pa laikam nomazgās.
"Labi, ka man nav jāuztraucas par nākamo sievu, un Sarmītei arī nav jāuztraucas. Jo mēs zinām, ka novecosim kopā."
Kā Agnesei Zeltiņai tas trakais diplomāts...
Iespējams, es viņu nepazīstu. Tādi cilvēki spēj tik brīnišķīgi otru aptīt ap pirkstu, un sievietei pat prātā nenāk, ka tā var apčakarēt un izmantot. Bet traukus tādi nemazgās un bērnus nevāks! Tu, mīļā, sēdēsi viena pati ar sīkajiem mājās un vēl jutīsies vainīga, ka dari to slikti.
Bet šis jau met acis uz nākamo!
Jā. Labi, ka man nav jāuztraucas par nākamo sievu, un Sarmītei arī nav jāuztraucas. Jo mēs zinām, ka novecosim kopā. Lai gan es neesmu viņai dāvinājis simtiem rožu...
Bet tad droši vien tu cītīgi mazgā traukus.
Nu… reizēm. Es pat dažreiz tīru kaķa kasti, vācu vēmekļus no rītiem. Jo esmu pirmais, kas tumsā iet uz darbu, līdz ar to varu būt pirmais, kas tajā vēmeklī iekāpj un besās. Un es nekad sievai nesaku: „Es taču teicu!” Jo viņa pati ļoti labi zina, ka nu nevajadzēja mums to kaķi ņemt. Gaidām, kad nomirs, lai var normālu dīvānu nopirkt. Jo tagad ir ādas dīvāns, uz kura kaķis laiku pa laikam vemj. Būtu stulbi nopirkt jaunu, skaistu, ērtu dīvānu, ko kaķis pievemj.
Kas tavam kaķim kaiš, ka visu laiku staigā vemdams?! Pie daktera aiznes.
Tāpēc, ka salaizās savas spalvas. Veca kaķene, un viņai ir jutīgs kuņģis. Speciālās barības un dažādus palīglīdzekļus Sarmīte pirkusi neskaitāmas reizes. Mūsu kaķenei nepalīdz.
Zini, es savai vecajai kaķenei dodu speciāli veciem kaķiem domātu sauso barību. Mūsējai vemšana pārgāja. Vēl dodu konservus. Ne tos, kas ir kā pastēte, bet tos, kas ir kā galertiņš...
Par ko divi čaļi sarunājas, ne?! Divi stāri... Par faking kaķu barību! Par šo es tev piezvanīšu, pastāstīsi citreiz.
Gribi teikt, ka tas, ka domājam, ko kaķim dot ēst, ir slimi? Mājdzīvnieks taču ir mūsu atbildība.
Ir jādomā par to, ko bērniem dot ēst un mugurā vilkt. Tas jau nav tikai par mums diviem. Par visu sabiedrību. Cīnāmies par cirka zvēriem, bet neaizdomājamies par to, ka cilvēkbērniem nav naudas, lai izmācītos līdz vidusskolai. Tas ir sviests!
"Jo ir taču pasākumu vadītāji, kas pēc pasākumiem patiešām dodas mājās ar izvēlētajām meitenēm. Ja jau par tevi tāpat tā domā, tad labāk to darīt, ne?!"
Cirks ir viduslaiku šarlatānu izklaide.
Mēs ar tevi arī esam cirks, vecīt! Tici man...
Tu esi talantīgs un smuks.
Čalim nav jābūt smukam, bet gan ar mugurkaulu.
Mugurkauls esot vajadzīgs, lai noturētu galvu – lai tā pakaļā neiekrīt!
Mugurkaulu izrēķina. Mugurkauls atmaksājas. Bet es vēl neesmu līdz tam ticis. Pagaidām vēl tikai zinu, cik kruti, ja ir mugurkauls. Bet, kur to dabūt, nezinu.
Sievietēm patīk sabiedrībā zināmi vīrieši. Izjūti?
Kāpēc tad viņas to nesaka?!
Zina, ka tu ar savu Sarmīti esi precējies jau simts gadus, un liek mierā.
Man viena meitene stāstīja – kāds čalis, operators, vienreiz aicina viņu dejot, otrreiz aicina dejot, trešoreiz nāk klāt un saka: „Zinu, ka atkal atteiksi, un beigās tāpat Melderis tevi savāks!” Kad es šo izdzirdēju, nodomāju: „Sasodīts! Kāpēc gan es līdz šim neesmu visas savācis?!” Jo ir taču pasākumu vadītāji, kas pēc pasākumiem patiešām dodas mājās ar izvēlētajām meitenēm. Ja jau par tevi tāpat tā domā, tad labāk to darīt, ne?!
Tev labi – tu esi tikai sieviešu uzmanības lokā...
Man arī ir pāris klausītāju radio, kas uzvedas aizdomīgi. Reiz zvana, es nezinu, ka tas ir čalis, jo pēc balss tā īsti nevar saprast. „Valdi, labrīt. Saki, kādas bikšeles tev šodien kājās?”
Ko tu?
Es pēkšņi nevarēju atcerēties, kādas bikšeles man kājās. Starp citu, vairums džeku, kas baidās no gejiem, nav ne tuvu tik glīti un forši, lai kāds gejs viņus vispār gribētu. Par ko viņi uztraucas, es nesaprotu.
Vienā Melu detektīva raidījumā bija jauns pāris. Meitene paziņoja, ka grib, lai draugs viņai dāvina puķes, lielu rotaļu lāci... Kā tu domā – tas ir forši vai stulbi?
Visos šajos pāros, visās sarunās ir pilnīgi vienalga, ko tu dari vai ko nedari, ir tikai viens jautājums – vai tu gribi ar šo cilvēku būt kopā? Ja gribi būt kopā, tad pirksi lāci, zaķi un darīsi visu, ko tas cilvēks vēlas un no tevis gaida. Ja vien patiešām gribi būt kopā.
Tu paciet sievas vemjošo kaķi.
Tieši tā! Un sūds par to. Man pat ir papīrs, kurā rakstīts: „Valdim Melderim ir tiesības Sarmītei Melderei, kad viņa paņems kaķi, atgādināt: „Es taču teicu!”” Ne reizes gan neesmu sievai to pateicis, jo viņa pati tagad saprot. Un, ja vien vēlos, lai arī Sarmīte man kādreiz piekāpjas un piekrīt, nekad arī neteikšu. Kodīšu elkonī, kodīšu mēlē, un mēnešiem, pat strīdu laikā neteikšu. Kaķis un papīrs man ir jāpacieš jau kopš 2000. gada. Un es ciešu! Bet kaķene pilsētas dzīvoklī cieš vēl vairāk. Tā jau ir mūsu vaina.
Drausmas! Nav grūti dzīvot, ka tu tik ļoti sarežģī visas lietas?
Ir. Tāpēc es braucu ar moci, vecīt. To es baudu, un ir tikai viens kritērijs – ir jautri vai nav.
Nav bail kādreiz neatbraukt mājās?
Ir. Tāpēc ar sievu katrs braucam uz sava moča. Lai iespējamais vai neiespējamais negadījums neatņemtu bērniem abus vecākus.
Izglīto sievietes, kā atpazīt normālu veci. Pēc padzisušām acīm, jo visiem maniakiem tās mirdz?
Mirdz, mirdz! Normāls vecis, kuram strādā emocijas, kuram vispār ir empātija, vienmēr drusciņ raustīsies, uztrauksies, ko sieviete par viņu domā. Viņš darīs visu to mazumiņu (nevis rožu simtus), un darīs gadiem. Nevis tikai līdz tam laikam, kamēr dabūs balvu.
"Piedod, tā dabā ir iekārtots. Spilgtākas krāsas spalvas, garākas kājas - tas nostrādā vienmēr. Pēc tam jau var domāt, vai viņu gribi vienreiz izmantot un atstāt savu genofondu vai arī dzīvot kopā."
Ir cilvēkiem vēl viena jocīga kategorija. Kuriem vīriešiem patīk šie dakfeisi, silikona pupi, plastmasas nagi?! Man liekas, ka tie ir vai nu mazie krāniņi, vai latentie geji!
Neignorējiet dabu! Dabā viss ir instinktos balstīts. Liels pasākums, simts cilvēki, zāle... Notiek šovs, un pēkšņi pie skatuves pienāk divas tevis aprakstītās meitenes – spilgti krāsotas, dekoltē, augsti papēži, garas kājas, īsi svārki un tā tālāk. Kas notiek? Visas galvas, arī sieviešu, pagriežas uz tām divām džusēm! Piedod, tā dabā ir iekārtots. Spilgtākas krāsas spalvas, garākas kājas, lielāki spārni, knābji – tas nostrādā instinktīvi. Pēc tam jau var sākt domāt, vai tu viņu gribi vienreiz izmantot un atstāt savu genofondu vai arī dzīvot kopā.
"Kad esi dienu, gadu nodzīvojis, saproti, ka īstenībā tur jau nekā tāda īpaša nav. Pulējums saskrāpējas, pēkšņi ieraugi, ka tie nagi ir pielīmēti..."
Bet veči finansē, lai padarītu šīs sievietes par kroplenēm.
Ahā... Tu par to runā? Tad, kad dod testēt močus, tos var ņemt uz dienu. Kāpēc? Jo nevari uzkāpt uz moča un pēkšņi braukt tā, kā brauci ar savu iepriekšējo, kuru ļoti labi pazīsti un pārvaldi. Ir jāpiešaujas. Dienas beigās, kad esi iemācījies un vari atļauties kārtīgi izgāzt, parādās kaifs, un tu saproti, ka gribi šo moci.
Automašīnu nevajag dot uz dienu. Tai ir spilgta krāsa, šūta āda un kas tik vēl ne. Bet, kad dienu pabrauc, saproti, ka īstenībā tā diez ko neatšķiras no tavas iepriekšējās mašīnas. Varbūt kaut kur ir vairāk hroma, bet pamatā tas pats vien ir. Tikai dārgāks, sarežģītāks. Domāju, ka te ir tas pats princips – tas pirmais Wooou! moments. Bet, kad esi dienu, gadu nodzīvojis, saproti, ka īstenībā tur jau nekā tāda īpaša nav. Pulējums saskrāpējas, pēkšņi ieraugi, ka tie nagi ir pielīmēti...
Ka mati pieaudzēti, un pirkstos duras kapsulas...
Jā! Ak Dievs!
Kā domā, kāpēc tik daudz cilvēku ap 40 ir vieni? Acīmredzot viņos ir kaut kāda vaina. Sievietēm – vai nu sūdīgs raksturs, vai neglītas, pumpainas. Un džeki – vai nu dzīvo pie vecākiem, vai...
Par kopdzīvi runājot, pētījumi liecina, ka 85% seksa ir cilvēkiem, kas ir attiecībās. Ja gribi seksu ne tikai „kā paveicas”, tev ir jābūt attiecībām. Vienalga, vai dzīvo kopā vai atsevišķi. Cik ir tādu cilvēku kā Raiens Goslings, kas aiziet uz krogu un dabū beibi? Tev ir jābūt vismaz kā Raienam Goslingam. Lielākā daļa no mums tādi nav. Beibei ir jābūt blakus ikdienā, un tajās attiecībās ir jāiegulda. Citādi viņa blakus nebūs.
"Reizēm tie intelektuāļi rīcības ziņā ir galīgi impotenti."
Vecumdienās, manuprāt, attiecības ir grūti uzsākt. Svešas smakas, svešs ēdiens, kas kādreiz varbūt tev ir riebies...
Bet cilvēkam, kam piecus gadus nav bijis seksa, viss ir aizaudzis: gan galvā, gan tur – apakšā. Viņš pat nedomā, ka viņam ko tādu vajag, ja vien netīšām kas tāds neatgadās. Citādi viņam tāpat ir labi. Viņš nedomā, ka sekss ir tas, kā viņam trūkst. Viņš uzskata, ka cilvēki ir idioti, ka darbs ir slikts...
Tu esi liels runātājs... Māki kaut ko, kas kārtīgam vecim jāprot?
Es tikko pabeidzu traktorista kursus.
Kādēļ? Tu taču esi pilsētnieks!
Tādēļ, lai nebūtu tāds pilsētnieks tirliņš, kurš ne sūda nejēdz no reālās dzīves. Tagad varu rakt ar ekskavatoru, stūrēt frontālo iekrāvēju un traktoru ar piekabi. Aizej un paskaties uz večiem, kas traktoristu kursos mācās! Viens atnāk ar savu divlitrīgo kolas pudeli, kurā ir rums piejaukts, un ar katru stundu klasē kļūst arvien jautrāk. Tad ir pāris čaļu, kuri uzskata, ka Lielbritānijā visas sievietes ir maukas, kas meklē papiku ar naudu, bet ka pašas ir blozgas. Tāds viņš no Anglijas atbrauc atpakaļ, un tas ir viss, ko viņš saprot no attiecībām.
Zini, viņi vairojas labāk nekā intelektuāļi.
Lai viņi vairojas. Bet reizēm tie intelektuāļi bieži vien rīcības ziņā ir galīgi impotenti. Tajos kursos ir ne tikai iespēja iemācīties braukt ar traktoru, bet arī ieraudzīt reālo dzīvi. Tur ir veči, kas 40 gadus grābj to šķibjonku un ber uz ceļiem.
Bet traktora tev nav?
Nē. Taču es ar dažiem saimniekiem aizsāku sarunas, ka vasarā varētu pāris nedēļu kādā saimniecībā pastrādāt. Man vienkārši bija sapnis iemācīties darīt ko tādu, kur uzreiz var redzēt rezultātu. Kaut pāršķūrējot smilšu kaudzi no vienas vietas uz citu, nevis kā vienmēr nomuldēt 15 stundas dienā. Lūk, tā ir štelle!
